SIA «Tukuma siltums» informē, ka no 23. maija līdz 6. jūnijam tehnisku iemeslu dēļ siltumtrases rekonstrukcijas laikā tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde Smilšu ielas dzīvojamām mājām un organizācijām.

No ekspertiem, kuri piedalījās pasākumā, izskanēja atziņa, ka Lestenes komplekss nu esot modernākais Baltijas valstīs. Jaunajā lielfermām ir izvērtēts viss, ko varētu darīt, lai govis šajā mītnē justos maksimāli komfortabli, jo tieši lopiņu labsajūta ir viens no kritērijiem, kas būtiski ietekme piena ražošanu. Modernizācija atvieglos smago lopkopēju darbu, bet speciālistiem pareizā lēmuma pieņemšanu daudzviet atvieglos modernās iekārtas.Vairāk lasiet 22. maija laikrakstā.

Šādu tradīciju - parādīt, cik daudz skolēnu dažādos pulciņos iesaistīti un ko jaunu gada laikā apguvuši - skola uzsāka pirms vairākiem gadiem. Tagad tā gājusi plašumā un izdevies kārtīgs koncerts ar interesantiem priekšnesumiem. Tajā piedalījās vokālie ansambļi un solisti (vadītāja Sarmīte Balode), deju kolektīva vairākas grupas (Tamāra Balode), instrumentālie ansambļi (Anita Geidāne) un deklamētāji (Laila Zarāne un Alda Vircavniece). Skaļus aplausus koncertā nopelnīja Rada Brandaua, Liāna Varlamova, Iveta Lacane un Agnete Hamstere, kuras demonstrēja tērpus un aksesuārus. Ar šo pašu priekšnesumu viņas nupat kā piedalījās Latvijas speciālo skolu audzēkņu pašdarināto tērpu skatē, ko jau deviņpadsmito gadu organizēja Lielplatones speciālā internātpamatskola un kas norisinājās Jelgavas novada Vilcē. Uzstāšanās tikusi augsti novērtēta, un mājas meitenes pārvedušas ceļojošo kausu par labāko modes šovu. Pirms skates ar savām idejām un padomu par tērpu darināšanu meitenēm palīdzēja skolotāja Eva Upacere, bet par to, lai tukumnieču uzstāšanās būtu īpaša, rūpējās skolotāja Tamāra Balode.

Lietainos laika apstākļos startēja sešas meiteņu komandas. Kopvērtējumā ar 1156 punktiem uzvarēja Tumes vidusskolas komanda, kurā startēja Kate Annija Auziņa, Evija Lagzdiņa, Laura Šteinberga, Linda Muceniece, Sandra Ņikitina un Keita Rožkalne. Individuāli 1. vietu izcīnīja L. Šteinberga ar 266 punktiem, 2. - izcīnīja K. A. Auziņa ar (259 ).

Kopā savākts 52 tonnas 200 kg makulatūras un no nozāģēšanas pasargāti 665 koki - tonna makulatūras var pasargāt 14 kokus. Konkursā uzvarēja Talsu Valsts ģimnāzijas skolēni, savācot 12 tonnas 120 kg un izglābjot 168 kokus. 2. vietā - Tukuma 2. vidusskola ar 10 tonnām 460 kg makulatūras un 140 nosargātiem kokiem, bet 3. vietā - Tumes vidusskola ar 3700 kg makulatūras un nosargātajiem 49 kokiem. Kandavas internātvidusskolas skolēni savākuši 3100 kg (42 koki), Zantes pamatskola - 1740 kg (22 koki), Cēres pamatskolas - 1620 kg (22 koki), Zemītes pamatskolas - 1580 kg (21 koks). Savukārt Tukuma novada Zemgales vidusskola savākusi 1760 kg (14 koki), Tukuma 3. pamatskola - 1320 kg (14 koki), Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola - 960 kg (13 koki), Tukuma internātpamatskola - 240 kg (3 koki), Tukuma 2. pamatskola - 140 kg (2 koki).Engures novadā - Engures vidusskolas skolēni pārstrādei nodevuši 2480 kg makulatūras, pasargājot 28 kokus, bet Smārdes pamatskola - 160 kg (2 koki).Apbalvošanā balvas pasniedza AAS «Piejūra» pārstāvji Indra Rassone, Guntars Valants un Ojārs Āboltiņš, savukārt Laumu dabas parka īpašnieki Inga un Roberts Riekstiņi skolēnus aicināja apmeklēt dabas takas, piedalīties sportiskajās aktivitātēs un pasniedza veicināšanas balvas. Skolēni apmeklēja sadzīves atkritumu poligonu «Janvāri», lai redzētu, kā viņu savāktā makulatūra tiek sagatavota otrreizējai pārstrādei.

Tas nozīmēšot arī zināmas neērtības un jostas savilkšanu, jo, lai projektu sāktu no sākumā, novada domei vispirms jāatmaksā pusmiljons latu. Tad pašvaldība no jauna pieteiksies konkursā un saņems tai reiz jau piešķirto finansējumu atpakaļ. Jostas savilkšana nozīmējot to, ka brīdī, kamēr nauda netiks atgriezta, nāksies dzīvot taupīgāk. Kā atzina domes priekšsēdētājs J. Šulcs, veiksme šo projektu atstājusi, tāpēc vai nu jāmaina tā atrašanās vieta, kas maz iespējams, vai nosaukums... Atgādinām, ka bērnudārza būvniecība pēc ilgiem iepirkuma strīdiem tika uzsākta 2009. gadā; tā kopējās izmaksas - Ls 1 248 192, tostarp Ls 970 589 ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums, Ls 51 384 - valsts budžeta dotācija, Ls 229 219 - pašvaldības nauda.

4. diena (jauns mēness Dvīņu/Vēža (14.22) zīmē) - atzīšanas koks; dienai divējāds raksturs - jebkurš tajā padarītais darbs tiks attiecīgi atalgots; viss veicamais rūpīgi jāpārdomā; var atklāties līdz šim neapjausta informācija; iespējami vilinājumi un kārdinājumi; šajā dienā dzimušie glabā sevī kādu kosmisku noslēpumu; sapņi, ja labi, var piepildīties (sliktie sapņi ir tikai brīdinājums uzmanīties) - no 23. maija 6.33 līdz 24. maija 7.34. 5. diena (jauns mēness Vēža/Lauvas (1.12) zīmē) - vienradzis; diena, kad jābūt uzticīgam principiem un pienākumiem; principus nākas aizstāvēt; jebkurš pasākums prasa lielu piepūli; atklāti jāizrāda savas jūtas; neuzsākt ilgstošus darbus; labi doties ceļā; ieteicams attīrīt organismu; uzturā ieteicami piena produkti, augļi, dārzeņi, medus; jāatturas no gaļas un riekstiem; diētu ievērošana - bez nozīmes; šajā dienā dzimušie ir kalsni, kustīgi, spēj barību transformēt enerģijā; sapņi ir gaišredzīgi - no 24. maija 7.34 līdz 25. maija 8.42. 6. diena (jauns mēness Lauvas zīmē) - mākoņi, dzērve; visa sievišķā, priecīgā un kaislīgā diena; nedrīkst izgāzt dusmas, kurnēt par dzīvi, apstākļiem; viss jāuzņem mierīgi, klusi, ar lēnprātību un pazemību; spēcīgi darbojas intuīcija; var parādīties gaišredzība; kosmiskās enerģijas uzņemšanas un transformācijas diena; jāuzmana elpošanas ceļi; šajā dienā dzimušajiem ir ilgs mūžs; sapņi var norādīt uz kādu pabeidzamu lietu - no 25. maija 8.42 līdz 26. maija 9.55. 7. diena (jauns mēness Lauvas zīmē) - gailis, erceņģelis; provokatīva diena; svarīgi daudz un lieku nepļāpāt, runāt skaidrā, saprotamā valodā; ieteicams vairāk klusēt; viss izteiktais piepildās; bīstami melot; piepildās visa labā vēlējumi un vēlmes; labi nodoties lūgšanām; veiksmīga lietu kārtošana ar augstākstāvošām instancēm; uzturā nelieto olas; šajā dienā dzimušie ir ar ļoti labu veselību; sapņi piepildās ļoti ātri un pravietiski - no 26. maija 9.55 līdz 27. maija 11.12. 8. diena (jauns mēness Lauvas/Jaunavas (9.07) zīmē) - fenikss, lādīte ar dārgakmeņiem; grēku nožēlas un piedošanas diena; ieteicams attīrīt organismu gan garīgi, gan fiziski; labi atzīties grēkos pašiem sev; jāpārdomā dzīve; organismā sāk darboties vissmalkākās enerģijas; ieteicama attīrīšanās ar uguni; labi pabadoties; labs laiks ceļojumiem, braucieniem, dzīvesvietas maiņai; šajā dienā dzimušie ir ar asu prātu un lielām zināšanām; sapņi var būt pravietiski, var likt saprast patieso dzīves uzdevumu - no 27. maija 11.12 līdz 28. maija 12.30. 9. diena (jauns/augošs (23.17) mēness Jaunavas zīmē) - sikspārnis - viena no cikla smagākajām dienām; enerģētika nelabvēlīgi ietekmē cilvēkus; iespējamas bailes, vilšanās, uztraukumi, rūpes un drūmas domas; daudz ilūziju un kārdinājumu; nedrīkst strīdēties, uzspiest savu viedokli; nedrīkst slinkot; nelietot alkoholu, neēst sēnes; uzturā ieteicamas zivis; šajā dienā dzimušajiem ir garš, bet ražens mūžs; šīs mēness dienas sapņiem nevajag ticēt - tie var būt smagi, taču nepiepildās - no 28. maija 12.30 līdz 29. maija 13.52. 10. diena (augošs mēness Jaunavas/Svaru (13.47) zīmē) - avots, strūklaka; aktīvas atpūtas diena; spēki, kas sāk plūst pāri malām, jānovirza lietderīgā gultnē; jāstiprina saskaņa ģimenē; var saņemt atbalstu no gados vecākiem cilvēkiem; labi sākt mājas celtniecību, darīt sīkas, bet nozīmīgas lietas; neveiksmes ir sīkas; nepatikšanas ātri pāriet; ieteicams lietot daudz šķidruma; šajā dienā dzimušie ir lieli ceļotāji, dāsni, enerģiski; sapņi ir spilgti un patīkami, taču nepiepildās - no 29. maija 13.52 līdz 30. maija 15.15.

Pasākumā piedalījās – Smārdes, Tumes, Pūres un Tukuma 3. pamatskolas pirmsskolas vecuma bērni, kā arī bērnudārzi – „Avenīte”, „Taurenītis”, „Ķipars”, „Pasaciņa”, „Vālodzīte” un Slampe. Kopumā šajā dienā Pauzera pļavu apmeklēja gandrīz 400 bērni. Visi bērni piedalījās gan rotaļās, gan stafetēs, kā arī spēlēja futbolu un visu pareizi izpildīt viņiem palīdzēja Tukuma futbola kluba jaunie futbolisti un treneri. Bet dalībniekus uzmundrināja „Knifiņa” suņuki. Kad komanda bija izgājusi visas stafetes, tad mazos dalībniekus gaidīja gardas dāvanas, jo katra komanda saņēma kliņģeri, jogurti, saldie baltoniņi. Un kā jau futbola dienai pienākas, katra komanda saņēma arī futbola bumbu, bet katrs dalībnieks saņēma diplomu par piedalīšanos Futbola dienā. Bet futbola klubs „Tukums-2000/TSS” saka lielu paldies visiem bērnudārziem par aktīvo piedalīšanos. (Vairāk FOTO galerijā)

Sestdien rīta pusē sporta laukumā notika aktivitātes lieliem un arī maziem. Atrakcijas bērniem, radošas darbnīcas - seju apgleznošana, rokdarbi, zīmēšana. Pēc tam pulks rokeru no Rīgas puses atbrauca. Zanteniekus ar saviem mocīšiem pavizināja. Ļaudis pimoreiz varēja lūkot Aivara Fībiga izveidoto Zantes BUB (brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības) muzeju. Kurzemes cietokšņa muzejā notika sacensības militārās šķēršļu joslas pārvarēšanā. Vēlāk visi ēda Zantes svētku zupu, noskatījās koncertu un ballējās līdz pirmajiem gaiļiem.

Šī gada tēma - zilā jūra, kas uzsākusi triju gadu ciklu - zilā jūra un zaļais mežs simbolizē sarkanā dzintara veidošanos, kas 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, būs Latvijas kultūras simbols. Zilo šajā naktī varēja meklēt gleznās, audeklos, debesīs, ūdeņos, turklāt dažadās vakara un nakts stundās. Kā novērojām, tieši krēslai iestājoties, daudzās apskates vietās ļaužu kļuva uz pusi vairāk. Lai arī šoreiz izpalika tradicionālā zīmodziņu vākšana loterijai, tas nemazināja apmeklētāju, tostarp jaunās paaudzes vēlmi redzēt un dzirdēt to, ko, kā viņi paši teica, ikdienā neredz vai nepamana. Tamdēļ īpaši pievilcīgas bija tās vietas, kur varēja ne vien skatīties, bet arī darboties - kā Audēju darbnīcā, kur varēja spēlēt spēles vai mācīties aust, kā arī kopā ar Oskaru Gauju vīt virves un ar Agitu Pumpuri darināt tīklus; vai kā galerijā Durvis, kur mākslinieces Kornēlija Ozoliņa un Ruta Štrodaha vadīja radošās darbnīcas; vai aizbraukt uz Džūkstes pasaku muzeju, kur lielos un mazos darbiņos par Muzeju naktij nozīmīgo jūras tēmu iesaistīja skolotāja Agita Pavlovska. Turpat pasaku pasaulē apmeklētājus ieveda un drusku arī biedēja Pasaku ragana Irita Kalnozola-Kalsere un stāstnieks, folklorists Guntis Pakalns. Ar īpašam mūzikas skaņām ciemos aicināja Durbes pils, kurā jau no pievakares ienākt aicināja klavieru skaņas. Turklāt te neko nevarēja nokavēt - līdz pat vēlai vakara stundai varēja klausīties, kā skan īpašais, vēsturiskiem un jaunlaiku stāstiem bagātais flīģelis. Mēs dzirdējām, kā uz tā spēlēja Inguna Puriņa un Santa Jākobsone. Muzeju naktī ļaudis iepriecināja arī dejas - kad saules stari jau steidza uz rieta pusi, Brīvības laukumā pie viduslaiku Pils torņa dejoja viduslaiku deju grupa Calendula, bet īsi pirms pusnakts zālienā pie Durbes pils pēc pašu iniciatīvas uzstājās deju kolektīva Luste dejotāji. Bet tie, kuri vēlējās šajā dienā gūt kādu īpašu sajūtu, varēja doties uz Tumes kultūras namu, kur savu gleznu izstādi ar mirkļiem no Latgales, Venēcijas un arī mūsu puses atklāja kinorežisors un mākslinieks Jānis Streičs un kur demonstrēja viņa veidotās filmas. Lai arī mākslinieces Lailas Kelles gleznošanas studijas dalībnieces savas izstādes atklāšanu ar Muzeju nakti īpaši nesaistīja, tieši šajā dienā viņas aicināja interesentus ciemos uz Pūres kultūras namu. Sestdien savus īpašos svētkus Tukuma kultūras namā svinēja kapela Danču spēle un tās vadītājs jau desmit gadus - Armands Krievs. Ja pēc visa šī vēl pietika spēka vēl kam, tad varēja aizbraukt līdz Pastariņam vai uzkāpt Tukuma luterāņu baznīcas tornī, kas bija tāds paroles pasākums Muzeju nakts apmeklētājiem: „Vai baznīcas tornī biji? Un akvāriju pagalmā redzēji?" Redzējām, redzējām...

Lai iejustos aizgājušo laiku noskaņās, svētkos īpaša vieta ierādīta dejai, tāpēc galma karaļa titula loma lieliski piedien pazīstamajam deju meistaram, Latvijas vicečempionam standartdejās, Aleksandram Aļošinam, kurš dejas mākslu apgūt palīdz vidusskolas maziem un lieliem dejotājiem. Kur karaļgalms, tur krāšņi tērpi, rotas, grācija un majestātiskas dejas, skan fanfaras. Galma svinības vadīja šo svētku pirmā gadā kronētā princese Marta Monta Zūdiņa un Emīls Ripa no 10. klases.Dižciltīgu bruņinieku un augstdzimušu princešu lomās iejutās sākumskolas klašu audzēkņi, bet skatītāju rindās savus bruņiniekus un princesītes vēroja vecāki.Pavisam savu dejas māku demonstrēja 20 dejotāji, bet konkursā par princeses un bruņinieka titulu piedalījās 8 meitenes un tikpat zēnu. Pārbaudījumi bija dažādi, no pazīstamām pasakām aizgūti, piemēram, princesēm zirņos jāatrod pērlītes, jāatpazīst pasaku tēli, bet bruņiniekiem jāatrod savas princesītes pazaudētā kurpīte, jāpierāda izveicība un precizitāte loka šaušanā un tamlīdzīgi. Pasaku motīvi, deja un mūzika meistarīgi cits citu te nomainīja, te papildināja. Šie svētki ir skolotājas, direktores vietnieces ārpusstundu darbā, Antras Derkevicas, izloloti, - krāšņi, grezni un bezgala mīļi. Skatītājus priecēja moderno deju virkne mazo dejotāju izpildījumā. Kad princesē un bruņiniekiem pārbaudījumi bija galā, zinību valsts karaliene Vēsma Grugule un viņas svīta devās apspriesties par dižciltības titulu piešķiršanu. Kā pēc burvja mājiena, atskanot maģiskajiem vārdiem - Mūzika, lai skanēt sāk, visi taču dejot māk!, mazie dejotāji uz valsi aicināja vecākus.Par visatbilstošāko dižciltīgas princeses titulam žūrija atzina 1.b klases audzēkni Felicitu Fursu, kurai princeses kroni galvā uzlika iepriekšējā gadā kronētā princese Alise Horste. Bruņinieka kārtā iecelts tika un dižciltības diplomu un simbolisku zobenu saņēma 4. klases audzēknis Intus Piksis. Kronēšanas ceremonija augstdzimušajiem galma ļaudīm noslēdzās ar karaliskās kūkas baudīšanu un jautru ballīti.

Tukuma 2. vidusskolā 12.a klases puiši savu audzinātāju Natāliju Kroškinu no Veidenbauma ielas uz skolu atnesa, varētu teikt, uz rokām. Skolotājai bija jāsēžas un jāmēro ceļš uz skolu izpušķotā gumijas laivā. Ar īpašākiem, savu audzēkņu sarūpētiem spēkratiem uz skolu atbrauca arī 12.b klases audzinātāja Andra Locāne un 12.c klases audzinātāja Zita Štrausa. Divpadsmitos un viņu audzinātājas pie skolas sagaidīja pārējie skolotāji un skolēni. Pēc pēdējā zvana nosvinēšanas pamatskolas un vidusskolas beidzējiem sāksies ieskaišu un eksāmenu laiks.

Maijs ar daudzajām brīvdienām, ar saviem sociuma svētkiem un gadadienām (Uzvara pār fašismu; Otrā pasaules kara beigas; Latvijas neatkarības pasludināšana; Mātes un Ģimenes diena), ar Dabas norišu Lielo atgriešanos (ievu ziedēšana; pirmās pienenes un pirmie dzeguzes zvani...) mūs, cilvēkus, bija ierāvis tādā notikumu un emociju virpulī, ka, lai nedabūtu nepārejošu galvas reiboni, ir pēdējais laiks "sabremzēties". Apstāties. Dziļi ievilkt plaušās pavasara smaržām pilno gaisu. Uz sevi no malas un arī sevī iekšā ielūkoties. Izjust Esības prieku!Vai mums tas izdodas? Godīgi sakot, ne visai... Vēloties nesavtīgi palīdzēt tiem, kas sevī izjūt kaut kādu dīvainu, nedefinējamu nemieru vai tukšumu, pārlapoju savas daudzās un dažādās piezīmes - ar domu atrast kādu noderīgu ieteikumu. Izdevās atrast veselus septiņus!1. Sasveicinoties pasmaidi - tā tu laipni atver otra cilvēka biolauku.2. Atvadoties novēli labu dienu - tā tu aizver viņa biolauku.3. Strīdā ieturi neitralitāti - tā tu saglabā savu dzīvības enerģiju.4. Neskopojies materiālajā jomā - tā tu stiprini savu gribasspēku.5. Neturi ļaunu prātu - tā tu stiprini savu imunitāti.6. Priecājies par jebkuriem laika apstākļiem - tā tu mācies samierināšanos.7. Neizpatīc visiem - tā tu iepatiksies vienam!Ja nu kādam tomēr šķiet, ka šis uzskaitījums ir lieks un pilnīgi nevajadzīgs, varu ieteikt ieklausīties, cik daudz ir cilvēku, kas tikšanās brīdī... sūrojas par laika apstākļiem - tā vietā, lai priecātos par atkalredzēšanos! Varam arī atcerēties, kā maija sākumā - patiesi jaukajās, siltajās un saules pilnajās dienās - politiķi, masu mediji un svētku dalībnieki nereti dalīja bijušos frontiniekus "pareizajos" un "nepareizajos". Tas viss bija tik tālu no svētās piemiņas, goda un cieņas! Vai arī - atļaušos atgādināt - tās cienījamo gadu kundzītes, kas neskopojās ar sašutuma pilnām replikām par to, ka lielveikalu pārdevējas viņas "sveicina piespiedu kārtā". Tā vietā, lai priecātos par katru Dieva doto dienu, kurā vari saņemt sveicienus un atbildēt ar to pašu!

- Informācijā par projektiem minēts, ka pēc projektu veikšanas, kur paredzēti un notikuši rakšanas darbi, to veicējam šī vieta jāatstāj tādā pat un ne sliktākā kārtībā, kā tas bijis iepriekš, pirms darbu uzsākšanas. Skan jau skaisti, bet patiesība diemžēl nevienmēr tāda izrādās. Esmu kandavnieks un ikdienā daudz pārvietojos pa pilsētu kājām, nevis automašīnā, tāpēc arī pamanu vairāk nebūšanu, kā varbūt citi steidzīgie vai automašīnās sēdošie. Šajā gadījumā, runa ir par gājēju celiņu Ķiršu ielā, pretī daudzdzīvokļu mājai ar numuru 12. Ūdensapgādes pievadus mājai, ja nemaldos, ierīkoja rudenī, bet asfaltētais gājēju celiņš šajā vietā pēc pārrakšanas joprojām nav sakārtots un ir pat bīstams. Īpaši jau gados vecākiem cilvēkiem, kuri dzīvo blakus mājā esošā pansija. Arī māmiņām ar bērnu ratiņiem šis varētu būt celiņš ar savdabīgu šķēršļu pārvarēšanas joslu. Gribētu noskaidrot, kad šo gājēju ietvi plānots salabot? - jautā kandavnieks Uldis. Kad Ķiršu ielā, līdzās daudzdzīvokļu namiem esošajā gājēju celiņā būvdarbu rezultātā radušās sekas novērsīs un ietvi salabos? Šo jautājumu uzdevām SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes priekšsēdētājam Ervīnam Ruņģim. Viņš paskaidroja: "Lai konstatētu nepilnības, kas radušās rudenī īstenotā ūdenssaimniecības projekta gaitā, tagad, pavasarī, veicām rūpīgu šo ielu apsekošanu visā pilsētā. Tikko informācija par to, kas un kur pilsētā jāpielabo, būs apkopota, to iesniegsim celtniekiem konstatēto nepilnību novēršanai. Prognozēju, ka tas būs jau tuvākajās dienās. Jā, arī minētās nepilnības Ķiršu ielā ir konstatētas un iekļautas būvniekiem veicamo darbu sarakstā, un minētais gājēju celiņš šajā ielā, visticamāk, tiks salabots nākošās nedēļas laikā.

23. maijā 19.00 Irlavā norisināsies SK «Irlava» kausu izcīņas pludmales volejbolā 1. kārta. Komandām pieteikties līdz 22. maija 15.00 pie Anda Švāna pa tālr. 26598997 vai, rakstot uz e-pastu sk_irlava@inbox.lv.

Policija 16. maijā 8.10 Jaunpils novadā, uz ceļa Jaunpils-Viesatas, pieķerts 1936. gadā dzimis vīrietis, kurš alkohola reibumā vadīja velosipēdu. 8.30 Kandavā, Jelgavas ielā, no automašīnas piekabes nozagts ūdens sūknis «Honda» Ls 300 vērtībā. Uzsākts kriminālprocess. 8.30 Engures novada Smārdes pagastā degvielas tvertnē konstatēts iztrūkums dīzeļdegvielai - 100 litri. Materiālais zaudējums - Ls 95. Uzsākts kriminālprocess. Laikā no 15. maija 10.00 līdz 16. maija 10.00 Tukumā no trīs ielām nozagti pieci kanalizācijas kontrolaku metāla vāki un to ietvari, nodarot zaudējumus Ls 368,94 apmērā, par ko uzsākts kriminālprocess. 11.25 Jaunpils pagasta Pils ielā 1952. gadā dzimis vīrietis alkohola reibumā vadīja velosipēdu «Aist». Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. 15.30 Tukumā, Saules dārzā, 1993. gadā dzimis jaunietis alkohola reibumā vairākas reizes iesita 1986. gadā dzimušai sievietei pa galvu un muguru, nodarot fiziskas sāpes. 18.55 Tukumā, Kandavas ielā, mājai izsists loga stikls. 19.00 Kandavas novada Cēres pagastā 1960. gadā dzimis vīrietis savā īpašumā veica traktora remontu. Taktoram krītot, vīrietis guva labās rokas plaukstas saspiedumu. Cietušais nogādāts Gaiļezera slimnīcas ķirurģijas nodaļā. Ziņas sniedza VP ZRP priekšnieka palīdze Ieva Sietniece;

Viņš iebilda rakstā publicētajam apgalvojumam, ka pašvaldība pakļāvusies uzņēmējam - viņaprāt, firma piedāvājusi labāko risinājumu, kāds vien šajā situācijā bijis iespējams: "Mēs piedāvājam visu ielu pārklāt ar kārtīgu asfalta segumu (SMA 8), kas šai vietai ir piemērots un kādam pēc patiesības te būtu bijis jābūt. Arī aplim Rīgas un Meža ielā gribam panākt šādu pašu segumu, kas ir daudz piemērotāks par SMA 11, ko uzlikām Jelgavas ielā un kas līdz šim pilsētā nekad nebija likts. Protams, segregācija (Cieto daļiņu noslāņošanās. - Red.) ir mūsu rupjākā kļūda. Kad ierīko nepilnus 900 metrus asfalta, tad šajā vietā jāstrādā piecas sešas stundas, bet mēs reāli tur pavadījām 14 stundas, jo darbs bija sarežģīts, tāpēc darba laiks pagarinājās. Un jau otrajā vai trešajā dienā, kad nolija lietus, varēja redzēt problemātiskās vietas." Arī seguma izvēle radīja problēmas. Projektētāji izvēlējās diezgan problemātisku masu, kādu pats personīgi pilsētā likt nekad neesmu rekomendējis. Taču projektētāji ielu projektēja pēc grāmatas «Ceļu specifikācijas», kuru Eiropas eksperti savās rekomendācijās atzinuši par iespējamo visu nelaimju - seguma kvalitātes problēmu - cēloni, nevis būvniekus vai viņu uzraugus. Mēs par to, ka specifikācijas neder, esam visu laiku teikuši Satiksmes ministrijas darba grupā, tikai neviens mūsu ieteikumos neieklausījās, tāpēc savus inženierus no tās atsaucām. Mēs arī teicām, ka šāds segums Jelgavas ielā nav pareizs, bet pasūtītājs (Tukuma novada dome. - Red.) iebilda, ka tas ir ES projekts, kurā neko nedrīkst mainīt.  Vairāk lasiet 18. maija laikrakstā.

Un kā ķiveres, pogas spīd, tukumnieki ar acīm varēja lūkot, rokām aptaustīt. Depo vārti plaši vaļā. Glābšanas tehnika laukā uz ielas un ne tikai izrādās. Lūkotāju bija daudz. Pārdesmit klases no Tukuma skolām. Arī garāmgājēji. Šodien pie stobriem dežurēja vada komandiera Aivara Mozuļa vīri. Viņi bērniem parādīja tehniku, kāda ir glābēju rokās. Stāstīja, kā pašiem ikdienā, vasaras brīvlaikā dzīvot, atpūsties lai nekad nelaime nenotiktu. Nereizē, kā rīkoties, par notikušo glābējiem paziņot.

Divdesmitgadīgajam Mārim vienpadsmit mēnešu vecumā sākās epilepsijas lēkmes, kā arī tika konstatēti centrālās nervu sistēmas bojājumi ar kustību traucējumiem, kā arī demence un autisms. Māris sāka staigāt trīs gadu vecumā, bet vēl joprojām to dara tikai uz pirkstgaliem, tāpēc viņš ir jāpietur, lai nekrīt. Patlaban viņam nepieciešama nepārtraukta aprūpe - Māris ir jāapģērbj, jābaro, jāved uz tualeti, jāpietur staigājot un jāvadā invalīdu ratiņos.Māris spēj atpazīt ģimenes locekļus un arī savu auklīti Elgu, kura ģimenei palīdz jau 10 gadus. Māris vienmēr gaida auklīti un saka: "Tante nāk!", ķeroties viņai pie rokas un smaidot. Auklīte Elga ir palikusi pie Māra arī tad, kad viņam bijušas smagas lēkmes, jo pēc izglītības ir mediķe un prot parūpēties par slimnieku. Pēdējos gados Elga palīdz ģimenei «Ziedot.lv» programmas «Mīļā auklīte» ietvaros. Tā nodrošina dotētu un profesionālu auklīšu dienestu, kas palīdz aprūpēt slimos bērnus. Pirms darba uzsākšanas auklītes saņem īpašu apmācību un vēlāk arī izglītojas padziļināti. Tāpat tiek sekots līdzi tam, kā auklītes ikdienā veic savus darba pienākumus. Lai ikdienā rūpētos par Māri, viņa mamma Inta savulaik pameta skolotājas darbu, bet tētis Ivars, lai varētu uzturēt ģimeni, mainīja profesiju. Auklītes palīdzība ģimenei ir ļoti nepieciešama, jo vienam cilvēkam pie Māra jābūt nepārtraukti. Pateicoties auklītes atbalstam, vecāki var paveikt sadzīves darbus, apciemot radus un draugus, kā arī kopīgi apmeklēt teātri. Lai nodrošinātu Mārim viņa mīļo auklīti vismaz pusgada garumā, nepieciešams saziedot 871,68 latus. Aicinām iesaistīties projektā «Laimīgai Latvijai» un palīdzēt Mārim. Ikviens ir aicināts izvēlēties sev ērtāko labdarības veidu: ziedojot ziedojumu kastītēs «Maxima» veikalos visā Latvijā; iegādājoties kādu no īpašajiem otrreizējās pārstrādes garšvielu traukiem «Maxima XX» un «Maxima XXX» veikalos (vairāk par garšvielu trauku kolekciju www.laimigailatvijai.lv); zvanot uz ziedojumu tālruni 90067009 (ziedojums - 1 lats); ziedojot ar internetbankas palīdzību, norādot «Palīdzība Mārim Pabērzam» (sīkāka informācija http://www.ziedot.lv/lv/project/1414).Latvijā ir vairāki tūkstoši ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašajām vajadzībām. Lielākā daļa šo bērnu vecāku paši ir uzņēmušies rūpes un atbildību, nevis atteikušies no savām atvasēm vai nodevuši viņus valsts aprūpē. Parasti šādās situācijās vecāki pat uz īsu brīdi nevar atstāt bērnus vienus. Tādēļ ir nepieciešams aprūpētāju un arī sabiedrības atbalsts, jo tad, kad bērns saslimst ar smagu slimību, ģimene ne vienmēr ar visu var tikt galā tikai pašas spēkiem.«Ziedot.lv» martā aizsāka jaunu sociālu projektu «Laimīgai Latvijai», kura ietvaros ikviens iedzīvotājs tiek aicināts palīdzēt ģimenēm, kuras bez līdzcilvēku atbalsta nespēj tikt galā ar smago ikdienu. Izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par ziedojumiem iegādājas medikamentus, medicīniskos palīglīdzekļus vai apmaksā operācijas, sarežģītu diagnostiku un ārstniecību. Projekta ietvaros tiek atbalstīta arī programma «Mīļā auklīte», kas ļauj slimo bērnu vecākiem vismaz vienu dienu nedēļā pretendēt uz daļēji dotētas auklītes pakalpojumiem.

Un, lūk, trešdienas, 16. maija, vakarā koncerts Tukuma Mūzikas skolas zālītē izskanēja. Skolas direktore Ligita Zemniece sveica mūzikas festivālu, konkursu labiniekus un viņu pedagogus. Daudz tādu audzēkņu, kas Tukuma smukumu, talantīgumu ar dažādiem mūzikas instrumentiem tuvu un tālu daudzinājuši, saulītē cēluši. Piemēram, Alīna Paņkova, Eva Blumberga, Džuljeta Miglāne, Gustavs Bērziņš, māsas Elīza un Lauma Apines, Valdis Rundāns, Ieva Justīne Greivule un visi 26 jaunie mūzikas izcilnieki. Koncerta skaņas kuplināja skolas vokālais ansamblis «Kreksis», vijolnieki un akordeonistu ansamblis, kā arī jaunie talanti, kurus gan jau nākotnē arī pasaulē novērtēs.