Latvijas darba meklētāji joprojām visbiežāk vēlas doties darba gaitās uz Lielbritāniju, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija. NVA klienti, kas plāno doties darba meklējumos ārpus Latvijas un šā gada pirmajos četros mēnešos konsultējušies pie Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES speciālistiem, vislielāko interesi izrāda par Lielbritāniju – 29% klientu, kam seko Vācija – 22% un Norvēģija, Somija – 10%. Iedzīvotāju interese par darbu ārzemēs bija dažādās nozarēs – lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, būvniecības, apstrādes un veselības nozarēs. Kopumā 28% klientu bija interese par darbu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, 18% – apstrādes rūpniecības nozarē, 10% – būvniecības nozarē, bet 10% interesējās par darbu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Jau vēstīts, ka Latvijā aprīļa beigās bija reģistrēti 127,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4375 mazāk nekā mēnesi iepriekš. Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Bažījoties par savu uzkrājumu drošību pašreizējās eiro zonas krīzes padziļināšanās apstākļos, noguldītāji kopš 2010.gada sākuma ir pastiprināti izņēmuši noguldījumus no Grieķijas, Beļģijas, Francijas un Itālijas bankām un pārveduši tos uz tā dēvētajām drošā patvēruma zemēm Lielbritāniju, Šveici, Vāciju vai Ziemeļvalstīm. Par to liecina piektdien publiskotie aģentūras "Thomson Reuters" apkopotie analītiskie dati par vairāk nekā 120 Eiropas komercbankām. Aģentūra norāda, ka pēdējā gada laikā Eiropā ir notikušās dramatiskas banku noguldījumu pārbīdes. Pēc "Thomson Reuters" aprēķiniem, Grieķijas bankas kopš 2010.gada sākuma ir zaudējušas noguldījumus 72 miljardu eiro (50 miljardu latu) apmērā jeb 30% no noguldījumu apmēra. Savukārt divas Beļģijas bankas "Dexia" un KBC kopš 2010.gada sākuma ir zaudējumus noguldījumus 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) apmērā, un lielākie naudas izņēmēji bijuši ASV naudas tirgus fondi. Turklāt, pēc "Thomson Reuters" datiem, noguldījumi aptuveni 184 miljardu eiro (129 miljardu latu) apmērā aizplūduši no Francijas lielākajām bankām "Credit Agricole" un "BNP Paribas", jo ir bažas par Francijas kredītiestāžu lielo ekspozīciju uz Grieķiju. Bažas par eiro zonas krīzi izraisījušas arī 30 miljardu eiro (21 miljarda latu) vērtu noguldījumu izņemšanu no Itālijas bankām. Savukārt ieguvējas šādā situācijā ir Lielbritānijas bankas – kopš 2010.gada sākuma tikai četrās lielākajās britu kredītiestādēs noguldījumu apmērs pieaudzis vairāk nekā par 140 miljardiem eiro (98 miljardiem latu). Īpaši daudz naudas izdevies piesaistīt Apvienotās Karalistes kredītiestādēm "Standard Chartered" un HSBC, kas tiek uzskatītas par īpaši drošu patvērumu noguldījumiem. Starp citām bankām, kas eiro zonas krīzes dēļ piedzīvojušas būtisku noguldījumu pieplūdumu, "Thomson Reuters" min Lielbritānijas "Barclays", Vācijas "Deutsche Bank", Šveices "Credit Suisse" un UBS, kā arī divas Krievijas bankas "Sberbank" un VTB.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidusskolas eksāmenu kārtotāju skaits šogad sarucis aptuveni par 13%, savukārt vieni no populārākajiem izvēles eksāmeniem ir angļu valoda un vēsture, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža. Skolēniem obligāti ir jākārto pārbaudījums latviešu valodā un matemātikā, kā arī vienā svešvalodā. "Visvairāk skolēnu izvēlējušies kārtot angļu valodu," teica Ilgaža. Šogad angļu valodu kārtojuši aptuveni 21 tūkstotis skolēnu. Latviešu valodu šogad kārtos aptuveni 22 tūkstoši, bioloģiju – 17 tūkstoši, bet krievu valodu – 3,6 tūkstoši skolēnu. Savukārt ķīmijas eksāmenu izvēlējušies kārtot 836 skolēni, vācu valodas eksāmenu – 378 skolēni, bet vēstures eksāmenu – 8803. Viens no priekšmetiem, par kuru skolēni vismazāk izrādījuši interesi, ir franču valoda - šogad to kārtos aptuveni 60 skolēnu. Jau vēstīts, ka šonedēļ vidusskolēni kārtoja pirmo centralizēto eksāmenu angļu valodā, kas skolēnu vidū radīja mulsumu, jo otrais un trešais uzdevums bija samainīti vietām.

Latvijas mājsaimniecības par dabasgāzi maksā trešo zemāko cenu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina šonedēļ publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Saskaņā ar tiem Latvijas iedzīvotāji pagājušā gada otrajā pusē par dabasgāzi maksājuši 4,6 eiro par 100 kilovatstundām. Vēl lētāk par gāzi bija jāmaksā tikai Igaunijas un Rumānijas mājsaimniecībām – attiecīgi 4,4 eiro un 2,8 eiro par 100 kilovatstundām. Savukārt no 27 bloka zemēm visvairāk par gāzi bija jāmaksā mājsaimniecībām Zviedrijā (11,7 eiro), Dānijā (10,9 eiro) un Itālijā (8,8 eiro). Vidējā gāzes cena ES mājsaimniecībām 2011.gada otrajā pusē bija 6,4 eiro par 100 kilovatstundām. Lielākie dabasgāzes cenas kāpumi nacionālajā valūtā 2011.gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2010.gada otro pusi bija Lielbritānijā (+27%), Luksemburgā (+22) un Beļģijā (+21%). Lietuvā gāzes cenas minētajā periodā cēlās par 19,1%, Latvijā – par 11,8% un Igaunijā – par 9%. ES vidēji pieaugums bija par 12,6%. Rumānijā, Dānijā un Spānijā cenas saglabājās stabilas vai gandrīz stabilas. Savukārt, rēķinot pēc iedzīvotāju pirktspējas, vislētākā gāze pieejama mājsaimniecībām Luksemburgā (4,8 PPS (pirktspējas paritātes standarti) par 100 kilovatstundām), Lielbritānijā (5,2 PPS), Rumānijā (5,4 PPS), Īrijā un Francijā (5,7 PPS abās valstīs), bet visdārgākā – mājsaimniecībām Bulgārijā (10,1 PPS), Ungārijā (9,7 PPS) un Slovēnijā (9,6 PPS). Igaunijā šis rādītājs pērnā gada otrajā pusē bija 6,3 PPS, Latvijā – 6,9 PPS un Lietuvā – 8,8 PPS.

 Vēsturiski aitas ir vilnas – siltuma devējas. Tās ir arī pārtikas avots. Taču tagad atklājies, ka aitu lielā ēdelība ļauj zāles pļāvējam noputēt šķūnī.

 Vakardiena, 24. maijs, neapšaubāmi ir otra dzimšanas diena vīrietim un sievietei, kuru auto  Zaķusalā pie Salu tilta kļuva nevadāms un iebrauca Daugavā. Auto nogrima, bet pasažieriem brīnumainā kārtā izdevās izpeldēt pa vaļā atvērtajiem mašīnas logiem. Ja logi būtu ciet, iznākums būtu letāls! Par to nešaubās ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

 Uzņēmuma «Pasažieru vilciens» jaunā valde tikās ar Eiropas komisijas amatpersonām, lai viestu lielāku skaidrību par vilcienu konkursu. Ja Pasažieru vilciena iepirkuma līgums paliek negrozīts, Latvija vilcienu iegādei nesaņems Eiropas finansiālu atbalstu, intervijā «Panorāmai» apstiprināja Artis Birkmanis, PV valdes priekšsēdētājs pa tālruni no Briseles.

 500 latu lielais naudas sods par radio klausīšanos bez licences mazam telpaugu punktam Rīgā, kur cilvēki par velti mājas svētību var apmainīt pret kaktusa podiņu, radījis skaļu rezonansi sabiedrībā un Saeimā. Deputāti beidzot rosina atcelt likuma normu, kas liek maksāt radio klausīšanās nodokli visiem uzņēmumiem bez izņēmuma. Un aicina likumā atdalīt komerciālu nolūku no nekomerciāla. Autortiesību sargi tam nepiekrīt.

Fiskālās disciplīnas līguma pieņemšana Saeimā, kas paredzēta nākamnedēļ, var būt apdraudēta.    Koalīcijas rīcībā ir tikai 56 balsis, un šoreiz atbalsta meklējumos pie opozīcijas var neiet gludi, jo vairāki deputāti nav gatavi balsot par. Eiropas Savienības  jaunais fiskālās disciplīnas līgums pretrunīgi vērtēts daudzās Savienības dalībvalstīs, un Latvijā tā pieņemšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu. 

Daudzi no Latvijas un Krievijas 20 diplomātisko attiecību gadiem bijuši garām palaisto iespēju laiks un ļoti negribētos, lai šāds periods abu valstu attiecībās atkārtotos, - šodien starptautiskās "Baltijas foruma" konferences atklāšanā sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. "Teikšu tieši, ļoti negribētos atkal iegūt garām palaisto iespēju laiku," sacīja diplomāts. Vešņakovs sacīja, ka pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā šķita, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās iestājies pārmaiņu laiks. Līdzīgi kā gadījumā ar ASV un Krievijas attiecībām, arī Rīgas un Maskavas starpā tika spriests par Latvijas un Krievijas attiecību "pārstartēšanu". Krievijas vēstnieks sacīja, ka, neskatoties uz šiem panākumiem, pēdējā pusotra gada laikā noskaņojums Rīgā ir mainījies, radušies drošības iestāžu ziņojumi, rusofobiski noskaņojumi, kuriem Maskava nav devusi nekādu iemeslu. Vešņakovs atkārtoja jau iepriekš teikto: Krievijai nav slēptu mērķu Latvijā, bet starp valstīm ir augošs tirdzniecības apgrozījums, sadarbība kultūrā un tūrisma attīstība. Savukārt satiksmes ministrs Aivis Ronis uzskata, ka savulaik Latvijas un Krievijas attiecības stagnējušas, taču tagad tās ir dinamiskākas pat par Krievijas un Eiropas Savienības (ES) un Krievijas un NATO attiecībām. "Turpmākajos gados esam nolemti sadarbības paplašināšanai," konferencē sacīja satiksmes ministrs, kurš prognozēja, ka Latvijas attiecības ar Krieviju padziļināsies un abu valstu attiecībām būs liela nozīme arī reģionā. Apsveikumu "Baltijas foruma" dalībniekiem bija nosūtījis arī tā ilggadējais apmeklētājs, tagad - Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prezidents apsveikumā, kuru nolasīja satiksmes ministrs, norādīja, ka mūsdienās notiekošais vienā valstī atspoguļojas tuvākā un arī tālākā reģionā, tādēļ valsts labklājība un drošība ir atkarīga no reģiona attīstības. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs uzsvēra, ka Latvijai jāveido konstruktīvas un pragmatiskas attiecības ar Krieviju. Viņš uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir veiksmes stāsts, ņemot vērā to, kā tās sākušās. Makarovs norādīja, ka nevar ignorēt arī strīdīgos jautājumus, bet nepieciešams radīt vairāk iespēju konstruktīvam dialogam. Kā ziņots, šodien Jūrmalas viesnīcā "Baltic Beach Hotel" sākusies divu dienu starptautiskā "Baltijas foruma" konference, kurā piedalīsies eksperti no ES, ASV, Krievijas, Ķīnas, Turcijas un citām valstīm. Konferences uzmanības centrā ir Vidusjūras dienviddaļas reģiona ģeopolitiskā transformācija, Tuvo un Vidējo Austrumu risku iespēja un ietekme uz ES, Krievijas un Baltijas valstu ekonomiku, iespējamās iekšpolitiskās pārmaiņas Krievijā, ASV un citās valstīs, globālās krīzes izaicinājumi, Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas problēmas, Eiropas un Āzijas valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvas un kopīgu atbilžu meklēšana uz globāliem pārbaudījumiem.

 Lielā cilvēku atsaucība ziedot aktrisei Veltai Skurstenei ļāvusi izveidot īpašu veselības programmu veciem cilvēkiem, aģentūrai BNS pastāstīja labdarības portāla "ziedot.lv" programmu vadītāja Inese Danga. Ziņa, ka aktrisei nav naudas acu ārstēšanai, guva plašu rezonansi sabiedrībā. Ziedojumu pieplūdums bija pēc raksta ievietošanas ziņu portālā, un vienas dienas laikā ziedojumu apmērs pieauga līdz 1640 latu. Līdz tam maija vidū atvērtajā kontā bija 44 lati. Pēc rezonanses sabiedrībā Skursteni uzņēmusies bez maksas ārstēt viena no acu klīnikām, tādēļ izveidota "Veltas Skurstenes veselības programma" ar mērķi izlietot saziedoto naudu citu veco ļaužu acu problēmu risināšanai. Programmas darbības termiņš nav noteikts, un ziedojumu vākšana turpinās. "Velta Skurstene ir kļuvusi par šīs programma patronu," sacīja Danga. Paslaik ziedotāju aktivitāte esot sabremzējusies, taču nākot klāt "pa diviem pieciem latiem". Lai gan Skurstene vairs nespēlē uz skatuves, viņu joprojām atceras, un tas arī palīdzējis savākt ziedojumus. Pēc Dangas stāstītā, kāda kundze atnesusi trīs latus, lai gan pašai nekā diža neesot. Aktrisei pašlaik ir 80 gadu, un viņai diagnosticēta acs tīklenes distrofija. Acis Skurstene ārstē kopš 2008.gada, četras reizes gadā ir jāveic injekcijas acīs, lai nezaudētu redzi. Vienas injekcijas maksa ir 90 latu, kas ir lielākā aktrises ikmēneša pensijas daļa, tāpēc šogad aktrise vērsās labdarības portālā, apliecinot, ka šādas naudas viņai nav. Šāda diagnoze ir vēl daudziem citiem gados veciem cilvēkiem Latvijā, uzsvēra Danga. Taču iespējams, ka naudu novirzīs ne tikai acu ārstēšanai, jo kāda gados vecāka kundze jau ilgstoši lūgusi palīdzēt portālam par 150 latiem iegādāties zobu protēzes. "Ziedot.lv" sniedz cilvēkiem palīdzību akūtās un krīzes situācijās.

Paredzams, ka ASV interneta kompānija "Google" tomēr varēs Lietuvā uzņemt fotoattēlus savam pakalpojumam "Street View", ceturtdien pēc tikšanās ar "Google" pārstāvi paziņoja Lietuvas tieslietu ministra vietnieks Toms Vaitkevičs. Viņš sacīja, ka juridiskais pamatojums, lai dotu atļauju uzņemt fotogrāfijas, būs Eiropas Savienības (ES) direktīvas. "Mēs spējām atrast risinājumu. Vēl ir jāizstrādā vairākas detaļas, bet risinājums ir atrasts, un es domāju, ka "Google" projekts tiks īstenots. Risinājums ir izmantot ES direktīvas kā bāzi, ņemot vērā, ka mēs darbojamies kopējā ES telpā un ka personas datu aizsardzības prasības ir kopīgas," žurnālistiem Viļņā pēc tikšanās ar "Street View" programmu menedžeri Ulfu Spiceru pastāstīja Vaitkevičs. Specializētai automašīnai ir jāuzņem fotogrāfijas "Google  Maps" pakalpojuma "Street View" vajadzībām, lai interneta lietotāji varētu saņemt panorāmas attēlus un virtuālu ekskursiju pa Lietuvu. Lietuvas Datu valsts inspekcija nolēma, ka projekts apdraud cilvēka tiesības un privātās dzīves neaizskaramību, jo uzņemtajos attēlos ir redzama personiska informācija – garāmgājēji, automašīnas. Datu valsts inspekcija ierosināja kompānijai "Google" nodibināt pārstāvniecību Lietuvā, brīdinot, ka pretējā gadījumā valsts pilsētu ielu fotografēšanai un ievietošanai internetā radīsies juridiski šķēršļi. Tomēr Spicers preses konferencē teica, ka pārstāvniecības nodibināšana Lietuvā kompānijai "Google" būtu problemātiska. Viņš arī infromēja, ka fotoattēlu uzņemšana "Street View" vajadzībām Lietuvā varētu sākties jau šovasar. "Google" pakalpojuma "Street View" dēļ jau sāktas pirmās tiesvedības vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā un Šveicē. Ar "Street View" palīdzību virtuāli var ceļot pa daudzām pasaules pilsētām. Pašlaik pakalpojums darbojas jau vairāk nekā 30 pasaules valstīs, arī Latvijā un Igaunijā.

Rīgā, restorānā "Bibliotēka No.1", trešdien akcijas "Es iešu"ietvaros notika "Kluba" pasākums ar mērķi piesaistīt uzmanību sieviešu veselības stāvoklim, vēsta basket.lv. Šīs akcijas patroneses ir Latvijas sieviešu valstsvienības basketbolistes, kuras kuplā pulkā apmeklēja "Kluba bāra" pasākumu. Vakara gaitā tika izsolīti ne tikai pieci basketbola krekli ar Latvijā un pasaulē pazīstamu basketbolistu numuriem, bet arī vietas komandā, kas 4.jūnijā draudzības spēlē tiksies ar Latvijas sieviešu komandu. I zsolītos kreklus aktīvākajiem ziedotājiem pasniedza esošās un bijušās valsts izlases spēlētājas - Liene Jansone, Gunta Baško, Kristīne Kārkliņa, Aija Putniņa un Sabīne Niedola. Kāds ziedotājs, lai atbalstītu sievietes, anonīmi pievienoja 500 eiro. Kopumā izsolē tika savākti 1029 lati. Visa nauda tiks ziedota krūts vēža skarto sieviešu rehabilitācijas nometnes organizēšanai.

Īriju pārstāvošā latviešu airētāja Sanita Pušpure uz mērķi startēt Londonas olimpiskajās spēlēs gājusi četrus gadus, sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja sportiste. Kā ziņots, Pušpure trešdien Šveices pilsētā Lucernā notikušajās noslēdzošajās Londonas Olimpiādes kvalifikācijas sacensībās sieviešu vieninieku konkurencē izcīnīja ceturto vietu, nopelnot pēdējo ceļazīmi. Airētāja pārstāvēja Latviju vēl U-23 līmenī, tomēr 2006.gadā viņa ar vīru pārcēlās uz Īriju. No 2009. līdz 2011.gadā viņa par šīs valsts čempioni kopā kļuvusi sešas reizes. "Par dalību Olimpiādē sapņoju vienmēr, tomēr konkrētāk par Londonu sāku domāt 2008.gadā pēc otrā bērna piedzimšanas," pastāstīja Pušpure, kura ceturtdien vēl īsti nebija aptvērusi notikušo. "Toreiz 2012.gads likās ļoti tālu un neapzinājos, cik daudz spēka tas īstenībā prasīs. Savukārt konkrētas domas radās 2010.gadā, kad tiku Īrijas izlasē. Toreiz rezultāti vēl nebija tik labi augstākā līmeņa sacensībām, bet pa diviem gadiem sanāca krietni uzlabot savus rezultātus." Airētāja stāstīja, ka, dzīvojot Īrijā, būtu bijis grūti pārstāvēt Latviju, jo gandrīz visu savu karjeru viņa bija startējusi divnieku sacensībās. "Šī iemesla dēļ būtu bijis grūti pārstāvēt Latviju, bet tā nu sanāca, ka beigās nokļuvu vieniniekos," stāstīja Pušpure. "Izvēle man bija jāizdara laikā, kad tiku uzņemta Īrijas izlasē, un vēl toreiz vienīgā iespēja tikt uz Olimpiādi man likās divniekos. Tāpēc arī izvēle bija pašsaprotama." Pagājušajā gadā Pušpure ar ģimeni pat pārvākusies airēšanas dēļ - no Dublinas devusies uz Korkas pilsētu, kur ir nacionālais airēšanas centrs. "Olimpiskās atlases regates sākums nesanāca tik labs, kā biju gaidījusi. Pirmajā braucienā samērā lēni izgāju no starta blokiem, tāpēc otrajā kilometrā nācās krietni pacīnīties, lai iekļūtu pusfinālā," Pušpure stāsta, ka konkurenti par vietu nākamajā kārtā apsteigusi par nieka trim sekundes simtdaļām. "Pusfināls jau bija labāks, bet finālā izliku visu, kas bija palicis, aizvadot savu grūtāko braucienu karjerā šajā klasē." Sportiste uzskata, ka pašlaik viņa vēl neatrodas optimālajā sportiskajā formā, tāpēc nedaudz vairāk nekā divu mēnešu laikā vēl ir iespēja to uzlabot. Tāpat viņai jau ir skaidrs, kas šajā laikā jādara. "Smagi jātrenējas," smaidot teica Pušpure. Viņa izteica lepnumu ar faktu, ka ir iekļuvusi Īrijas airēšanas vēsturē, jo kļuvusi par pirmo šīs valsts sportisti, kas kvalificējusies Olimpiādei. "Šķiet, ka vēl īsti neapzinos, ko esmu paveikusi, tomēr kādam jau bija jākļūst par pirmo," teica Pušpure. "Zinu, ka esmu ierakstījusi savu vārdu Īrijas airēšanas vēsturē, un neteikšu, ka tas nav patīkami." Airētāja gan uzsvēra, ka nekādas īpašās priekšrocības Īrijā ar Latviju nav. "Šeit vienīgi var airēt cauru gadu." Tomēr Pušpure nav aizmirsusi arī par Latviju, pateicoties Murjāņu Sporta ģimnāzijai, kā arī trenerēm Elitai Krūmiņai un Benitai Ceriņai, kuras viņai ieaudzinājušas darba ētiku. "Visi pamati tika iegūti tieši Murjāņos." Pušpure arī sekojusi līdzi Latvijas airētāju sekmēm Olimpiādes atlases sacensībās, tomēr kontaktēties sanācis maz, jo esot bijis noteikts dienas režīms un arī gaisotne sacensībās valdījusi saspringta. Kā ziņots, Latvijas pārairu divniekam Laurim Šīrem un Dairim Adamaitim trešdien neizdevās kvalificēties Olimpiādei. Līdz ar to Latviju olimpiskajās spēlēs nepārstāvēs neviens airētājs.

Radio klausīšanās nodevas atcelšana draud ar starptautisko normu pārkāpumu, un tas nozīmētu izstāties no civilizētās pasaules, pavēstījis autortiesību aģentūras AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis, komentējot politiķu apņemšanos mainīt likumu. Viņš uzsvēris, ka politiķu sarosīšanās grozījumiem Autortiesību likumā, paredzot, ka radio programmu atskaņošana ārpus ierastā ģimenes loka nav uzskatāma par autoru darbu publisku izpildījumu, būs pretrunā ar starptautisko praksi. "Nacionālā apvienība acīmredzot nav informēta, ka autora tiesības saņemt atlīdzību gan par publisko izpildījumu, gan raidīšanu ēterā Autortiesību likumā pārņemtas no Bernes konvencijas. Autortiesību likuma grozīšana šādā veidā būtu pretrunā ar Bernes konvenciju, un Latvijai būtu pie reizes jāiesaka vai nu grozīt pašu konvenciju, vai būtu no tās jāizstājas. Izstāties no Bernes konvencijas nozīmētu to pašu, ko izstāties no civilizētās pasaules," politiķus kritizē AKKA/LAA. Koalīcijas pārstāvji ir iesnieguši Saeimā grozījumus Autortiesību likumā, paredzot, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, līdz ar to tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā. Priekšlikumi iesniegti, ņemot vērā asās domstarpības jautājumā par publiskā izpildījuma piemērošanu un sekojošajiem bargajiem sodiem par radio atskaņošanu darbavietā, paskaidrojuši koalīcijā esošie Nacionālās apvienības pārstāvji. Daudzi šoferi un arī raidorganizāciju pārstāvji ir pauduši sašutumu, ka bez licences nevar klausīties radio, savukārt autortiesību pārstāvji uzsver, ka mūzikas izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par mūzikas atskaņošanu sabiedriskā vietā. Portāls "Delfi" vēstīja par gadījumu, ka 500 latu sods piemērots kādam uzņēmumam, kurā skanēja programma "Klasika". Aģentūra BNS jau ziņoja, ka likums paredz, ka bez licences publiskā vietā var klausīties radio ziņas, bet mūzikas laikā radio aparāts ir jāizslēdz. Autortiesību aizstāvji paskaidro, ka bez maksas var klausīties arī raidījumus, tostarp Latvijas Radio, kas veido daudz raidījumu par aktualitātēm sabiedrībā. Taču, ja raidījums satur mūziku, radioaparāts jāizslēdz. Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Ieva Platpere iepriekš norādīja :"Ja mēs tehniski pieejam Autortiesību likuma nosacījumiem, tad, jā, mūzika ir jāslēdz ārā, ja par to nav samaksāts, bet raidījumus, kur runā, diskutē, apspriež, informē, var klausīties, jo LaiPA neadministrē raidorganizāciju tiesības. LaIPa iesaistās tikai tajā gadījumā, ja tiek izmantotas fonogrammas, un mēs nekad neesam diskutējuši par raidījumu klausīšanos." Arī AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska apliecināja: "Licence nepieciešama, ja raidprogrammā ir iekļauts muzikāls darbs. Ja kāds klausās sabiedriskā vietā ziņas, licenci nevajag. Ziņas nav aizsargātas ar autortiesībām, bet, protams, tas ir ļoti sarežģīti, visu laiku ieslēdzot un izslēdzot programmu."

Latvijā noslēgusies kartupeļu stādīšana, taču šā gada ražu varētu papostīt savairojušies kaitēkļi, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie kartupeļu audzētāji. Kartupeļu audzētāju asociācijas (KAA) priekšsēdētājs Ilmārs Immurs aģentūrai BNS pavēstīja, ka kartupeļu stādīšana jau pabeigta. Vienlaikus viņš bažījas, ka šā gada kartupeļu ražu varētu papostīt savairojušies kukaiņi. "Mitruma līmenis zemei ir ļoti labs, līdz ar to augšana nav traucēta, taču bažīgus dara tas, ka šogad ir savairojušies kukaiņi – drātstārpi un maijvaboles, kas var ietekmēt ražu. Tagad tie drātstārpi salien iekšā vecajos kartupeļos, taču, kādā mērā tie varētu ietekmēt jauno ražu, nav zināms," sacīja Immurs un piebilda, ka pie kukaiņu izplatības nav vainojama siltā ziema. "Šie kukaiņi ir gudri un pielāgojas, līdz ar to ziema tos maz ietekmē. Taču pārsvarā tie savairojas maz artās augsnēs, jo, ja zeme ir apstrādāta, tad putni kukaiņus uzlasa," teica KAA priekšsēdētājs. Arī Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības (KAPS) valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle aģentūrai BNS atzina, ka kartupelu stādīšana jau ir beigusies. "Kartupeļu stādīšana kopumā jau ir beigusies, taču varbūt arī ir kaut kādi indviduālie kartupeļu stādītāji ar mazām platībām, kuri to vēl nav paguvuši izdarīt," norādīja Krauke. Tāpat viņa pieļāva, ka šogad Latvijā ir palielinājušās apstādītās platības, jo kartupeļu audzētājiem pēc stādīšanas tie palika pāri un tie, kas netika pārdoti, iespējams, tika iestādīti, lai neietu zudumā. Ziņots, ka pērn Latvijā kartupeļi audzēti 31,5 tūkstošu hektāru platībā, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gadā.

Jau no nākamā gada 1.janvāra varētu tikt ieviesta plaša programma, kurā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties valsts parādzīmes, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica finanšu ministrs Andris Vilks. "Izstrāde aktīvi virzās uz priekšu, un, visticamāk, programmu varēs palaist nākamā gada 1.janvārī. Tas būtu ļoti labi. Ātrāk gan tas, visticamāk, nenotiks, jo tomēr ir daudz un dažādas detaļas, kas attiecas gan uz obligāciju nomināliem, gan pārdošanas apmēriem, gan izplatīšanas kanāliem, kas vēl ir jāprecizē," sacīja Vilks. Viņaprāt, programma noteikti strādās. "Lietuvā šādā veidā valsts vērsās pie sabiedrības pēc atbalsta krīzes laikā, un cilvēki atsaucās vairāk, nekā tika gaidīts. Tagad gan ir cits periods, bet es domāju, ka cilvēki ieguldīs. Kāpēc ne? Tāpēc arī piedāvātajiem nomināliem ir jābūt pietiekami maziem, bet termiņiem dažādiem – no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Izplatīšanas kanāli savukārt varētu būt dažādas internetbankas, pasts un tamlīdzīgi. Galvenais, lai tas ir ērti pieejams," norādīja finanšu ministrs. Vilks pastāstīja, ka obligācijas varēs dzēst arī pirms termiņa beigām, tomēr tad cilvēks zaudētu peļņas procentus. "Savukārt otrreizējais tirgus pilnīgi noteikti būs paredzēts garāka termiņa – piecu, desmit gadu – obligācijām. To, vai otrreizējais tirgus būs visām obligācijām, es vēl pagaidām nevaru atbildēt. Attiecībā uz īsāka termiņa laidieniem lēmums vēl būs jāsagaida," piebilda ministrs. Viņš gan pagaidām atturējās prognozēt, cik liela apmēra līdzekļus šādā veidā valsts varētu iegūt. "To ir grūti pateikt. Lietuvā viss sākās ar ne pārāk apjomīgām emisijām, bet pēc tam šī programma paplašinājās. Labā ziņa ir tā, ka valstij finansējuma pašlaik pietiek, bet mēs gribam iesaistīt savu sabiedrību, iedzīvotājus. Līdz ar to es domāju, ka sākotnēji tie būs daži miljoni latu un tad jau būs jāskatās, kā tas aizies tālāk," paskaidroja Vilks. Ministrs arī atzina, ka valsts parādzīmes konkurēs ar banku depozītiem un ieguldījumu instrumentiem. "Tomēr cilvēki grib drošību, un labāk naudu ir ieguldīt šādi nekā to vienkārši turēt kontā. Turklāt Valsts kasei ir laba reputācija, un iegūt var arī no tā. Mēs gan viennozīmīgi negribam radīt vēl vienu konkurējošu komercbanku, bet šis faktors ir viennozīmīgi pozitīvs," pastāstīja Vilks. Viņš izteica cerību, ka Latvijas iedzīvotāju atsaucība programmai būs liela. "Es ceru, ka atsaucība būs pietiekami liela. Lietuvā šī programma nostrādāja un nedomāju, ka arī Latvijā vajadzētu būt lielām problēmām. Tas, protams, būs atkarīgs arī no obligāciju ienesīguma," atzina finanšu ministrs.

Turkmenistānas pilsētas Turkmenbašī pašvaldība ir piedāvājusi novietot par tautas ziedojumiem izgatavoto pieminekli bijušajam Latvijas Ministru prezidentam un Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim ostas slēgtajā teritorijā, kur tikšot izveidots skvērs, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, kura pieļauj, ka varbūt labāk to novietot Liepājā. Vienošanos par Kārļa Ulmaņa piemiņas zīmes uzstādīšanu Turkmenbašī (bijušajā Krasnovodskā) - pilsētā, kur cietumā datēti pēdējie Ulmaņa Valsts drošības komitejas nopratināšanas protokoli, panāca bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, valsts vizītes laikā Turkmenistānā tiekoties ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguldi Berdimuhamedovu. Sākotnēji tika plānots, ka pieminekli Ulmanim jau 2010.gada 4.septembrī novietos vecajos musulmaņu kapos, kur, visticamāk, viņš apglabāts. Šī teritorija, no kuras savulaik politiķis Joahims Zīgerists veda "zemi no Ulmaņa kapa" un dalīja saviem atbalstītājiem, patlaban atrodas visai nolaistā stāvoklī un tajā pat ganās lopi. Pēc tam kā iespējamā Ulmaņa piemiņas zīmes uzstādīšanas vieta tika minēts rekonstruējamais parks Turkmenbašī centrā, tagad kā piemērotākā vieta tiek piedāvāta Turkmenbašī ostas slēgtā teritorija. Apskatīt iespējamās Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas vietas Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda pārstāvjiem nav izdevies, jo viņiem vietējās varas pārstāvji nav devuši atļauju iebraukt Turkmenbašī. Šī pilsēta atrodas netālu no robežas ar Afganistānu, tāpēc svešinieki tur netiek īpaši gaidīti un viņiem ir jāreģistrējas. Turklāt, kāds izskatīsies piemineklis Ulmanim un kur tas Turkmenbašī pilsētā atradīsies, noteikšot vietējie turkmēņu arhitekti, liecina jaunākā Stirnas rīcībā esošā informācija. Stirna cer, ka galīgā vienošanās par Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu Turkmenbašī varētu tikt panākta Turkmenistānas prezidenta Gurbanguldi Berdimuhamedova vizītes laikā Latvijā, kas, kā informēja Ārlietu ministrijā, paredzēta šā gada septembrī. Lai caur Turciju, trīs reizes pārsēžoties, aizlidotu uz Turkmenbašī, ir jāmaksā par aviobiļeti 350 latu, bet biļete uz tiešo avioreisu maksā apmēram 1000 latu, pastāstīja Stirna. Tas vien liek šaubīties, ka kaut cik ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju būs iespēja apmeklēt Turkmenbašī pilsētu, apskatīt Ulmaņa pieminekli un godināt Latvijas valstsvīra piemiņu. Piemiņas zīmei "Sašķeltā pasaule", kas sastāv no Artas Dumpes veidotā Ulmaņa krūšutēla un akmeņkaļa Ivara Feldberga izkaltajām granīta plāksnēm, kas simbolizē sašķelto valsti un tās iedzīvotājus, tika kopumā saziedoti 27 300 lati. No savāktajiem ziedojumiem par piemiņas zīmi Ulmanim "Sašķeltā pasaule" ir samaksāts honorārs tēlniecei Dumpei - 7200 latu, arhitektam Laimonim Šmitam - 1260 lati un akmeņkalim Feldbergam - 2500 lati, kuram vēl pienāksies 830 lati, kas, pēc Stirnas teiktā, tiks samaksāti, kad Ulmaņa piemineklis tiks iekrauts vagonā sūtīšanai uz Turkmenistānu. Esot arī panākta vienošanās ar "Latvijas Tiltiem", kuri strādā arī Turkmenistānā, ka viņi nogādās Ulmaņa piemiņas zīmi Turkmenbašī. Vagona īres un apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas tiek lēstas 4900 latu apmērā. Stirna arī pastāstīja, ka tēlnieces Dumpes veidotā Ulmaņa krūšutēla kopija ir novietota viņa dzimtajās mājās "Pikšās", kam 10 000 latu ziedoja Latvijas Zemnieku savienība, no kuras rindām nācis Ulmanis. Ņemot vērā sarežģījumus, kas raduši kavēšanos ar Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu Turkmenistānā, Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja aicina apsvērt, vai lietderīgāk nebūtu tēlnieces Dumpes un akmeņkaļa Feldberga izveidoto piemiņas zīmi Ulmanim "Sašķeltā pasaule" novietot Liepājā, kur 1919.gada aprīlī, jaunajai Latvijas Republikai visdramatiskākajās dienās, uz kuģa "Saratov" atradās Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Paust savu viedokli Ulmaņa piemiņas zīmes sakarā Stirna aicina iedzīvotājus, rakstot Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fondam, kura birojs atrodas Rīgā, Merķeļa ielā 13.

Brīvdienās Latvijas debesis brīžiem aizklās mākoņi, kas vietām nesīs īslaicīgu lietu, prognozē sinoptiķi. Sestdienas naktī vēl gaidāms lielākoties skaidrs laiks, dienā no ziemeļiem virzīsies atmosfēras fronte, kas nesīs mākoņus un vietām - jo īpaši Vidzemē - arī nelielu lietu. Naktī, pūšot lēnam vējam, dažviet veidosies migla, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +2..+9 grādiem, vietumis gaidāma neliela salna. Dienas gaitā, uzspīdot saulei, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +17..+21 grādam, bet vietām piekrastē, kā arī zem biezākas mākoņu segas būs tikai +13..+16 grādu. Svētdien saule mīsies ar mākoņiem, valsts austrumu daļā vietām īslaicīgi līs, Latgalē iespējams arī pērkona negaiss. Saglabāsies neliels ziemeļu vējš, naktī vietām būs migla. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +5..+10 grādiem, dienā tā pakāpsies līdz +17..+22 grādiem, par kādu grādu mazāk būs pretvēja piekrastē. Līdzīgi laikapstākļi būs arī pirmdien, bet no otrdienas vai trešdienas laiks kļūs vēsāks. Naktīs daudzviet gaidāmas salnas, dienās gaisa temperatūra paaugstināsies vien līdz +11..+17 grādiem.

Līdz ar degvielas cenu kāpumu ļoti daudzi līzinga kompāniju klienti lūdz atļauju automašīnās uzstādīt gāzes iekārtas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Viesturs Gurtlavs. "Tagad ir sācies burtiski bums tajā ziņā, ka ļoti daudzi mūsu klienti lūdz atļauju uzstādīt gāzes iekārtas. Līzinga noteikumi paredz, ka mūsu klienti bez saskaņošanas šādu lietu nedrīkst darīt, jo mainās auto konstrukcija. Un pilnīgi droši varu teikt, ka pašlaik ikviena līzinga kompānija šādus iesniegumus redz katru nedēļu. Te gan problēma slēpjas vienā lietā – ja mašīna ir jauna, tā pēc šādām izmaiņām automātiski zaudē rūpnīcas garantiju. Taču, ja mašīna ir vecāka, mēs nekādas problēmas neredzam. Ja cilvēks ir gatavs ieguldīt pietiekami lielu naudu gāzes iekārtā, lai ekonomētu ilgtermiņā, arī mums tas nozīmē, ka mēs uz viņu varam paļauties," pastāstīja Gurtlavs. Viņš arī pieļāva, ka gāzes iekārtu dēļ sāk samazināties pieprasījums pēc automašīnām ar dīzeļa motoru, jo vēl nesen daudzi pirka ar dīzeļdegvielu darbināmus auto. "Mūsu tirgu vispār raksturo divas lietas – attiecībā pret cilvēku pirktspēju ļoti augstas degvielas cenas, kā arī slikta ceļu kvalitāte. Pēdējais savukārt nozīmē, ka aizvien populārākas kļūst mazākas vai lielākas, bet četru riteņu piedziņas mašīnas jeb apvidus auto. Diemžēl, bet krīzes iespaidā ceļi netika remontēti pietiekami, un tas ir atstājis savas sekas," uzsvēra Gurtlavs.