Plašs autoru izdoto grāmatu tirgus pētījums liecina, ka, neraugoties uz dažiem spožas veiksmes stāstiem, puse pašpublicēto autoru ar saviem darbiem nopelna mazāk nekā 500 ASV dolāru, vēsta britu laikraksts “The Guardian”. Vietnē “http://blog.taleist.com/” publicētais pētījums liecina, ka tikai neliela rakstnieku daļa 2011. gadā ar savu grāmatu izdošanu nopelnīja vairāk par 100 000 ASV dolāriem, un vidējie šādu autoru ieņēmumi ir 10 000 dolāru gadā.

KAMPAŅA "ES BŪŠU NĀKAMAIS"  Bērni veidos mūsu sabiedrību nākotnē, viņi noteiks, cik kulturāla un atvērta tā būs. Tāpēc mūsu mērķis ir ļaut ikvienam bērnam jau tagad sākt izkopt savu personību un veidot patstāvīgu pasaules redzējumu. Vistaisnākais ceļš pretī mērķim ved caur kultūras iepazīšanu un tās sakņu apzināšanos. Biedrības „Ascendum” bērnu kultūras projekts „Garā pupa” vēlas bruģēt šo ceļu katram Latvijas bērnam. Vestards Šimkus, Kaspars Znotiņš un Nora Ikstena jau atbalsta šo iniciatīvu. Ziedojot kampaņai, vari iesaistīties arī tu.

Vakar, 23.

Otrdien, 29. maijā plkst. 19.00, Dailes teātrī tiks rādīta izrāde "Variācijas par tēmu Hirosima, mana mīla", ko iestudējis teātra "Théâtre de la Tête Noire" direktors Patriss Dušē. Dominikas Žurnē Ramēlas izpildījumā šis iestudējums - vienlaikus teātra izrāde un instalācija - aicina iedziļināties Margaritas Dirasas grāmatā "Hirosima, mana mīla", kas stāsta par strauji uzliesmojušu un kaislīgu mīlestību, kura vienā naktī aizrauj kādu jaunu franču aktrisi un japāņu arhitektu. Izrādē būs nodrošināts tulkojums latviešu valoda. Turpinot izrādes tēmu un atgriežoties pie Margaritas Dirasas daiļdarba, ceturtdien, 31. maijā plkst.

Svētdien plkst. 19:00 Liepājas Simfoniskais orķestris ar jauniešu kori "Kamēr..." un solistiem – pasaules opernamu zvaigzni, tenoru Aleksandru Antoņenko un harismātisko Latvijas Nacionālās operas baritonu Jāni Apeini – Rīgas Sv.

"Satori" aptauja Iespējams, dzīve kļūtu iespaidiem bagātāka, ja tai būtu skaņu ieraksta celiņš. Šoreiz "Satori" aptaujā dažādiem cilvēkiem lūdzām izstāstīt kādu stāstu no dzīves, kas saistās ar konkrētu un īpašu dziesmu.

Ingus Kniploks Izdarījis, kas darāms latvju lielpilsētā un iesēdies autobusā, kas viņu smuki aizvizinās līdz pilsētai pie Gaujs, Šmitiņkungs bija gatavs nākošās divs stunds pavadīt, lasot grāmat par kādu tip, kuru regulāri kāds sauc pa idiot.

Jānis Adamss Izrādījās, ka grieķu statistiķi ir nopietni viltojuši statistikas datus un reālie valsts ieņēmumi bija daudz mazāki, nekā cerēts. Tā sākās Grieķijas krīze, kas turpinās nu jau trešo gadu.

22. maijā notika forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”, pulcējot plašu interesentu skaitu un iesaistot diskusijās gan kultūrpolitikas veidotājus, gan kultūras institūciju, radošās industrijas, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.

Piektdien, 25. maijā, 65. Kannu kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvos filmu studijas "Rija" Vācijas kompānijas "MA.JA.DE" un Holandes kompānijas "Lemming Film" kopražojuma aktierfilma "Miglā" Uz filmas pirmizrādi "Lumiere" kinoteātrī ieradīsies gan filmas režisors, gan aktieri, gan filmas uzņemšanas grupas pārstāvji un filmas mākslinieks.

Arašs T. Riahi Saruna ar austriešu–irāņu režisoru Arašu Riahi par Irānas simts gadu ceļu uz demokrātiju un to, kā bēgļi sadzīvo ar savu brīvību.

Baiba Baltruka Kad paaugos, uzzināju, ka pasaulē joprojām karo, joprojām eksistē režīmi, kas vardarbīgi apspiež ļaužu pamattiesības. Šis atklājums par cilvēka dabu mani satrieca līdz sirds dziļumiem.

28. un 29. maijā Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivālā "2ANNAS" tiks demonstrētas par avangarda kino pionieri dēvētā Jona Meka filmas. Lietuviešu izcelsmes režisors Jons Meks radošo darbību izvērsis Ņujorkā, jo sevišķi 1950. – 1970. gados, un viņa filmas Latvijas publikai ir tikpat kā nezināmas. Meks ir izdevis avangarda kino žurnālu "Film Culture", dibinājis avangarda režisoru biedrību "Film-Makers Collective", un licis pamatu "Anthology Film Archives" izveidei – šobrīd lielākajai un prestižākajai avangarda kino krātuvei pasaulē.

Valsts akadēmiskais koris "Latvija" turpina svinēt savu 70 gadu jubileju un savā koncertu klāstā ir iekļāvis Jāņa Zeltamutes liturģiju, kas Māra Sirmā vadībā izskanēs Sv. Pētera baznīcā 24. maijā plkst. 19:00. Koris "Latvija", foto: Ansis Starks Latvijas klausītājiem ir labi zināma Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska radītā mūzika Jāņa Zeltamutes liturģijai, taču mūzikas vēsturē daudzi ievērojami komponisti pievērsušies šai tēmai savā daiļradē. Saglabājot tradicionālo Jāņa Zeltamutes liturģijas struktūru un secību, ir izvēlēta Čaikovska, Rahmaņinova, Faļika, Sviridova, Gļinkas, Stravinska, Prokofjeva u. c.

5. jūnijā Rīgas Domā sabiedriskā kustība "Mans Doms” organizē latviešu ambientās un elektroakustiskās mūzikas autora Raimonda Tigula koncertu "Ar Domu par ziemeļu skaņu”.

Pirmdien plkst. 19:00 teātrī "Dirty Deal Teatro"  norisināsies pirmais atvērtais mēģinājums laikmetīgās dejas izrādei "Stundas". Izrādi veido un izpilda trīs jaunās horeogrāfes – Kristīne Vismane, Evita Birule, Eva Vancāne, kas pagājušajā gadā absolvējušas Latvijas Kultūras akadēmiju. Laikmetīgās dejas izrādes atvērtais mēģinājums būs pirmais posms izrādes veidošanā, kur jaunās horeogrāfes publikai parādīs paveikto, kā arī pēc izrādes lūgs skatītāju viedokli par redzēto. Izrādes iecere ir stāsts par cilvēka ikdienas rituāliem, ierastām darbībām, kas veido pamatu stabilai dzīvei.

Ilmārs Šlāpins Pirms kāda laika es redzēju sapni, kurā dzīve bija kļuvusi par teātri, bet teātris kļuvis par dzīvi. Izrādes notika visur – dzīvokļos, istabās, virtuvēs, kafejnīcās. Skatītājiem bija dots ārkārtīgi grūts uzdevums – būt neredzamiem, stāvot pie istabu logiem un vērojot notiekošo tur iekšā, bet aktieriem bija tik ļoti jāsaplūst ar savu lomu, ka jāaizmirst pavisam par to, ka tiek vēroti. Atceros, es stāvēju pie kādas šādas virtuves loga un skatījos, kā cilvēki tur iekšā vakariņo, sarunājas, klausās radio un lasa avīzes, līdz beidzot viens no viņiem uzšķīra kultūras ziņu lappusi un skaļi izlasīja rakstu par jauno teātra izrāžu koncepciju.

Pauls Bankovskis Vietējie mūsdienu mākslas darbinieki jutuši pienākumu ievērojamajam viesim pasākumā dot vārdu. Soross vārdu arī ņēmis, taču neviens no klātesošajiem itin neko no viņa teiktā neesot sapratis.

Krista Teivāne Kultūras spožumu/pelēcību nav iespējams vērtēt un salīdzināt savas paaudzes laikabiedriem, ja nespējam distancēties ne no politikas un ekonomikas, ne sabiedriskajām norisēm.