Psihoze - man grūti piemeklēt citu vārdu, lai raksturotu ažiotāžu ap deputātu zvērestu 11.Saeimā. Kād ir psihozes simptomi? Pirmo reizi par deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpšanu ar bargāko ētikas komisijas arsenālā esošo sodu sodīts deputāts. Šāda soda tiesiskums – apšaubāms (par to skat.tālāk), piemērošana – selektīva. Saeimas komisija pieprasījusi no Centrālās vēlēšanu komisijas izniegt ziņas par deputātiem, kas piedalījušies parakstu vākšanā referenduma rīkošanai. Šāds pieprasījums, manuprāt, no CVK prasa veikt antikostitucionālu rīcību (par to arī vēlāk), lai gan CVK šobrīd uzskata , ka var to izpildīt ar 50% varbūtību . Deputātu grupa piedāvā padarīt daudz bargākus sodus par turpmākiem deputāta svinīgā solījuma pārkāpumiem,...

Mūsu birojs pasūta vairākus laikrakstus, kuriem līdzi nāk arī pielikumi. Šajā ziņā žurnāls Māja - NRA pielikums ir viens no tiem, kuru vienmēr izpētu, jo atrodu žurnālistiskās ētikas kontekstā strīdīgus materiālus. Parunāju par to virtuvē ar kolēģiem, kas nodarbojas ar politisko partiju monitoringu, parunāju ar tiem, kuri darbojušies PR jomā un nolieku. Tomēr šīs nedēļas MĀJA mani patiešām teju nogāza no kājām. Piebildīšu vien tiem, kas nezina - žurnāls MĀJA nav bezmaksas pielikums, to var abonēt vai nu kopā ar NRA, vai atsevišķi, gadā maksājot 21 latu. Šīs nedēļas žurnālā no satura rādītājā minētajiem 19 rakstiem (ieskaitot horoskopu un bilžu mīklu) 9 identificēju kā reklāmrakstus vai reklāmas materiālus. Dažreiz tie bija identificējami, bet dažreiz...

Mūsu birojs pasūta vairākus laikrakstus, kuriem līdzi nāk arī pielikumi. Šajā ziņā žurnāls Māja - NRA pielikums ir viens no tiem, kuru vienmēr izpētu, jo atrodu žurnālistiskās ētikas kontekstā diskutablus materiālus. Parunāju par to virtuvē ar kolēģiem, kas nodarbojas ar politisko partiju monitoringu, parunāju ar tiem, kuri darbojušies PR jomā un nolieku. Tomēr pagājušās nedēļas MĀJA mani patiešām teju nogāza no kājām. Piebildīšu vien tiem, kas nezina - žurnāls MĀJA nav bezmaksas pielikums, to var abonēt vai nu kopā ar NRA, vai atsevišķi, gadā maksājot 21 latu. Šīs nedēļas žurnālā no satura rādītājā minētajiem 19 rakstiem (ieskaitot horoskopu un bilžu mīklu) 9 identificēju kā reklāmrakstus vai reklāmas materiālus. Dažreiz tie bija identificējami, bet...

Pēc pusgada pārtraukuma sapratu, ka man atkal ir ko teikt par Latvijas integrācijas politiku. Šis ir sākums manām pārdomām, drīzumā atsevišķā ierakstā sekos tēmas izvērsums (kā atbilde Sarmītes Ēlertes rakstam par integrāciju ). Pamudinājums atgriezties pie integrācijas jautājuma: premjerministra 18.novembra runa , kā arī nesen apstiprinātās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes. Gribēju izskaidrot iemeslus, kādēļ runa un pamatnostādnes man liek justies ārkārtīgi nedroši par mūsu sabiedrības nākotni. Manuprāt, ja salīdzina šodienu ar, piemēram, šī paša gada janvāri, esam sabiedrības integrācijas jomā spēruši vairākus lielus soļus atpakaļ. Sabiedrība jau vairāk nekā pusgadu „vārās” tikai par acīmredzamākajiem...

Labdien, lasītāji! Reizēm gadās tā, ka viena persona var vienpersoniski izdarīt kaut ko tādu, kas ietekmē ne jau viņu vien, bet gan daudzus cilvēkus. Tā, piemēram, šodien laikrakstos ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir nolēmis, ka skolas gadam jābūt garākam. Citur pasaulē, tā ministrs, skolas gads esot 181 līdz 184 dienām garš, kamēr pie mums bērni solus deldējot tikai 169 dienu garumā. Konkrētā doma -- jau 2013./2014. mācību gadā skolas gadam būtu jāsākas jau augustā un jābeidzas īsi pirms Jāņiem. Organizācijas "Vecāki par izglītību" pārstāve šo domu jau paguvusi nodēvēt par "vienkāršu tautas tracināšanu -- bērnu, vecāku un skolotāju." Skolotāju arodbiedrības pārstāve to nosaukusi par "pēkšņu un neskaidru....

Sākšu ar to, ka es neatbalstu ideju, ka krievu valodai ir jākļūst par otro valodu Latvijā. Un nespēju saprast krievus, kas ir balsojuši par to ar tikai vienu domu - lai Latvijā varētu nerunāt latviski, bet tikai krieviski. Un reklāmas, propaganda un jo īpaši mūzikas video manī raisīja nacionālo naidu. Tomēr man ir sajūta, ka ir jādomā tālāk par propagandu un nepatīkamo, pat bailīgo video, kas tika izplatīts. Pirmkārt, visiem Latvijas pilsoņiem ir iespējas iniciēt referendumu . Par pašām idiotiskākajām, pretīgākajām, nepieņemamākajām tēmām. Tā ir maksa, ko mēs maksājam par demokrātiju . Jā, mēs tam varam nepiekrist, jā, mums šīs idejas var likties nepieņemamas. Krievi mēdz runāt par to, ka Latvijā jūtas kā otrās šķiras pilsoņi. Pēc vispārējās...

Pirms diviem mēnešiem tā laika kultūras ministre Sarmīte Ēlerte publicēja rakstu par identitāti un integrāciju . Atbildot uz šī dokumenta kritiku (t.sk. no manis ), viņa detalizētāk izskaidroja priekšstatus, kas bijuši pamatā jaunajām sabiedrības integrācijas un nacionālās identitātes pamatnostādnēm. Pateicoties šim rakstam, man šķiet, ka tagad saprotu, kur ir galvenās viedokļu atšķirības un kur – domājam līdzīgi. Vēlos paturpināt šo diskusiju, izgaismojot gan tos jautājumus, kur Sarmītes Ēlertes viedoklim varu piekrist tikai daļēji, ar atrunām, un arī tos jautājumus, kur nemaz nevaru piekrist (vai arī neesmu precīzi uztvērusi domu). Lai gan kopā vēlos pieskarties 12 tēmām, tas nenozīmē, ka...

(atbildes sākums atrodams šeit ) 7. Vai vajadzīgs valstsnācijas koncepts? Ko tas apzīmē? „ Valstsnācija tāpēc ir precīzs, XXI gadsimta nacionālo valstu realitātei atbilstošs apzīmējums, jo tas, pirmkārt, interpretējot Satversmi, tās 2.pantā minēto Latvijas tautu un 114.pantā minētās mazākumtautības, juridiski precīzi apraksta "ļaudis", kas ir daļa no Latvijas tautas un tomēr nav mazākumtautības. ” Es joprojām neesmu pārliecināta, ka valstsnācija ir koncepts, kas ir izmantojams integrācijas politikā. Galu galā ne velti šis vārds ne reizi (!) neparādās pamatnostādņu rīcības plāna daļā, kas nozīmē, ka tam nav funkcionālas jēgas. Tas man vairāk izskatās kā posms, kas tiek mākslīgi izveidots, lai stāsts par to, ka ir kaut kāda substance, kur būtu jāintegrējas...

Linda Jākobsone Sen nebiju redzējusi vienkopus tik daudz cilvēku, kuri kaut ko grib darīt un manīt savas pilsētas – Rīgas - labā. 2.decembrī ap 220 pārsvarā nevalstisko organizāciju bija sanākušas kopā, atsaucoties Rīgas domes aicinājumam, otrajā forumā “Rīga dimd – iedzīvotāji runā” , lai izteiktu priekšlikumus Rīgas attīstībai. Apkopoju dažas savas pārdomas par šo pasākumu. Vispirms par pozitīvo: Rīgas dome parāda nevalstiskajām organizācijām, ka vismaz kaut kādā mērā ir ieinteresēta sadarbībai ar tām un ka kopumā ir atvērta idejām, nevalstiskām organizācijām tā ir iespēja sanākt kopā, uzzināt, ko kurš darba, motivēties un iedvesmoties, tā kā Rīgas dome bija apsolījusi sēklas naudu dažām idejām (kaut arī nebija skaidri tās nosacījumi un ko vispār varētu...

Labdien, lasītāji! Ziņots, ka Latvijas tā dēvētās "labējās" partijas visas sadevušās rociņās un aicina mūs visus parakstīt papīru par to, ka latviešu valoda mūsu valstī ir viena un vienīgā valsts valoda. Te acīmredzot ir domāta reakcija pret to petīciju par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kuru pagājušā mēneša un vairāk laikā ir parakstījuši kādi 180 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Ja par pēdējo no šiem jautājumiem galu galā notiks referendums, tad iešu un balsošu "pret," jo balsot vēlēšanās un referendumos tomēr ir pilsoņa pienākums. Taču nebūt neesmu pārliecināts par to, vai ir vajadzīgs miljonam cilvēku parakstīties par kaut ko tādu, kas jau tagad ir pilnīgi konkrēti noteikts, proti -- ka mūsu valstī ir tikai viena valsts valoda...

Kaspars Zālītis Kā jau ikvienam, gada nogale ir ļoti saspringts laiks arī cilvēktiesību cīnītājiem. 10. decembris ir Starptautiskā Cilvēktiesību diena. Tā ir diena, kad pirms 63 gadiem Apvienoto Nāciju organizācija pieņēma vienu no līdz šim progresīvākajiem cilvēktiesību dokumentiem - Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, kas joprojām kalpo par paraugu daudziem cilvēktiesību dokumentiem. Starptautiskā Cilvēktiesību dienā atceramies tos, kuri cīnījušies par cilvēktiesībām, tos, kuri cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī svinam to, ka mums, tiešām ikvienam no mums, piemīt cilvēktiesības, un neviens tās mums nevar atņemt, lai kā arī to vēlētos. Pasaulē lielākā cilvēktiesību kustība Amnesty International šajā laikā veic šķietami novecojušu, tomēr vienu no...

Ja grib, lai mani pakar, man vienalga. Vecajā Bet, bet dziesmā laikam dzied - man vienalga viss. Tas vārds viss jāizlaiž. Ko uzskata par mani, man gan vienalga viss, es neko nevaru izdarīt, lai tiem citiem nebūtu vienalga viss. Ja nu tas, ka citi izlasa un vismaz savā galvā ko padomā, nav nekā nedarīšana? Par valodu šodien runā daudz. Valoda ir tāds ļoti aktīvs un emocionāls jautājums. Jūtu jautājums. Ja nav nekā cita, aiztiek cilvēku jūtas. Pat apgalvo - sabiedrībai draud valodu nemieri. Draud jau arī. Draud, jo, manuprāt, politikāņi tos rosina, nevis cenšas neradīt. Politiķi izvēlējušies savu, kā paaugstināt neesošo reitingu, kaut tā politika nosaka pilnīgi visu apkārt notiekošo. Integrācijas politika 20 gadu laikā esot radījusi to, kas ir. Varbūt šoreiz...

Labdien, lasītāji! Vakar Rīgas domes Vienotības frakcija izplatīja visnotaļ baisu paziņojumu par domes vadības absolūto neizdarību jautājumā par ētikas nodrošināšanu. "Jau ilgstoši Rīgas domes vadība nesasauc Ētikas komisijas sēdi, tādējādi bez izskatīšanas atstāti jau vairāki Rīgas domes opozīcijas deputātu iesniegumi" -- tā vēstījusi frakcija. Ko tas nozīmējis konkrēti? "Kopš 2009. gada, kad darbu uzsāka Nila Ušakova vadītā dome, notikusi tikai viena Ētikas komisijas sēde, kurā tika ievēlēts tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs. Nu jau vairāk kā gadu S. Dolgopolovs vairs nav RD deputāts, tomēr domes vadība nav spējusi nodrošināt šīs komisijas turpmāko darbu." Frakcija vēsta, ka viens jautājums, kurš šādi tiek ignorēts, ir par Ušakova...

Latvijai neveicas ar Saeimas cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājiem. Pirms dažiem gadiem to vadīja homofobs Jānis Šmits, tagad to darīs Nacionālās Apvienības pārstāve Ināra Mūrniece, kuras partijas biedrs sludina "inteliģento antisemītismu", pauž izpratni par norvēģu slepkavas Breivika idejām, gejus uzskata par degenerātiem, bet pavisam nesen pauda, ka viena politiskā spēka vēlētāju balsis neesot jāņem vērā, jo tās esot okupantu balsis. Savukārt, partijas līderis Raivis Dzintars uzskata, ka ādas krāsa ir viena no nacionālās identitātes iezīmēm (paldies Didzim Melbiksim par apkopojumu:http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62065&did=62065&stp=4), un cik zināms, šos savus 2004.gadā teiktos vārdus līdz šim nav atsaucis. Arī pati Mūrniece,...

Labdien, lasītāji! Darbiņš padarīts, šodien komisija, kas veidota, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atrastu jaunu direktoru, paziņoja, ka amatam izvirzīts tiks KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas direktores vietnieks Jaroslavs Streļčenoks. Komisija kopumā izvērtēja četrus finālistus -- vēl divus KNAB darbiniekus, kā arī kādreizējo iekšlietu ministru Māri Gulbi. Streļčenoks guva virsroku. Galvenais, kas šajā lietā ir apsveicami, ir tas, ka kandidātu vērtēšanas komisija šoreiz absolūti nebija politizēta kā tas bija tad, kad dažādas komisijas vērtēja Alekseja Loskutova atstādināšanu un nākamā KNAB direktora iecelšanu. Šoreiz procesu vadīja Valsts kancelejas direktore, komisijā bija arī Ģenerālprokuratūras...

Inese Vaivare 24.oktobrī publiskotajā valdības deklarācijā 2.punktā melns uz balta stāv rakstīts „nodrošināsim pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu “nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei””. Jāatzīst, pirms četriem gadiem mēs, jaunās māmiņas, par to tikai sapņojām cālis.lv forumos un krājām naudu auklēm. Kā reiz tieši tur - cālī, cenšoties apgāzt ideju pat visu iestāžu pārpludināšanu ar vēstulēm pēc apmaksāta bērnudārza visiem bērniem no 1,5 gadu vecuma (mana ierēdņa pieredze liecināja, ka tas pievērsīs uzmanību, bet nerisinās problēmu), iepazinos ar vēl 2 māmiņām, kuram bija interese kaut ko DARĪT (kas nav pārāk tipiski forumu lietotājiem). Sagatavojām projektu sadarbībā ar...

Labvakar, lasītāji! Šodien Ventspils trubas laikrakstā ir plaša intervija ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kurā viņai top vaicāts par pašreizējām politikas aktualitātēm. Neraksturīgi, ka laikraksts neko nevaicāja par "sorosīdiem," taču interviju veica viena no tā profesionālajām žurnālistēm (atšķirībā no demagogiem, kas tur strādā), Baiba Lulle. Intervijas laikā I. Sudraba pamatīgi nostrostē politikāņus par viņu vājumu un mazspēju, paužot pārliecību, ka joprojām viņi ir pārāk ieinteresēti savtīgās interesēs un krēslos, lai būtu spējīgi domāt par valsts un sabiedrības interesēm. It īpaši viņa runā par to, cik viegli politikāņi zīmē dažādas "sarkanās līnijas" un nodarbojas ar etnisku konfliktu veicināšanu, tā slēpjoties aiz savu vēlētāju muguras...

Laikam jau tikai psiholoģijā māca, ka labākus rezultātus dod cīņa par. Pirms nieka 20 gadiem Tautas fronte cīnījās pret Daugavpils HES, pret PSRS... To arī panāca. Bet vai cīnījās par neatkarīgu valsti, zeļošu valsti...? Neatceros. Varbūt kāds gudrais atceras (vai vismaz norādīs uz kādu adresi, kur apskatīties). Tautfrontieši ticēja, ka sociālisma labumi aizmirsīsies un pazudīs pēc pāris gadiem. Ārzemju zinātnieki gan runāja par vairākiem gadu desmitiem. Bībelē esot teikts, ka moku ceļš tautai ilgstot 40 gadus. Puse no tā laika te pagājusi. Pa nākamajiem divdesmit tak apmirs vēl kāda paaudze. Vai tā tikai to ir pelnījusi? Cīnīties pret šī tauta māk. Te daži komentētāji savdabīgi aktīvi cīnās pret citādi seksuāli orientētiem cilvēkiem, nu jau arī...

Lielākajos Latvijas ziņu portālos ziņu atradu pie sadaļām izklaide, bulvāris vai slavenības. Jo tēma laikam jau netiek uztverta nopietni - kas tur tik īpašs - kāda 10 gadus veca modele ir parādījusies pārseksualizētās fotogrāfijās Vogue žurnālā. Modei veltītās mājas lapas Latvijā šo ziņu ir palaidušas gar ausīm, lai gan tēma arī šeit ir aktuāla - vēl pavisam nesen, šī gada aprīlī radās skandāls par 14 gadus vecu meiteņu izmantošanu peldkostīmu skatēs . Modes industrija nav nekāda vieglā, žurnāliem vispār iet smagi, no kā radusies Vogue vēlme raisīt diskusijas, pievērst uzmanību un šokēt. Jo citādāk - nepamanīs. To laikam tagad pat drīkstētu saukt par Mērdoka mediju stratēģiju. Jau šā gada janvārī parādījās franču Vogue atvērums, kurā bija vairākas...

20 gadi. Daudz vai maz? Kā uz to skatās. Vēsturei tas tāds nieks vien ir. Viena cilvēka dzīvē - daudz, briesmīgi daudz. Tajā pat viens gads ir daudz. Tūlīt jau būs 20 gadi, kopš de jure Latvijas neatkarības atzīšanas. Tika atjaunota 1922. gada Satversme Latvijā.Vēsturiskā Satversme. Bet vai šodien jādzīvo vēsturē, pēc vēstures noteikumiem? Varbūt labāk atjaunot kādus cara laika noteikumus? Tos laikus tak latvieši pārdzīvoja, bet cik ilgi vispār būs latvieši? Visādas emigrācijas un deportācijas šī tauta ir pārdzīvojusi, tagad tiek publicēti "gaudu stāsti", cik grūti izbraucējiem klājas citās valstīs. Pēc politiska pieprasījuma? Vai tie "gaudu stāsti" nestiprina jau folklorizējušos teikumu - mīlu šo zemi, nemīlu šo valsti? Un ko tie gaudotāji dara šeit?...