Pēc nacionalizētās Lietuvas komercbankas "Snoras" administratora lūguma Lielbritānijas tiesa devusi rīkojumu arestēt bijušā bankas lielākā akcionāra Vladimira Antonova īpašumus 492 miljonus eiro (345,8 miljonu latu) vērtībā, tostarp arī Latvijā. Anglijas un Velsas augstās tiesas Komerctiesas 18.maija lēmumā, kura kopija nonākusi aģentūras BNS rīcībā, teikts, ka tiek arestēti Antonovam tieši un netieši piederoši nekustamie īpašumi, vērtspapīri, bankas kontos esošie līdzekļi un citi bankām uzticēti īpašumi.   Tiesa arestējusi trīs nekustamos īpašumus Lielbritānijā, kā arī pa vienam objektam Latvijas pilsētā Jūrmalā un Kipras pilsētā Limasolā. Arestētas arī Antonovam piederošas akcijas un vērtspapīri britu uzņēmumos "Conversgroup Holding", "Convers Sports Initiatives", "Pensions Bank", kā arī vēl 21 pasaules valstī reģistrētos uzņēmumos. Ar Lielbritānijas tiesas lēmumu arestēti 19 konti Latvijas, Austrijas, Lielbritānijas, Šveices un Ukrainas bankās. Londonas tiesas lēmumā norādīts, ka Antonovam septiņu dienu laikā ir jāinformē "Snoras" juristi par visā pasaulē viņam piederošajiem īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus eiro (7000 latu), bet 14 dienu laikā viņam oficiāli jāapstiprina, ka sniegtā informācija ir patiesa. Tiesa atļāva Antonovam  nedēļas laikā kārtējiem izdevumiem tērēt 5000 eiro (3500 latu) un saprātīgu summu tērēt juridiskajiem pakalpojumiem. Pirms līdzekļu tērēšanas Antonovam ir jāinformē "Snoras" juristi par šo līdzekļu avotu. Tiesas lēmums neaizliedz Antonovam veikt ikdienas uzņēmējdarbības operācijas. Tiesas lēmums pieņemts, par to neinformējot Antonovu, un to var pārsūdzēt Lielbritānijas likumos noteiktajā kārtībā, iepriekš par to informējot "Snoras" juristus. Tiesa lietas izskatīšanu plāno turpināt 15.jūnijā. Savukārt Londonas Vestminsteras miertiesa risina jautājumu par "Snoras" bijušo akcionāru Krievijas pilsoņa Antonova un Lietuvas pilsoņa Raimonda Baranauska izdošanu Lietuvai. Lietu Londonas tiesā sāka skatīt 2011.gada novembra beigās. Jau vēstīts, ka 25.novembrī tiesa Antonovam noteica drošības naudu 75 000 sterliņu mārciņu (61 000 latu), bet Lietuvas pilsonim Baranauskam ‒ 250 000 sterliņu mārciņu (204 000 latu) apmērā. Viņiem ir jāuzturas savās dzīvesvietās Lielbritānijā un regulāri jāpiesakās policijā. Lielbritānijas policija 24.novembrī Londonā saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības orderi Londonas centra rajonā Sitijā aizturēja Antonovu un Baranausku. Lietuvā abiem baņķieriem izvirzītas apsūdzības par piesavināšanos lielos apmēros un dokumentu viltošanu, bet Baranauskam apsūdzības izvirzītas arī grāmatvedības viltošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete ‒ 68,1% akciju ‒ piederēja Antonovam, bet 25,31% ‒ Baranauskam. "Snoras" ir atzīta par maksātnespējīgu, un ir atklāts, ka no tās ir aizplūduši lieli līdzekļi. Lietuvas valdība pagājušā gada 16.novembrī izlēma banku nacionalizēt. 7.decembrī tika sākta "Snoras" bankrota procedūra. "Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 10.maijā nolēma anulēt "Latvijas Krājbankai'' izsniegto licenci kredītiestādes darbībai. Šāds lēmums pieņemts, ievērojot, ka Rīgas apgabaltiesa pēc bankas administratora ierosinājuma 8.maijā nolēma sākt bankas bankrota procedūru.

Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" klientiem, kuri uzkrājuši parādus par apkuri un namu apsaimniekošanu, no 1.jūlija līdz 31.decembrim tiks dota iespēja noslēgt mierizlīgumu - viņiem tiks atlaista kavējuma nauda un laikā līdz 24 mēnešiem būs jāatmaksā tikai parāda pamatsumma, šodien preses konferencē informēja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). "Rīgas namu pārvaldnieka" klientu parāda kopējā summa sasniegusi 31 miljonu latu, no kuriem 7 miljoni latu ir aprēķinātā kavējuma nauda. Kopumā uzņēmumam parādā ir aptuveni 64 000 klientu, no kuriem aptuveni 24 000 ir ilgstošie parādnieki. Ilgstošo nemaksātāju parādu vidējā summa ir aptuveni 1500 lati, no kuriem 40-50% ir kavējuma nauda. "Nav normāli, ka "Rīgas namu pārvaldniekam" katru gadu jāņem overdrafts, lai segtu parādus un visiem pieslēgtu apkuri," norādīja Ušakovs. Rīgas mērs uzskata, ka atgūt visu parāda summu, ieskaitot soda procentus, nebūs iespējams, tāpēc svarīgi, lai iedzīvotāji norēķinās vismaz par parāda pamatsummu un apmaksā kārtējos rēķinus. Ilgstošajiem parādniekiem kavējuma maksas atlaides varētu sasniegt 700-800 latus. Līdz 1.jūlijam tikšot rasts tehnisks risinājums, lai mierizlīgumu būtu iespējams noslēgt arī attālināti, jo daudzi klienti dzīvo ārvalstīs. Līdz šim katrā no 15 bijušajām namu pārvaldēm bija noteikta atšķirīga kavējuma naudas maksa. Taču no 1.jūlija visiem "Rīgas namu pārvaldnieka" klientiem soda nauda par kavētajiem maksājumiem būs 0,1%. Pret tiem iedzīvotājiem, kas līdz 1.janvārim neizmantos iespēju noslēgt mierizlīgumu, "Rīgas namu pārvaldnieks" varēs vērsties tiesas ceļā.

Bijušais Bundesbankas valdes loceklis Tīlo Zaracins, kurš iepriekš izpelnījies kritiku par uzbrukumiem musulmaņu imigrantiem, savā jaunajā grāmatā apgalvo, ka Vācija iesaistījusies eirozonas glābšanā, jo joprojām izjūt vēsturisko vainu par holokaustu. Pretrunīgi vērtētā autora kontroversālie izteikumi, šķiet, atkal panākuši vēlamo rezultātu un krietni uzkurinājuši sabiedrības interesi arī par viņa jauno grāmatu "Europa braucht den Euro nicht: Wie uns politisches Wunschdenken in die Krise geführt hat" ("Eiropai eiro nav vajadzīgs: Kā politiķu vēlmju domāšana noveda mūs krīzē"), kas klajā nāca otrdien. Kā savā jaunajā grāmatā raksta Zaracins, eiroobligāciju atbalstītāji Vācijā ir pārliecināti, ka "holokaustu un Otro pasaules karu mēs beidzot varam izpirkt tikai ar mūsu interešu un naudas nodošanu Eiropas rokās". Citi politiķi jau noraidījuši Zaracina izteikumus kā reklāmas triku, cenšoties piesaistīt uzmanību savam jaunajam opusam. "Ir nožēlojami, ka viņš piesauc holokaustu, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo uzmanību savām teorijām par eiroobligācijām," intervijā laikrakstam "Die Welt" izteicies opozīcijā esošo zaļo Bundestāga frakcijas vadītājs Jirgens Tritins, piebilstot, ka Zaracins ieslīdzis "doičmarkas šovinismā". Savukārt sociāldemokrātu (SPD) pārstāvis budžeta politikas jautājumos Karstens Šneiders norādījis, ka "Zaracins atkārtoti izmēģina ierasto provokāciju. Viņa eiro kritizēšana ir nacionālistiska un reakcionāra". Arī kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bundestāga frakcijas līderis Folkers Kauders paziņojis: "Zaracinam atkal nav taisnība. Eiro ir veiksmes stāsts un tāds arī paliks." Tajā pašā laikā Merkele ir kategoriski noraidījusi eiroobligāciju ieviešanu, kuras kopīgi izdotu un grantētu visas eirozonas dalībvalstis, norādot, ka tas tikai palielinātu Vācijas aizņemšanās izmaksas un mazinātu parādos nonākušo valstu vēlmi savest kārtībā savas finanses, jo tām būtu pieejami lieli līdzekļi par zemām procentu likmēm. Taču uz Merkeli izdarītais spiediens turpina pieaugt. Francijas jaunais prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka piedāvās eiroobligāciju ieviešanu trešdien paredzētajā Eiropas Savienības (ES) neoficiālajā samitā. Sagaidāms, ka viņam piebalsos Itālijas premjerministrs Mario Monti. Tikmēr, gribēti vai negribēti, Zaracina jaunā tēze ir saskaņā ar neonacistiskās Nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) iemīļoto argumentu - Vācija vienmēr tikusi piespiesta rīkoties saskaņā ar citu interesēm, izmantojot tās atbildību par holokaustu, bet nu ir pienācis laiks, kad darīts pietiekami, lai to izpirktu. Tāpēc nav pārsteigums, ka NPD šonedēļ izplatījusi paziņojumu, kurā izteikta atzinība Zaracinam un kritizēts Vācijas "psiholoģiskais vainas komplekss, kas vēl 67 gadus pēc kara beigām liek izpildīt gandrīz ikvienu savtīgo ārvalstu vēlmi". Savā grāmatā Zaracins raksta, ka piekrišana glābt Grieķiju no maksātnespējas apliecina Vācijas "neaizsargātību pret šantāžu". "Šī politika padara Vāciju par ķīlnieci visiem tiem, kuriem eirozonā nākotnē jebkādu iemeslu dēļ varētu būt nepieciešama palīdzība," atzīst bijušais Bundesbankas valdes loceklis. Saskaņā ar vienu no Zaracina galvenajiem argumentiem eiro ieviešana nav ievērojami palielinājusi Vācijas tirdzniecības apjomu, kas ir pretrunā ar eiro atbalstītāju apgalvojumiem, ka vienotā valūta Eiropas lielākajai ekonomikai nodrošinājusi maiņas kursa stabilitāti tās svarīgākajos tirgos. Zaracins sniedz statistikas datus, kas parāda, ka kopš 1999.gada 1.janvāra, kad tika ieviests eiro, Vācijas tirdzniecības apjoms ar valstīm, kas nav eirozonā, ir audzis daudz straujāk nekā ar eirozonas dalībvalstīm. Taču, kā norāda kritiķi, Zaracins nav ņēmis vērā faktoru, ka Vācijas tirdzniecības apjoms ārpus eirozonas pēdējā desmitgadē pieaudzis, lielā mērā pateicoties straujajai ekonomikas izaugsmei Austrumeiropā un Āzijā. Tikmēr daudzi ekonomisti apgalvo, ka vislielākais ieguvējs no eiro ieviešanas bijusi tieši Vācija. Viņi norāda, ka tā bijusi pasargāta no straujām valūtas svārstībām, kas padarītu tās rūpniecību mazāk konkurētspējīgu gan Eiropā, gan ārpus tās. Viņi arī apgalvo, ka simtiem miljardu eiro atvēlēšana parādos nonākušo eirozonas valstu glābšanai nav vis altruisms, bet gan atbilst Vācijas ekonomiskajām interesēm. Taču, neskatoties uz to, daudzi no Zaracina argumentiem bauda plašu piekrišanu. Viņš norāda, ka ieviest eiro pirms Eiropas kopējās fiskālās politikas nodrošināšanas bijusi kļūda, kā arī to, ka nevajadzēja eirozonā uzņemt tādas valstis kā Grieķija, jo tās ekonomika nebija gatava vienotajai valūtai. Noslēgumā Zaracins norāda, ka no pašreizējās krīzes Eiropa var izkļūt vienīgi tad, ja tā nekavējoties sāks ceļu uz politisko savienību, pret ko viņš kategoriski iebilst. Otra iespēja ir ES pārvērst par mazāk ciešu valstu apvienību, kas ļautu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm no tās izstāties, lai tās varētu atjaunot savu konkurētspēju ar valūtas devalvācijas palīdzību. Vienlaikus, skaidrojot budžeta disciplīnas trūkumu ES dienvidvalstīs, Zaracins piesauc tādus jēdzienus kā "kultūra" un "mentalitāte". Daudzi vācieši šādam skatījumam piekritīs, atbalstot arī Merkeles kategorisko nostāju, ka parādos nonākušajām valstīm jāīsteno stingri taupības pasākumi. Taču šāda pozīcija gan pašu Merkeli, gan Vāciju kopumā noved arvien lielākā "izolacionismā" citu Eiropas valstu vidū. Neskatoties uz holokausta piesaukšanu, Zaracina jaunā grāmata esot mazāk provokatīva un labāk pamatota nekā viņa iepriekšējais opuss, uzskata "Der Spiegel". Savā iepriekšējā grāmatā "Deutschland schafft sich ab: Wie wir unser Land aufs Spiel setzen" ("Vācijas pašiznīcināšanās: Kā mēs esam likuši uz spēles mūsu zemi") viņš apgalvoja, ka Vācijas noriets sācies tāpēc, ka strauji pieaug mazizglītoto musulmaņu šķira, kas nevēlas integrēties vācu sabiedrībā. Šo apgalvojumu dēļ 2010.gadā viņš bija spiests atkāpties no centrālās bankas valdes locekļa amata. Taču finansiāli no tā Zaracins nav cietis. Viņa iepriekšējā grāmata pārdota jau vairāk nekā 1,3 miljonos eksemplāru. Šis fakts vēlreiz apliecina, ka, neskatoties uz aso kritiku no politiskā isteblišmenta puses, daudzi vācieši klusībā atbalsta Zaracina pretrunīgi vērtētos uzskatus.

Maskavas "Dinamo" galvenajam trenerim Oļegam Znarokam un viņa palīgam Harijam Vītoliņam ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu piešķirts Krievijas valsts apbalvojums – Krievijas Draudzības ordenis, liecina informācija Krievijas prezidenta oficiālajā mājaslapā. Maskavas "Dinamo" treneru štābs, kā arī kluba vadība – sporta direktors Oļegs Kuprijanovs un ģenerāldirektors Andrejs Safronovs, kuri saņems goda ordeņus, – pie valsts apbalvojumiem tiks par nopelniem fiziskās kultūras un sporta attīstībā, kā arī par ilggadēju un godīgu darbu. Putins attiecīgo rīkojumu izdevis 18. maijā. Maskavas "Dinamo" šosezon izcīnīja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) galveno trofeju – Gagarina kausu. Znaroks un Vītoliņš Maskavas klubu trenējuši pēdējās divas sezonas, bet pirms tam divus gadus bija Balašihas MVD treneri, kas vēlāk apvienojās ar Maskavas "Dinamo". No 2007. līdz 2011. gadam abi treneri vadīja Latvijas izlasi.

Lai cīnītos ar komunālo maksājumu parādiem, Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijā izstrādāti vairāki likumprojekti, kas paredz, ka dzīvokli ar parādiem varēs pārdot, tikai vienojoties par parādu atmaksu. Kā šodien žurnālistiem skaidroja deputāts Viktors Valainis, pārdot dzīvokli ar parādu nevarēs, ja netiks panākta vienošanās par komunālo parādu atmaksu. Tas attieksies arī uz bankas īpašumiem, un izsoļu rīkotājiem būs jāinformē potenciālie pircēji par parādiem, savukārt izsoles rezultātu varēs apstiprināt tikai gadījumā, ja panākta vienošanās par komunālā parāda atmaksu. Arī pārdodot dzīvokli maksātnespējas procesa laikā, pircējam būs jāpārņem parāds par komunālajiem maksājumiem. Vienlaikus plānots noteikt, ka maksātnespējas procesa laikā jāturpina veikt komunālos maksājumus. Iecerēts arī veikt grozījumus likumā, kas noteiks kārtību un veidu, kā mājas pārvaldnieks brīdinās iedzīvotājus un kad vērsīsies tiesā, ja izveidojies parāds par komunālajiem maksājumiem. Valainis pastāstīja, ka plānotie likuma grozījumi arī paredzēs to, ka iedzīvotājiem būs vieglāk izvēlēties māju pārvaldniekus, kā arī būs vieglāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Iecerēts, ka vairs nebūs jārīko kopsapulces, uz kurām ļoti grūti savākt cilvēkus, bet pietiks ar rakstisku aptauju, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar dzīvojamo māju. Deputāts uzsvēra, ka plānotās izmaiņas aptver ļoti daudzas tēmas, bet vēl ir vairākas lietas, kas likumprojektos būtu jāiekļauj. Savukārt deputāts Ivars Zariņš (SC) sacīja, ka likumprojektu izstrādes process bija sarežģīts un smags, jo bija ļoti liela pretestība, tostarp arī no banku lobiju puses. Valainis pauda cerību, ka šie likumprojekti varētu tikt pieņemti līdz nākamajai ziemai. Deputāts akcentēja, ka jau tagad Saeimā šīm iniciatīvām ir atbalsts.

Pagājušās nedēļas beigās Rīgas policisti aizdomās par veselību apliecinošu dokumentu viltošanu aizturēja kādu 1968. gadā dzimušu agrāk policijas redzeslokā nonākušu vīrieti. Kopā vīrietis varētu būt viltojis vairāk nekā 276 dokumentus, kurus realizējis pārtikas uzņēmumu darbiniekiem.Šā gada februārī Pārtikas un veterinārā dienesta(PVD) darbinieki konstatēja, ka vienā no Rīgas lielveikaliem lielai daļai darbinieku ir viltotas Labklājības ministrijas Medicīniskās grāmatiņas un apliecības par mācību kursu „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā”.PVD darbinieki par konstatēto informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi. Izmeklējot šo gadījumu, Rīgas policisti nāca uz pēdām kādam 1968. gadā dzimušam vīrietim, kuru 15. maijā aizturēja. Veicot sankcionētu kratīšanu aizdomās turētā dzīvesvietā, likuma sargi atrada vairākus viltotus zīmogus ar ārstu un medicīnisko iestāžu iniciāļiem, viltotas medicīniskās grāmatiņās, kā arī jau iepriekš minētās apliecības par mācību kursa noklausīšanos. Izmeklēšanas laikā Rīgas policisti noskaidroja, ka personas, kurām tika konstatēti viltotie dokumenti, pārtikas ražošanas un aprites jomā strādāja nelikumīgi, tādējādi apdraudot Latvijas iedzīvotāju dzīvību un veselību. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem personām, kas strādā šajā jomā, katru gadu obligāti ir jāiziet medicīnisko pārbaudi.Aizdomās turētais ar dokumentu viltošanu pēc policijas aplēsēm varētu būt nodarbojies vairākus gadus un šajā laika posmā varētu būt viltojis vismaz 276 dokumentus, kurus vēlāk pārdevis dažādu pārtikas uzņēmumu darbiniekiem.Šobrīd turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu visus viltošanas gadījumus, kā arī, lai noskaidrotu, vai šī noziedzīgā nodarījuma īstenošanā ir iesaistītas arī citas personas. Taču aizdomās turētajam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Latvijas Universitātes Debašu klubs organizē publiskās debates par tēmu "Rīgas dome aizliegs seksuālo minoritāšu gājienus". Pasākums notiks trešdien, 23.maijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19 no pulksten 16.30 līdz 18.00.Apvienība "Mozaīka" jūnija sākumā Rīgā plāno praidu. Rīgas dome aicina gājienu nerīkot, lēmumu pamatojot ar to, ka "savas seksuālās orientācijas publiska demonstrēšana ir agresijas akts pret citiem". Rīgas dome oficiālā dokumentā pauž bažas, ka Rīgu un Latviju tādēļ varētu piemeklēt Dieva sods līdzīgi kā Bībelē pieminētajā Sodomā.Turpretī seksuālo minoritāšu apvienības "Mozaīka" pārstāvji pauž bažas par to, ka no Latvijas aizbrauc aizvien vairāk cilvēku, kuri šeit nejūtas vajadzīgi, pat baidās par savu drošību. Tie ir nodokļu maksātāji, kas valstij ir tik ļoti vajadzīgi.Tā kā abu iesaistīto pušu viedokļos ir šie un citi argumenti, LU Debašu klubs ir aicinājis strīdā iesaistītās puses nākt klajā ar konkrētiem argumentiem un oponentu atspēkojumiem. Debatēs praida ideju aizstāvēs liberālis Juris Kaža, apvienības "Mozaīka" pārstāvji un Latvijas Universitātes Debašu kluba debatētāji. Savukārt viņu oponenti būs kardināls Jānis Pujats, Rīgas domes deputāts Jānis Šmits, Latvijas Ordeņu brālības līdzpriekšsēdētājs Jānis Rožkalns un "NoPride" dibinātājs Igors Masļakovs.

Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoram Andrejam Žagaram ziņojums par operas turpmākās darbības scenārijiem jāiesniedz Kultūras ministrijā (KM) līdz 3.jūnijam, aģentūrai BNS pastāstīja Nacionālās apvienības preses sekretāre un kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) pārstāve Ieva Līne. Ziņojums būs balstīts uz LNO funkciju auditu, kas beidzās aprīļa beigās. Jūnija sākumā notiks Žagara un KM tikšanās, un tikai pēc tam ministrija atklās funkciju audita secinājumus un plānoto LNO darbības uzlabošanā, norādīja Līne. Jau vēstīts, ka ilggadējam LNO direktoram Andrejam Žagaram iepriekš vairākkārt pārmests, ka opera dzīvo pāri saviem līdzekļiem, veidojot parādus. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pērnā gada nogalē pat neapstiprināja Žagaru operas direktora amatā uz vēl vienu termiņu, pamatojot to ar iespējamām nopietnām finanšu problēmām operā. Tomēr janvārī pēc rūpīgākas iepazīšanās ar situāciju ministre piedāvāja Žagaram noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā, tostarp operā būtu jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits. Viņa uzstāja arī uz likuma par operu grozīšanu, lai paplašinātu operas valdi no pašreizējā viena līdz trim valdes locekļiem, kā arī uz sabiedrības uzticības padomes izveidošanu, kas sekotu LNO darbībai. Žagars iepriekš intervijā aģentūrai BNS atzina ‒ ja valsts neradīs iespēju operai piešķirt papildu līdzekļus, to jau šogad var skart nopietnas pārmaiņas. Viņš norādīja, ka LNO jau divus gadus cīnās par papildu pusmiljona latu piešķiršanu un operas vadība uzskata, ka ar būtisku valsts finansējuma samazinājumu opera ir jāreorganizē.

77 gadu vecumā mūžībā aizgājusi dzejniece un tulkotāja, Ojāra Vācieša atraitne Ludmila Azarova. Par vienu no sava mūža misijām viņa uzskatīja latviešu valodas aizstāvību un Ojāra Vācieša literārā mantojuma saglabāšanu

Knišļu uzbrukuma dēļ zemnieki pēdējās dienās jau zaudējuši 11 liellopus. Vislielākie knišļu uzbrukumi reģistrēti Austrumzemgalē - Aknīstē, Variešos, Viesītē un Ābeļu pagastā. Tā kā šopavasar bija knišļu kāpuriem labvēlīgi barošanās apstākļi, zemniekiem jo īpaši jāuzrauga ganāmpulki, lai neatkārtotos 2005-tā gada pavasara bēdīgā pieredze, kad no knišļu kodumiem gāja bojā desmitiem govju. Video: Latgales Reģionālā TV

Par ko mums tādas debesu dusmas? Tā pēc vakar pārdzīvotās krusas retoriski cits citam jautā nīcenieki. Pavasarīgi zaļojošie labības lauki un dārzi pēc lielizmēra krusas graudu biruma pārvērtušies līdz nepazīšanai - tie kļuvuši par ūdens un dubļu vannām, kur sakapāti jaunie dzinumi. Video: Aizputes TV

Bijušā tieslietu ministra un viena no apvienības "Vienotība" līderiem Aigara Štokenberga iecelšana uzņēmuma "Pasažieru vilciens" valdē sašutuma vētru izraisīja ne tikai politikas vērotājos, bet arī koalīcijas partneru vidū. Kamēr "Vienotība" notikušajā neko sliktu nesaskata, Reformu partija prasīs premjera partijas paskaidrojumus, jo uzskata, ka veids, kādā mainīta "Pasažieru vilciena" valde, ir nesaprotams un nav atbalstāms. Politikas vērotāji vēl piebilst, ka šis piemērs kārtējo reizi spilgti pierāda, ka iesīkstējusī prakse - iekārtot darbā caurkritušus politiķus, nekur nav zudusi. Politiķi, kas nav ieguvuši vēlētāju uzticību, negrasās atteikties no iespējas saņemt labumus, izmantojot varas resursus. Štokenbergs bija pēdējais no bijušajām "Vienotības" lokomotīvēm, kas pēc izgāšanās 11. Saeimas vēlēšanās vēl nebija iecelts amatos valsts struktūrās.

Rīgas apgabaltiesa šodien juristu Nikolaju Zikovu atzina par vainīgu bankas darbinieka un četru bērnu tēva Aigara Egles noslepkavošanā kinoteātrī "Citadele" un piesprieda viņam 17 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.Prokurore Jekaterina Kušakova lūdza tiesu Zikovam par 2011.gada februārī izdarīto slepkavību piespriest 17 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem. Zikovs lūdza tiesu sevi attaisnot.Prokurore uzskata, ka Zikovs atzīstams par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 117.panta 3.punktā, - par slepkavību vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā.Nogalinātā Egles tuvinieku pārstāvis advokāts Romualds Vonsovičs tiesas debatēs sacīja, ka cietušo skatījumā Zikovs ir pelnījis mūža ieslodzījumu, lai neviens nekad vairs nevarētu satikt viņu uz ielas, kinoteātrī vai jebkādā citā publiskā vietā un justies apdraudēts šī cilvēka dēļ.Turpretim Zikova advokāts Armands Šūmanis uzskata, ka apsūdzībā pēc KL 117.panta 3.punkta viņa klients ir attaisnojams, jo neesot pierādīta apzinātas slepkavības subjektīvā puse, līdz ar to neveidojas noziedzīga nodarījuma sastāvs. Zikova psihiskie traucējumi neļāva viņam paredzēt savas rīcības sekas, un nekas neliecina par to, ka viņam bija nodoms, proti, kinoteātrī uzlejot Eglem uz galvas nelielu daudzumu ūdens, Zikovs nespēja paredzēt, ka tas rezultēsies ar fizisku konfliktu, sacīja advokāts.Pēdējā vārdā tiesai Zikovs atzina, ka tiešām pārdzīvo liktenīgo notikumu. Apsūdzētais piebilda, ka savu ieroci bija pielādējis ar lodēm, kas iespējami mazāk varētu traumēt sašauto personu, un tas pierāda, ka viņš nav gribējis nevienu noslepkavot. "Manas rīcības motīvs ir bijusi vienīgi un tikai pašaizsardzība, nekas vairāk," teica Zikovs.Sava pēdējā vārda noslēgumā Zikovs aicināja tiesu netaisīt emocionālu, bet uz juridiskiem apsvērumiem balstītu spriedumu. "Es lūdzu mani attaisnot, jo manas rīcības motīvs ir bijis tikai un vienīgi aizstāvēšanās," atkārtoja Zikovs.Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību kino seansa sākumā Zikovs esot trokšņojis un čaukstinājis konfekšu turzu, tāpēc 1968.gadā dzimušais bankas "Citadele" darbinieks un četru bērnu tēvs Egle, kurš sēdējis rindu zemāk, izrāvis konfekšu turzu Zikovam no rokām un nolicis to zemē.Filmas beigās Zikovs priekšā sēdošajam Eglem uzlējis no pudeles nelielu daudzumu ūdens. Viss beidzies ar četriem no Zikova ieroča raidītiem šāvieniem, trīs no tiem trāpījuši Egles ķermenī un notikuma vietā viņš miris, liecina apsūdzība.Pats Zikovs savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā noliedz, taču vienlaikus atzīst, ka vairāki tur norādītie fakti atbilst patiesībai.Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija šajā kriminālprocesā lūgusi piedzīt no Zikova 600 latu kompensāciju. Noprotams, ka šādu naudas summu valsts kompensācijā izmaksājusi Egles tuviniekiem.Jau neilgi pēc aizturēšanas 2011.gada februārī Zikovam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, kurā viņš atrodas joprojām.

Ārējie riski arī turpmākajos mēnešos bremzēs kreditēšanas kāpumu Latvijā, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja vietnieks Vilnis Purviņš.Viņš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības attīstību ārējās vides augsto risku apstākļos turpina veicināt arī naudas piedāvājuma stabilitāte un uzņēmējdarbības kreditēšanas aktivizēšanās šogad aprīlī."Gan kredītu ieplūde uzņēmumu sektorā, gan iedzīvotāju tēriņi veicinājuši uzņēmumu noguldījumu kāpumu bankās, bet mājsaimniecību sektors vairāk izvēlējies patērēt, kā arī turpinājis virzīt savus uzkrājumus kredītu atmaksai, tādēļ šā sektora noguldījumu pieaugums bijis minimāls. Kopumā līdzīgas tendences gaidāmas arī turpmākajos mēnešos, jo ārējie riski bremzēs kreditēšanas kāpumu, lai gan mērenu pieaugumu uzņēmēju kreditēšanā varam sagaidīt arī nākamajos mēnešos," sacīja Purviņš.Vienlaikus viņš piebilda, ka maijā monetāro rādītāju līmeni vēl samazinās "Latvijas Krājbankas" datu izslēgšana saistībā ar kredītiestādes licences anulēšanu šai bankai.Purviņš pastāstīja, ka aprīlī naudas piedāvājums paaugstinājās virs marta salīdzinoši zemā līmeņa, atkal atgriežoties nedaudz virs pērnā gada vidējā rādītāja – aprīlī naudas kopapjoms apgrozībā pārsniedza 2011.gada atbilstošā mēneša līmeni par 1,5%. Nedaudz pieauga gan banku piesaistīto noguldījumu atlikums, gan skaidrās naudas pieprasījums, savukārt izsniegto kredītu atlikums mēneša laikā samazinājās tikai par 0,2%, kas ir niecīgākais sarukums pēdējo astoņu mēnešu laikā.Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apmēru ekonomikā, aprīlī pieauga par 0,6% un mēneša beigās bija 6549,2 miljonu latu apmērā. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums aprīlī palielinājās par 0,5% gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību latu noguldījumu rēķina. Savukārt skaidrās naudas apmērs apgrozībā ārpus bankām palielinājās par 0,7%.Aģentūra BNS jau vēstīja, ka rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām banku izsniegto kredītu atlikums 2012.gada aprīļa beigās bija 10,717 miljardi latu, kas ir par 10,3% jeb 1233,9 miljoniem latu mazāk nekā pirms gada.

Piere klāta sviedriem, sirds stājas -- ne vienam vien tveice, kas pašlaik valda Latvijā, saasina kaites   un liek lūgt ārsta palīdzību. Mediķi gan atzīst, ka pārkaršanas dēļ pagaidām pārāk daudz pacientu slimnīcā nav nogādāti. Bet sevi ir jāsargā! Īpaši tiem, kuri pašā dienas svelmē raujas mazdārziņos.

Jautājumu un atbilžu secība vidusskolas angļu valodas centralizētajā eksāmenā skolēnos radījusi apjukumu, taču Valsts izglītības un satura centrs (VISC) sola, ka skolēnu eksāmenu rezultātus tas neietekmēs, aģentūrai BNS pastāstīja VISC pārstāve Kristīne Ilgaža.Viņa informēja, ka VISC pirmdien saņēmis vairākus zvanus, kuros pausts, ka skolēni, kārtojot angļu valodas rakstveida daļu, iespējams, kļūdījušies, ierakstot pareizās atbildes, jo otrā un trešā uzdevuma vietas atbildēm esot samainītas vietām.Ilgaža atzina, ka šāda varbūtība pastāv un, iespējams, pie tā vainojams uzdevumu izvietojums. Eksāmena lapās gan esot bijušas dotas skaidras norādes, kurās vietās skolēnam atbildes ir jāieraksta."Iespējams, skolēns neuzmanīgi paskatījās un atbildes ierakstīja nepareizajā vietā. Arī atbilžu lapā bija atzīmēts, kurš laukums atbilst konkrētajam uzdevumam," klāstīja Ilgaža.Taču, lai gan, iespējams, vairāki skolēni atbildes ierakstījuši nepareizajos atbilžu laukumos, eksāmenu rezultātu tas neietekmēs, jo labotāji pievērsīs uzmanību tam, kura atbilde atbilst kuram uzdevumam."Neatkarīgi no tā, vai skolēns būs kļūdījies, mēs redzēsim, kura atbilde atbilst kuram uzdevumam," paskaidroja Ilgaža.Jau vēstīts, ka otrdien vidusskolēni kārtoja pirmo centralizēto eksāmenu angļu valodā.Paredzēts, ka latviešu valodas eksāmens vidusskolēniem būs jāliek 28.maijā, bet matemātikas ‒ 30.maijā, savukārt vēstures eksāmens plānots 1.jūnijā, bet bioloģijas ‒ 8.jūnijā. Fiziku vidusskolēniem būs iespēja kārtot 14.jūnijā, bet ķīmiju ‒ 18.jūnijā.Pēc 18.jūnija pārbaudes darbus papildtermiņos varēs kārtot tie jaunieši, kuri objektīvu apsvērumu dēļ eksāmenus nevarēja nokārtot pamattermiņos.

ASV informācijas tehnoloģiju kompānijas "Apple" izpilddirektors Tims Kuks pērn bijis vislabāk atalgotais vadītājs ASV, pateicoties akciju iegādes iespējām, kas viņam ļāvušas par vairāk nekā 300 miljoniem dolāru (165 miljoniem latu) apsteigt nākamo konkurentu, pirmdien vēsta laikraksts "Wall Street Journal".Kuks, kas "Apple" vadītāja amatā stājās pērn augustā, divus mēnešus pirms dibinātāja Stīva Džobsa nāves, kopumā nopelnījis 378 miljonus dolāru (207,9 miljonus latu).Viņš gadā algā guvis 900 000 dolāru (495 000 latu) un vēl tikpat prēmijās.Taču Kuks nopelnījis 376 miljonus dolāru (206,8 miljonus latu) no uzņēmuma akcijām, balstoties uz "Apple" akciju cenu tajā laikā.Tikmēr biznesa programmatūras ražotāja "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons ieņēmis otro vietu, gada laikā nopelnot mazāk nekā piektdaļu salīdzinājumā ar Kuku jeb 76 miljonus dolāru (41,8 miljonus latu).Savukārt trešajā vietā nokļuvis televīzijas kompānijas "CBS Corp." vadītājs Leslijs Mūnvess, kura atalgojums sasniedzis 69 miljonus dolāru (37,9 miljonus latu)."Wall Street Journal" uzdevumā starptautiskās konsultāciju firmas "Hay Group" veiktais pētījums aptvēris 300 lielākās ASV kompānijas.

Eirozonas krīze ir saasinājusies un rada vislielākos riskus gausajai pasaules ekonomikas atlabšanai, ASV un Japānai tuvojoties pieticīgai izaugsmei, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tikmēr tādas attīstības ekonomikas kā Ķīnu un Brazīliju sagaida cikliska augšupeja, norāda OECD. Organizācija pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabāja nemainīgu, 3,4% apmērā, taču samazināja to eirozonai līdz 0,1% kritumam. OECD galvenais ekonomists Pjērs Karlo Padoans brīdināja, ka "krīze eirozonā pēdējā laikā kļuvusi krietni nopietnāka un tā joprojām rada vislielākos riskus globālajai ekonomikai". Organizācija lēš, ka pasaules ekonomika 2013.gadā palielināsies par 4,2%, bet eirozonas ekonomika - par 0,9%, ar nosacījumu, ja tā spēs savaldīt parādsaistību krīzi. Ja eiro vērtība nepiedzīvos strauju kritumu, enerģijas cenas saglabāsies stabilas un valdības pārāk strauji nesamazinās izdevumus, tad OECD ekonomikas varētu piedzīvot lēnu un, iespējams, nelīdzenu atveseļošanos, ko galvenokārt veicinās ASV un Japāna, vēsta organizācija. OECD palielināja ASV ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2% līdz 2,4%, bet nākamgad valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) tiek lēsts 2,6% kāpums. Savukārt bezdarbs ASV varētu pakāpeniski samazināties līdz 8,1% šogad un 7,6% 2013.gadā. Tikmēr Japānas ekonomikai šogad tiek prognozēta 2% izaugsme un 1,5% pieaugums nākamajā gadā, bezdarbam 2012.gadā samazinoties līdz 4,5% un līdz 4,4% nākamgad. Ķīnas IKP šogad varētu palielināties par 8,2% un par 9,3% 2013.gadā, bet Brazīlijas ekonomikai organizācija prognozē attiecīgi 3,2% un 4,2% izaugsmi. Tajā pat laikā Indijas ekonomikas izaugsmes temps šogad varētu paātrināties līdz 7,3% un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 7% kāpumu pērn. OECD otrdien arī aicināja Eiropas Centrālo banku (ECB) samazināt procentu likmes un Eiropas Savienībai (ES) īstenot vērienīgus pasākumus izaugsmes veicināšanai, kā arī mazināt fiskālo pielāgošanu. ECB procentu likme galvenajām refinansēšanas pozīcijām veido 1%, kas ir rekordzems līmenis, taču organizācija brīdina, ka bankai varētu nākties īstenot papildu pasākumus, lai stabilizētu bankas un valdību obligāciju tirgus. Savukārt ES līmeņa pasākumi stiprinātu aktivitāti gan tieši, gan netieši, palielinot pārliecību un atvieglojot pūliņus eirozonas stabilizēšanas sasniegšanā, norāda OECD.

Lai pārtrauktu līdzšinējo praksi, kad pārvietojamie fotoradari nereti tiek slēpti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēs pārvietojamas brīdinājuma zīmes izvietošanu arī pirms pārvietojamiem fotoradariem. Komisijas deputāti šodienas sēdē, uzklausot Valsts policijas un „Vitronic Baltica un Partneri” pārstāvjus, asi kritizēja fotoradaru ieviešanas gaitu, kā arī uzņēmuma darbinieku rīcību, pretēji Valsts policijas norādījumiem, pārvietojamos fotoradarus tomēr slēpjot.„Ar pārvietojamo fotoradaru slēpšanu sabiedrības acīs tiek diskreditēta visa fotoradaru ieviešanas ideja,” sēdē uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. „Lai arī komisija jau vairākkārt pievērsusi uzmanību šai problēmai, tomēr es pats kā autovadītājs arī ikdienā redzu, ka, pretēji policijas norādījumiem, fotoradari joprojām tiek slēpti. Tāpēc esam sagatavojuši grozījumus par pagaidu brīdinājuma ceļa zīmju izvietošanu arī pirms šiem fotoradariem,” skaidroja A.Latkovskis. Komisija konstatēja, ka socioloģiskās aptaujas liecina par sabiedrības atbalstu fotoradaru darbībai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, tomēr vienlaikus cilvēki ir ļoti neapmierināti ar fotoradaru uzstādīšanas gaitu un to slēpšanas gadījumiem. Pretēju viedokli sēdē pauda „Vitronic Baltica un Partneri” pārstāvis, norādot, ka fotoradaru ieviešanas procesam un pašai kompānijai medijos mākslīgi tiekot radīts negatīvs tēls, pie kā vainīgi esot arī politiķi.Komisijas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība) rosināja „Vitronic Baltica un Partneri” izvērtēt, cik godprātīgi tā izturas pret valsti, ja līgumā noteiktajā termiņā sagatavoti nodošanai tikai 23 no 160 stacionārajiem radariem. A.Loskutovs arī apšaubīja uzņēmuma argumentu pamatotību, kavēšanos skaidrojot ar negatīvo ietekmi, kādu uz radaru projekta ieviešanas gaitu atstājusi „Krājbankas” darbības apturēšana. Jebkura cita banka ar prieku būtu finansējusi šādu valsts garantētu projektu, ja vien pie tās savlaicīgi grieztos, uzsvēra deputāts. Savukārt deputāts Jānis Ādamsons (SC) „Vitronic Baltica un Partneri” argumentu par „Krājbankas” kraha negatīvo ietekmi raksturoja kā blefu, uzsverot, ka līguma prasības ieviesējam bija jāpilda jau no pirmās tā parakstīšanas dienas, kas tomēr netika darīts. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) kritiski vērtēja arī citu uzņēmuma argumentu, kavēšanos pamatojot ar sarežģīto būvatļauju saņemšanas procesu. Deputāts norādīja, ka gatavojoties šodienas sēdei, apzvanījis virkni lielu pašvaldību, lai noskaidrotu, vai kompānija ir interesējusies par būvatļauju saņemšanu, bet atbilde bijusi negatīva.  

Latvijas karavīri gada beigās plāno pamest ziemeļu reģionu Meimanu Farjabas provincē un kopā ar ziemeļvalstu kontingentiem pārdislocēties uz Afganistānas ziemeļiem.Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts aģentūrai BNS pavēstīja, ka afgāņi ir izteikuši gatavību pārņemt kontroli pār Meimanu, kur Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā dien lielākā daļa Latvijas karavīru – viena rota jeb vairāk nekā simts karavīru.Latvijas karavīrus kopā ar Norvēģijas spēkiem plānots pārdislocēt uz citu vietu Ziemeļafganistānā, kur paredzēta sadarbība ar Somiju un Zviedriju. Izmaiņas paredzētas šā gada beigās.Pagaidām vēl nav skaidrs, vai uz jauno reģionu tiks pārvietoti visi Meimanā dienošie Latvijas karavīri. "Skaits būs līdzīgs pašreizējam vai nedaudz mazāks," teica Sārts un piebilda, ka iesaistes forma un veids pašlaik tiek apspriests starp iesaistītajām valstīm.Latvijas karavīru lomu jaunajā reģionā nav plānots mainīt.Pārējos reģionos, kur atrodas Latvijas karavīri, izmaiņas nav plānotas.Sārts arī uzsvēra, ka Latvija savu iesaisti NATO militārajā misijā Afganistānā samazinās pakāpeniski, nevis strauji, bet 2014.gada beigās Latvijas karavīri vairs nebūs iesaistīti karadarbībā. Pagaidām nav arī precīzu plānu, kā samazināt karavīru skaitu.Latvijas karavīri NATO militārajā misijā Afganistānā (ISAF) piedalās kopš 2003.gada. Patlaban Latvijas karavīri dien ziemeļu reģionā Meimanā, Farjabas province, Mazarešarīfā, Balkhas provincē, dienvidu reģionā, kā arī galvaspilsētā Kabulā. Pavisam Afganistānā dien vairāk nekā 170 Latvijas karavīru.Lielākā daļa Latvijas karavīru dienesta pienākumus pilda Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Meimanā.Vienība atbalsta Afganistānas drošības spēkus provincē, veicot kopējās operācijas drošības un stabilitātes nodrošināšanai. No 2011.gada otrās puses Latvija nodrošina iesaisti vienībā ar Manevru vienību, kuras uzdevums ir nodrošināt padomdevēju un sadarbības funkcijas, lai veiktu kopīgu dalību operācijās ar vienības atbildības rajonā dislocētajām Afganistānas Nacionālas armijas bataljona līmeņa vienībām, vienlaicīgi sekmējot Afganistānas nacionālo drošības spēku spēju attīstību. Atbilstoši drošības spēki ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem pārejas procesa sākšanai Farjabas provinces teritorijās.Līdz 2011.gada beigām šīs svarīgās funkcijas veica gan Latvijas, gan Norvēģijas vienības, bet no 2012.gada Norvēģijas vienība pilnībā pārņems iepriekš Latvijas atbildībā esošās apsardzes funkcijas, savukārt Latvijas Manevru vienība fokusēsies uz padomdevēju un sadarbības funkcijām. Lai pielāgotos jaunajiem uzdevumiem, tika mainīta gan vienības struktūra, gan skaitliskais sastāvs, gan bruņojums un nodrošinājums ar materiāltehniskajiem līdzekļiem.Savukārt kopš 2011.gada novembra sadarbībā ar Lietuvas partneriem NBS Speciālo uzdevumu vienība pilda apmācību un sadarbības uzdevumus Afganistānas dienvidu reģionā.No 2011.gada februāra atsevišķi Latvijas karavīri ir dislocēti Kandahāras lidostas bāzē, lai piedalītos NATO apmācības misijas Afganistānā programmā Lietuvas vadītās Aviācijas speciālistu apmācības grupas sastāvā, kur apmāca Afganistānas armijas Mi-17 helikopteru apkalpju speciālistus.Latvijas karavīri ir iesaistīti arī dažādos ISAF štābos – Reģionālās pavēlniecības "Ziemeļi" štābā, ISAF Apvienotajā pavēlniecībā un NTM-A štābā Kabulā.Kopš 2003.gada, kad Latvija sāka dalību ISAF operācijā, pildot dienesta pienākumus Afganistānā, krituši četri Latvijas karavīri.Jau vēstīts, ka Čikāgā notikušā NATO samita dalībnieki pirmdien apstiprināja laika grafiku kaujas operāciju Afganistānā vadības nodošanai šīs valsts spēkiem līdz 2013.gada vidum un NATO kaujas spēku izvešanai no Afganistānas līdz 2014.gada beigām, atstājot tur tikai apmācības vienības.Samitā arī nolemts, ka NATO spēku virsniekiem jāsāk plānot misiju Afganistānā pēc 2014.gada, koncentrējoties uz Afganistānas spēku apmācīšanu, konsultēšanu un atbalstīšanu, lai nodrošinātu Afganistānas valdības spējas atvairīt talibu nemierniekus.