„Studenti nav pārliecināti, vai būti gatavi apmeklēt lekcijas un praktiskās nodarbības visas piecas darba dienas nedēļā,” noskaidrots LLU Studentu pašpārvaldes (SP) veiktajā aptaujā „Man rūp students”.Studenti un universitātes vadības pārstāvji pēdējā laikā daudz diskutējuši, vai pamatstudijās lekcijām un praktiskajām nodarbībām vajadzētu notikt arī piektdienās. Šis jautājums tika plaši apspriests arī abās LLU SP rīkotajās atvērtajās diskusijās „Ledus sakustas” un „Man rūp LLU!”, kurās dalībnieki atzina par nepieciešamu ieviest piecu darba dienu studijas, lai uzlabotu apgūstamās vielas kvalitāti un veicinātu lekciju un praktisko nodarbību apmeklētību. LLU SP veiktās aptaujas dati liecina, ka studentu vidū šajā jautājumā nav vienprātības – 51% ir par šo ideju, bet gandrīz tikpat daudz – 49% aptaujāto studentu – ir pret to. Vairāki studenti norādījuši, ka atsevišķās studiju programmās un kursos ir situācija, ka lekcijas un praktiskās nodarbības notiek četras dienas no rīta līdz vakaram, un dienas beigās ir grūti uztvert informāciju. Turpretī citās programmās esot tā, ka studijas ir tikai divas vai trīs dienas, un tās pašas dienas esot daļēji aizpildītas, un, pēc studentu domām, pārejot uz piecu darba dienu nedēļu, šo studiju programmu ilgumu varētu saīsināt uz trīs gadiem. Tas savukārt palielinātu topošo studentu interesi un vēlmi studēt šajās programmās. Pētījumā arī noskaidrots, ka 79% aptaujāto studenti būtu gatavi pašreizējās dienesta viesnīcas īres cenas Ls 19.50 vietā maksāt Ls 22, tādā veidā nodrošinot nemaksāšanu par kopmītnēm vasaras mēnešos un karsto ūdeni ārpus apkures sezonas. Tāpat 80% aptaujātie studenti arī atzīmējuši, ka būtu gatavi paši veikt remontu savā kopmītņu istabā, par to saņemot atlaidi no īres maksas remonta izmaksu vērtībā. Aptaujā studenti tika arī aicināti novērtēt studiju kvalitāti, atklāt, ko vēlas mainīt studiju procesā, izteikt priekšlikumus, kā vajadzētu uzlabot LLU e-studiju vidi, lai tā būtu ērtāka lietošanai, kā arī atbildēt uz citiem jautājumiem. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstināti arī universitātes vadības pārstāvji, un LLU SP kopīgi ar viņiem strādās pie tā, lai aptaujāto studentu ieteikumi un ierosinājumi tiktu ņemti vērā studiju procesa un sadzīves apstākļu uzlabošanai. Anketu aizpildīja 201 students no visām deviņām fakultātēm, un LLU SP izsaka pateicību visiem studentiem, kuri piedalījās aptaujā. Sagatavoja LLU SP Sabiedrisko attiecību virziena vadītāja Klinta Dirnēna. Pielikumā aptaujas rezultātu kopsavilkums.

Preses apskatā apkopotas Latvijas masu medijos publicētās ziņas. Šoreiz minēti: Baiba Rivža, Līga Skudra, Edgars Liepiņš, Daina Kārkliņa, Leonards LīpiņšDome nolēmusi, ko apbalvot pilsētas svētkos Zemgales Ziņas, 17.05.2012. Ar pilsētas augstāko apbalvojumu novērtē paveikto Jelgavas Vēstnesis, 24.05.2012. Apgāž mītu par nevārītiem kartupeļiem Kursas Laiks, 21.05.2012., Anita Kantāne LLU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētais profesors Edgars Liepiņš skaidro vai mājlopus var barot ar nevārītiem kartupeļiem LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes  profesore  Daina Kārkliņa stāsta, kā pagatavot vīnu no pienenēm Ogres Vēstis, 22.05.2012.   Izmeklēs, kāpēc nokalta Šlesera priedes LLU Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš skaidro, kāpēc varēja nokalst Aināra Šlesera īpašumā esošās priedes. Diena, 25.05.2012., Atis Rozentāls

LLU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) mācībspēki no 15. līdz 18.maijam devās vizītē uz Petrozavodskas Valsts universitāti Krievijā, lai ar austrumu kaimiņiem vienotos par iespējamo sadarbību studentu un mācībspēku mobilitātes veicināšanā, kopīgu projektu īstenošanā un citās jomās.SZF prodekāne Olga Čivzele stāsta, ka „vizītes mērķis bija stiprināt kontaktus un vienoties par iespējamo abu universitāšu sadarbību, veicinot savstarpēju studentu un mācībspēku apmaiņu, organizējot kopīgas zinātniskās konferences, „vasaras skolas” un studentu apmācības prakses. Iepazināmies arī ar viņu Sociālo zinātņu un politikas fakultātes un Socioloģisko pētījumu laboratorijas darbību,” tā O.Čivzele. „Pirmos kontaktus mūsu mācībspēki ar Petrozavodskas Valsts universitāti nodibināja, kad pēc Sociālo zinātņu un politikas fakultātes mācībspēku uzaicinājuma apmeklēja viņu rīkoto „vasaras skolu”, kurā varēja noklausīties pasaules līmeņa profesoru lekcijas par dažādām tēmām, tai skaitā pasaulē un Krievijā aktuālajiem ģeopolitikas jautājumiem,” atklāj SZF dekāns Voldemārs Bariss. Sadarbības līguma starp abām universitātēm parakstīšana paredzēta šovasar, kad Petrozavodskas Valsts universitātes pārstāvji ieradīsies vizītē LLU. „Austrumu virzienā ir lieli resursi un ļoti perspektīvas sadarbības iespējas gan kopīgu „Erasmus”, gan Eiropas Savienības finansētu projektu izstrādē un realizēšanā. Aktuāli paplašināt sadarbību austrumu virzienā ir arī tāpēc, ka esam ieinteresēti izmantot „Erasmus Mundus” un „Tempus” programmu iespējas, kurās kā partneri var būt arī Austrumeiropas universitātes,” norāda dekāns. „Jāatzīmē, ka Krievija un Ukraina ir ļoti spēcīgas un augstu kotējas projektu vadības jomā, un viņu pieredze īpaši interesē SZF studiju programmas „Projektu vadība” īstenotājiem. Tāpat vēlamies pārņemt viņu veiksmīgo pieredzi dažādu „vasaras skolu” un meistarklašu rīkošanā,” sadarbības dibināšanas motīvus skaidro V.Bariss. „Petrozavodskas Valsts universitātes struktūra ir ļoti līdzīga LLU – tai arī ir, piemēram, Lauksaimniecības, Meža un Informācijas tehnoloģiju fakultātes. Abām universitātēm ir kopīgi galvenie studiju virzieni, tāpēc sadarbību ar Petrozavodskas Valsts universitāti varētu veidot arī citas LLU fakultātes,” piebilst O.Čivzele. SZF ir izveidojusi kontaktus ar daudzām Eiropas un Austrumeiropas universitātēm. Cieša sadarbība projektu vadības jomā fakultātei ir ar Kijevas universitāti Ukrainā, citās jomās ar Baltkrievijas, Krievijas un citu valstu universitātēm. Ārvalstu studenti un mācībspēki apmeklē arī fakultātes organizētās starptautiskās zinātniskās konferences. Piebilstams, ka uz SZF 7.starptautisko konferenci "Studenti ceļā uz zinātni", kura norisināsies šonedēļ no 25. līdz 26.maijam, pieteikušies 160 dalībnieki no 14 pasaules valstīm.

LLU Ekonomikas fakultātes asociētajai profesorei Baibai Rivžai un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesorei Līgai Skudrai 25.maijā tiks pasniegti Jelgavas augstākie apbalvojumi.Svinīgajā pieņemšanā pie Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa plkst.20 LLU asociētā profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe B.Rivža tiks apbalvota ar „Goda zīmi” par aktīvu sabiedrisko darbību. Kā informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde, profesori apbalvojumam ieteikušas sabiedriskās organizācijas „Zvaigzne” un „Zonta International”. Profesorei L.Skudrai tiks pasniegts „Goda raksts” par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu pārtikas tehnoloģijas nozarē. Profesori apbalvojuma saņemšanai pieteicis LLU rektors Juris Skujāns. „Goda zīme” un „Goda raksts” ir Jelgavas augstākie apbalvojumi. To dibināšanas mērķis ir novērtēt un izteikt atzinību cilvēkiem un kolektīviem par nopelniem Jelgavas attīstībā un pilsētas vārda popularizēšanā. Apbalvojumi tiek piešķirti par tādiem nopelniem kā pilsoniskā aktivitāte, augsta profesionālā meistarība, mūža ieguldījums un varonība ekstremālās situācijās. Jelgavas "Goda zīme"

Latvijas Lauksaimniecības universitāte arī 2012.gadā studējošos ekonomikas nozares studiju programmās plāno uzņemt divās LLU filiālēs – Siguldā un Talsu novada Laidzē.Siguldā iespējams apgūt Komerczinības (nepilna laika studijas – Ls 550 gadā) kā arī Komercdarbību un uzņēmuma vadību (nepilna laika studijas – Ls 550 gadā, pilna laika studijas – Ls 800 gadā). „Sigulda ir tuvu mājām, un piedāvātās izglītības kvalitāte mani apmierina,” atklāj 2.kursa studente Daiga Bārta. Viņa Siguldas filiāli iesaka arī citiem apkārtnē dzīvojošajiem, jo tas ir tuvu mājām un mācībspēki ir zinoši un atsaucīgi. Līdzvērtīgs kursu piedāvājums – Komerczinības un Komercdarbība un uzņēmumu vadība – pieejams arī Laidzes filiālē. 2.kursa Komerczinību programmas studente Gunita Anneniece savu izvēli studēt Laidzes filiālē izdarījusi tieši atrašanās vietas dēļ – tuvu mājām. Spert soli izglītības iegūšanai viņa izlēmusi, lai veiksmīgāk konkurētu darba stilā. Nepilna laika studijas pārsvarā notiek tikai divas dienas nedēļā, tādēļ to veiksmīgi iespējams apvienot ar darbu. Reģistrēšanās pamatstudijām no 2.līdz 17.jūlijam notiks elektroniski, un no 10.līdz 17.jūlijam jebkurā no 11 Vienotās uzņemšanas universitātēm nepieciešams uzrādīt dokumentu oriģinālus. Sagatavoja Guna Bitēna

22.maijā Kārļa Ulmaņa stipendijas pretendentu izvērtēšanas sēdē tika noteikti četri labākie un centīgākie LLU studenti – potenciālie pagodinošās stipendijas saņēmēji.K.Ulmaņa stipendijai bija pieteikušies 12 studenti no septiņām fakultātēm. Vērtējot pretendentus, tika ņemts vērā gan veiktā pētījuma par ievērojamo valstsvīru kvalitāte, gan studenta sekmes. Papildu punktus deva atsauksmes no zemnieku saimniecībām, kurās studenti strādājuši. Stipendijas piešķiršanas komisija noteica četrus labākos studentus, kuri godam pelnījuši kļūt par K.Ulmaņa stipendiātiem 2012./2013.studiju gadā: Anda Ābolkalna, Lauku inženieru fakultātes, studiju programmas "Vide un ūdenssaimniecība" 3.kursa studente par pētījumu "Aizsargu organizācijas darbība 20.gadsimta 20.-30.gados"; Lilita Brikmane, Ekonomikas fakultātes (EF), studiju programmas "Ekonomika", 1.kursa maģistrante par pētījumu "Kārlis Ulmanis un Andrievs Niedra - divas pretrunīgi vērtētas personības Latvijas vēsturē"; Daiga Žunda, EF, studiju programmas "Ekonomika" 3.kursa studente par pētījumu "Latvijas ārējās tirdzniecības raksturojums 20.gadsimta 20.-30.gados"; Matīss Pērkons, EF, studiju programmas "Ekonomika" 1.kursa students par pētījumu "Kārlis Ulmanis un Andrievs Niedra - divas pretrunīgi vērtētas personības skolotāju skatījumā". K.Ulmaņa stipendiāti tiks apstiprināti LLU Senāta sēdē 13.jūnijā, bet apliecinājumi par stipendijas saņemšanu viņiem tiks pasniegti septembra sākumā svinīgā piemiņas pasākumā K.Ulmaņa dzimtajās mājās "Pikšas".

LLU Tehniskās fakultātes (TF) profesors Genādijs Moskvins, piedaloties 15.Maskavas starptautiskajā izgudrojumu un inovāciju tehnoloģiju izstādē „Archimedes – 2012” (Архимед-2012), ieguvis zelta medaļu par izstrādni „Dzīvokļu ūdens patēriņa intelektuālie skaitītāji”.Profesors G.Goskvins par iegūto atzinību stāsta: „Ir lepnums par padarītu darbu! Ar šiem panākumiem vēlētos esošajiem un potenciālajiem studentiem parādīt, ka LLU ir prestiža un progresīva universitāte, jo tieši mēs bijām tie, kuri uzvarēja starptautiskajā izstādē.” Izstādē Latviju pārstāvēja arī citas universitātes, taču par labāko inovāciju atzina tieši LLU piedāvājumu. Maskavā LLU TF Lauksaimniecības enerģētikas institūta pasniedzējs G.Moskvins starptautiskajā izstādē piedalījās ar astoņiem eksponātiem. Izstāde ir lielākais izgudrotāju un inovāciju tehnoloģiju forums pasaulē, kurā šogad piedalījās organizācijas no 19 valstīm (tostarp Krievijas Federāciju pārstāvēja 46 reģioni), prezentējot 1057 izgudrojumus, rūpnieciskos paraugus un funkcionālos modeļus. Archimedes-2012 ir unikāla zinātnieku, izgudrotāju, investoru un uzņēmēju starptautiskās sadarbības vide, kurā izgudrotājiem ir iespēja demonstrēt savus sasniegumus starptautiskā mērogā, iegūstot papildus publicitāti,  piedalīties dažādos izstādes ietvaros rīkotos konkursos, nodibināt kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un  piesaistīt investīcijas savu projektu īstenošanai. Sagatavoja Elisona Jurkovska

Līdz 1.jūnijam jaunie pētnieki, maģistranti un doktoranti aicināti pieteikties Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA), LLU un Latvijas Hipotēku bankas konkursam par ieguldījumu lauku attīstības zinātniskajos pētījumos.Pretendenti vecumā līdz 35 gadiem, kuri veikuši pētījumus lauku attīstībai, augstskolas Doktorantūras daļā līdz maija beigām aicināti iesniegt LLMZA nodaļas, LLU Zinātnes padomes vai LLU fakultātes domes ieteikumu ar īsu iesniegtā darba vērtējumu un jaunā zinātnieka raksturojumu, konkursa darbu (atļauta arī doktora disertācijas vai maģistra darba iesniegšana), īsu anotāciju latviešu valodā, publikāciju sarakstu un autora dzīves gājumu. Konkursa darbus vērtē LLMZA prezidijs un LLU rektora apstiprināta ekspertu komisija, kurā ietilpst arī Hipotēku bankas pārstāvis. Konkursa rezultāti tiks publicēti plašsaziņas līdzekļos. Konkursa uzvarētājiem balvas pasniedz LLMZA kopsapulcē vai LLU Akadēmiskajā sēdē. Godalgotie darbi vienu gadu glabājas LLU Doktorantūras daļā, pēc tam tiek atdoti autoriem. Ik gadu LLU un LLMZA rīkotajā konkursā piešķir sešas balvas par izcilākajiem pētījumiem, kuri veicina lauku attīstību, modernizāciju, uzņēmējdarbību, efektīvu kredītu un finansu līdzekļu izmantošanu. Balvas piešķir gan pavasarī, gan rudenī.

Aizstāvot promocijas darbus par bioķīmiskajiem tīkliem un virtuālās realitātes izmantošanu, doktora grādu informācijas tehnoloģijās ieguvuši Ivars Mozga un Arnis Cīrulis.I.Mozga savā darbā „Bioķīmisko tīklu stacionāro stāvokļu optimizācijas procedūra” akcentējis, ka biotehnoloģijas spēji ienākušas mūsu ikdienā un tās izmantojamas ne vien degvielas ražošanā, bet arī pārtikas izstrādē, atkritumu noārdīšanā, medicīnā un citviet. „Par vienu no biotehnoloģijas attīstības priekšnosacījumiem ir izvirzījušās informācijas tehnoloģijas, kuru pielietojumu nosaka vairāki iemesli: lielu datu apjomu uzglabāšana un apstrāde, līdzību analīze, datizraces uzdevumi un dažādi modelēšanas pielietojumi,” klāsta I.Mozga. Darbā I.Mozga veicis bioķīmisko tīklu datormodeļu stacionāro stāvokoptimizācijas tehnoloģiju un procedūru analīzi, izveidojis bioķīmisko tīklu datormodeļu stacionāro stāvokļu optimizācijas procedūru, kā arī veicis citus uzdevumus, kas ļāvis izstrādāt bioķīmisko tīklu datormodeļu stacionāro stāvokļu optimizācijas procedūru biotehnoloģiskās ražošanas uzlabošanai – sākot ar kritēriju izvirzīšanu līdz pamatotiem ieteikumiem ražošanas eksperimentu veikšanai. Savukārt A.Cīrulis ar promocijas darbu „Virtuālās realitātes izmantošana tehnoloģisko procesu vadības apmācības pilnveidošanā” norāda, ka virtuālajai realitātei, lai tā atbilstu iedomātajam, ir jāpiemīt tādām pat īpašībām, kā materiālajā realitātē, un šī metode ir kļuvusi par vienu no vadošajām intensīvās un interaktīvās apmācības tehnoloģijām. Jaunais zinātnieks darbā izstrādājis e-apmācības sistēmas, kas satur virtuālās un papildinātās realitātes elementus, kā arī izstrādājis piemērotas fiziskās struktūras izvēles metodi, kas uzlabotu apmācības sistēmas pielietojuma kvalitāti. Pētījumos A.Cīrulis izstrādājis cēloņsakarību analīzes vidi, pilotproduktu pārtikas produktu pārstrādes speciālistiem, kā arī izstrādājis programmatūras moduļus dažādu ievades ierīču atbalsta nodrošināšanai virtuālās vai alternatīvās realitātes platformās. Ar doktora darbu kopsavilkumiem iepazīties iespējams LLU Fundamentālās bibliotēkas lasītavā.

LLU sportisti gadskārtējās SELL Studentu sporta spēlēs izcīnījuši medaļas astoņās disciplīnās. Divās disciplīnās – orientēšanās sportā sievietēm un zviedru stafetē – jelgavnieki izcīnījuši zelta godalgas.Zelta medaļu orientēšanās sportā ieguvusi Lauku inženieru fakultātes studente Ilze Cahrausa, savukārt zviedru stafetē jeb 100x200x300x400 metru skrējienā nepārspēts palika LLU četrinieks – Aigars Gulbis (Tehniskā fakultāte (TF)), Vladislavs Prosmickis (Informācijas tehnoloģiju fakultāte (ITF)), Mārtiņš Ralle un Andrejs Romaņins (abi – Meža fakultāte (MF)). Sudraba medaļu Hobby klasē badmintonā ieguva Meža fakultātes pārstāvis Raivo Bobrovs. Savukārt bronzas godalgu 200 metru skrējienā izcīnīja V.Prosmickis (ITF), peldēšanā (100m br/st) – Jānis Freimanis (MF), badmintonā sievietēm – Ieva Cine (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte), kā arī universitātes vīriešu basketbola izlase – Ausējs Artūrs (TF), Kaspars Dzenis (TF), Gatis Justovičs (MF), Kaspars Paegle (TF), Mārtiņš Reķis (MF), Mārtiņš Rugājs (MF), Armands Seņkāns (Sociālo zinātņu fakultāte), Niks Šauva (MF) un Mārtiņs Zarāns (TF). Uz gadskārtējām SELL Studentu sporta spēlēm, kas no 17.līdz 20.maijam norisināsies Espoo un Otaniemi Somijā devās 55 LLU sportisti, kas piedalījās astoņos no 16 piedāvātajiem sporta veidiem – volejbolā, basketbolā futbolā, peldēšanā, orientēšanās sportā, džudo, vieglatlētikā un badmintonā. SELL spēles ir lielākais Baltijas valstu un Somijas starptautiskais sporta notikums studentiem. To nosaukums veidojies no četru rīkotājvalstu nosaukumiem oriģinālvalodā – Suomi, Estonia, Latvija un Lietuva. Pirmo reizi sacensības organizētas 1923.gadā, un līdz 2.Pasaules karam tās norisinājās 13 reizes. Spēles atjaunotas 1998.gadā, iekļaujot noteikumu, ka tajās piedalīties var jebkurā pasaules universitātē studējošais. Kopš atjaunošanas mači divreiz notikuši Jelgavā – 2000.un 2009.gadā. 2013.gadā spēļu rīkošana uzticēta Latvijai, un tās notiks Rīgā.

„Dzīvnieks arī pēc savas nāves kalpo par interesantu izziņas avotu, jo viņa skelets ir īsts mākslas darbs, ko veidojusi daba,” izstādes "Osteo stāsti Zoodārzā" atklāšanā norādīja LLU mācību prorektors, Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) mācībspēks Arnis Mugurēvičs.„Tā kā VMF studenti mācās anatomiju, un tas gan mediķiem, gan veterinārārstiem ir visgrūtākais priekšmets, fakultātē vienojāmies, ka vienas daļas anatomijas eksāmenu vietā studenti var veidot dzīvnieku skeletus. Varu teikt, ka mūsu studenti ir ļoti labi apguvuši skeletu gatavošanas mākslu,” atklāj A.Mugurēvičs.   „Šī nav pirmā izstāde, kur izstādīti studentu veidotie skeleti – tos interesenti varējuši aplūkot un dzīvnieku uzbūvi izzināt arī Bauskas pilī un citur. VMF būs jauna klīnika, un līdz ar to mēs ceram, ka mūsu Osteoloģijas muzejs, kurš ir viens no lielākajiem Baltijā, arī varēs paplašināties,” teic A.Mugurēvičs. VMF docents Oļģerts Parčinskis atceras, ka pirmais dzīvnieks, kuru viņam vajadzēja secēt, bija zilonis. „Kopā esmu izsecējis astoņus ziloņus, no kuriem seši bija no Zooloģiskā dārza, un par katru no tiem es varētu stāstīt ļoti ilgi. VMF Osteoloģijas muzejā ir kolosāla bagātība, kuru vajadzētu vairāk eksponēt un parādīt cilvēkiem,” tā O.Parčinskis. O.Parčinskis ir studentu ļoti iemīļots mācībspēks un teicams studiju priekšmetu "Speciālā patoloģija", "Tiesu veterinārmedicīna" un "Profesionālā ētika" pasniedzējs. Docents ir specializējies pataloganatomijā, un, kad 2006.gadā Baltijas jūras krastā tika izskalots valis, viņš vienīgais bija spējīgs to secēt. O.Parčinskis ir secējis vairāk nekā 80 sugu dzīvniekus un sniedzis eksperta atzinumus daudzās krimināllietās. Izstāde "Osteo stāsti Zoodārzā" ir viens no pasākumiem, kas veltīts Rīgas Zooloģiskā dārza 100.jubilejai, kura tiks atzīmēta šī gada 14.oktobrī. Tā tapusi sadarbībā ar LLU VMF Osteoloģijas muzeju un LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas muzeju. 

„Reorganizējot LLU Sabiedrisko attiecību daļu, daudzkārt lielāks uzsvars tiks vērsts karjerai un konsultācijām par piemērotāko profesiju,” LLU Sabiedrisko attiecību un karjeras centra (SAKC) izveides priekšrocības komentē tā vadītājs Guntars Deičmans. „Nākošajā plānošanas periodā valstī piešķirti vairāki miljoni latu karjeras pasākumu attīstīšanai. SAKC izveide ļauj pretendēt uz šo finansējumu, tā „iekustinot” līdz šim universitātē neattīstīto virzienu,” akcentē vadītājs. SAKC karjeras konsultants ar topošajiem studējošajiem strādās jau pamatskolas pēdējās klasēs, lai jaunieši vēlāk varētu veiksmīgi izvēlēties tālākās izglītošanās ceļu. Pirmais ir izzināšanas process, kas ietver interešu, spēju, prasmju un vērtību izpēti. „Veicot profesionālās piemērotības noteikšanas testus, iespējams noskaidrot, kādas ir skolēna intereses, un kā labāk „veidot” savu karjeras plānu – izvēlēties kāda novirziena, piemēram, bioloģijas vai matemātikas, klasi vidusskolā, vai varbūt apgūt konkrētas profesijas pamatus kādā no vidējās profesionālās izglītības iestādēm,” stāsta centra karjeras konsultante Santa Tuherma. Kā norāda G.Deičmans, loģisks solis pēc vidusskolas absolvēšanas ir iestāšanās universitātē, tādēļ eksperte īpašu uzmanību pievērsīs vidusskolēnu konsultēšanā: „Daudzi skolēni pēc izlaiduma vēl nav izlēmuši piemērotāko studiju virzienu, un pēc profesionālās piemērotības izpētes testu rezultātiem, kopīgi izvērtējot visas LLU studiju programmas un sniedzot konsultatīvu palīdzību, uz šiem jautājumiem spēj atbildēt mūsu karjeras konsultants, kurš šajā jomā strādājis ne vienu vien gadu.” Konsultācijas tiks piedāvātas gan skolēniem, kas ieradušies Jelgavas pilī, gan izbraukuma vizītēs reģionu skolās. Līdz ar karjeras konsultācijām tiks strādāts arī pie veiksmīgas studējošo „integrēšanas darba tirgū”. „Varam palīdzēt ar CV un īpaši piemērotas motivācijas vēstules sagatavošanu, apspriest tipiskākos darba interviju jautājumus,” stāsta S.Tuherma, norādot, ka palīdzība tiks sniegta arī piemērotākās prakses vietas izvēlē. Perspektīvā, attīstot karjeras atbalsta virzienu, paredzēts ciešāk sadarboties ar LLU Mūžizglītības centru (MC), un sniegt konsultācijas dažādu uzņēmumu personālam, tā nosakot, kādas kompetences un prasmes būtu nepieciešams attīstīt. „Kooperējoties ar LLU MC, uzņēmumiem varēsim piedāvāt apmeklēt dažādus kursus, taču, ja vēlamo kursu piedāvājumā nebūs, strādāt pie to izveidošanas,” norāda G.Deičmans. LLU SAKC mērķis ir attīstīt iekšējo un ārējo komunikāciju, veidot un popularizēt LLU tēlu, attīstīt sabiedrisko attiecību un karjeras attīstības atbalsta sistēmas politiku, stiprināt universitātes sadarbību ar absolventiem, darba devējiem un reflektantiem. Centrā ietilpst vairākas darbības jomas – sabiedriskās attiecības, karjeras konsultēšana un informēšana, LLU mājas lapa un laikraksts „Plēsums”, LLU Studentu klubs un Jelgavas pils Muzejs.

Jelgavas pili tradicionālajā Muzeju naktī vērot eksperimentus ar ūdeni, piedalīties radošās darbnīcās un izprast vides uzturēšanas nozīmi ieradās teju 5000 apmeklētāju - gan jelgavnieki, gan viesi no citām pilsētām.Apmeklētājiem Jelgavas pils Muzejā bija iespēja uzzināt par hercoga Jēkaba kuģu ražotnēm, pils Aulā noskatīties Vides filmu studijas veidotas dokumentālās filmas par jūru un ezeriem, Sudraba zālē noklausīties LLU koru „Ozols”, „Riti” un „Liepa” koncertu, apskatīt izstādes „Zilā” un „Baltija un vācieši”, kā arī kļūt par aculieciniekiem ziliem brīnumiem – piedaloties eksperimentos, kolbās un mēģenēs sajaucot šķīdumus, kā arī vērojot zilā ūdens sapņu brīnumus. Tāpat apmeklētājiem Jelgavas pils "Zinību krāsas gaitenī" piedāvās ieskatīties zinībās, kādas sniedz Latvijas Lauksaimniecības universitāte, savukārt mazākajiem apmeklētājiem pilī bija iespēja piedalīties radošajā darbnīcā "Zilās debesis un jūra". Muzeju nakts noslēdzās ar īsu ieskatu uguņošanā, kāda tikusi rīkota 19.gadsimta nogalē – tajā figūras un elementi veidoti tādi, kādus tos mākslinieks un pirotehniķis Jānis Teterovskis atradis attiecīgā laika posma fotouzņēmumos. „„Vēsturiskā uguņošana” no citiem uguņošanas veidiem atšķiras ar ideoloģisko platformu – tā ir skaista vides māksla, nevis iespaidīgi zibšņi un skaļi blīkšķi," uzsvēra mākslinieks. Zilā krāsa ir pirmā no Muzeju nakts trīs gadu cikla, kas noslēgsies 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. 2013.gadā valstī godināsim zaļo krāsu un mežus, bet 2014.gadā – sarkanīgi dzelteno toni, kas Latvijas dabā sastopams dzintaros. Trīsgadu cikls tematiski iezīmēs dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru. Lai spētu saredzēt dzintara mirdzumu, ir jāpazīst priežu meža versmainā vasaras smarža, jūras viļņu draudīgās vērpetes un mūžīgās tālumu ilgas. Zilā krāsa simbolizē debesis, tālumu un ūdeni. Tā ir ne tikai sapņu, bet arī zinību krāsa. Zilo parasti saista ar cilvēka garīgu pacēlumu un iekšēju tīrību.

LLU Mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) „Vecauce” 18.maijā notika 6.sasaukuma LLU Padomnieku konventa izbraukuma sēde, kurā konventa locekļi iepazinās ar aktualitātēm universitātes attīstībā.„Labi, ka laiku pa laikam notiek šādas sēdes, kurās sanāk kopā LLU padomnieki un atbalstītāji,” spriež LLU Senāta priekšsēdis Imants Liepa. „Mēs uzzinām padomnieku viedokli par daudzām lietām, savukārt padomnieki iegūst priekšstatu par universitātes attīstību un pēc tam spēj izstrādāt objektīvi pamatotus ieteikumus LLU tālākai izaugsmei. Tāpat viņi var izmantot savu autoritāti sabiedrībā, pieredzi un zināšanas noteiktajā jomā, kā arī sadarbību ar LLU cilvēkiem, lai varētu pozitīvi ietekmēt universitātes stratēģisko attīstību,” norāda I.Liepa. Sēdē LLU Tehniskās fakultātes profesors Kaspars Vārtukapteinis LLU Padomnieku konventa locekļus informēja par universitātes 150.jubilejas, kas tiks atzīmēta visa 2013.gada garumā, pasākumu plānu. Profesors atklāja, ka jubilejas organizēšanai nodibināta īpaša komisija, kura jau sākusi darbu pie LLU jubilejas tēla veidošanas un pasākumu norises plānošanas. Ar LLU MPS „Vecauce” saimniecisko darbību pēdējo desmit gadu laikā padomniekus iepazīstināja saimniecības direktore Iveta Grudovska. Klātesošie izrādīja lielu interesi par „Vecauces” saimnieciskās darbības rezultātiem, īstenotajiem projektiem un veiksmīgo pieredzi, kuru plaši apsprieda un izzināja gan sēdes, gan saimniecības biogāzes ražotnes, liellopu fermas un jaunuzceltā veterinārā bloka apskates laikā. LLU padomnieki atzinīgi novērtēja „Vecauces” progresīvo un rūpīgi pārdomāto attīstību, kā arī saimniecības direktores un darbinieku entuziastisko darbu tik lielā daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumā. Universitātes Padomnieku konventa locekļus ievēl no sabiedrībā atzītu vadošu speciālistu vai ievērojamu zinātnieku vidus, kuri ir ieinteresēti Latvijas lauku un LLU attīstībā. Tajā darbojas 30 cilvēki – politiķi un pašvaldību vadītāji, izglītības un zinātnes darbinieki, uzņēmēji un zemnieku saimniecību īpašnieki un citi. Par 6.sasaukuma Padomnieku konventa goda locekli ievēlēta zemkopības ministre Laimdota Straujuma. LLU Padomnieku konventa darbības mērķis ir veicināt LLU attīstību atbilstoši Latvijas vajadzībām un interesēm. Pielikumā 6.sasaukuma LLU Padomnieku konventa locekļu saraksts.

LLU Tehniskajā fakultātē (TF) 17.maijā notika seminārs „Kļūsti par tūtoru!”, uz kuru ieradās studenti, kuri izrādījuši vēlmi palīdzēt citiem studentiem iejusties LLU un Studentu galvaspilsētā Jelgavā. Regulāras tūtoru tikšanās TF notiek katru mēnesi.„Tūtors ir students, kas palīdz pirmkursniekiem adaptēties studiju vidē un sadzīves apstākļos. Arī visiem ārzemju studentiem, kuri mācās LLU, palīdz mūsu tūtori. Šie studenti ir tie, kuri patiešām vēlas palīdzēt, vai arī paši ir pieredzējuši, ka viņiem palīdz tūtors,” stāsta LLU tūtoru kustības iniciatore un koordinatore, TF pasniedzēja Anda Zvīgule. LLU Ārlietu daļas ārējo sakaru koordinators Gatis Kasparinskis informēja, ka 2011./2012.studiju gadā LLU studēja 18 apmaiņas programmas „Erasmus” studenti no Lietuvas, Itālijas, Turcijas, Bulgārijas, Polijas, Čehijas un Spānijas. Savukārt LLU regulāri notiekošos Baltijas lauksaimniecības, mežkopības un veterinārmedicīnas universitāšu sadarbības tīkla (BOVA) kursus pagājušajā studiju gadā apmeklējuši 62 Baltijas un ziemeļvalstu studenti. „Konsultējot ārzemju studentus, svarīgi ir izskaidrot ne tikai studiju procesa norisi un ar to saistītos jautājumus, bet arī palīdzēt viņiem integrēties ārpusstudiju vidē un pilsētā. Tūtori pastāsta, kur notiek LLU ārpusstudiju aktivitātes, kur atrodas studentu pulcēšanās, brīvā laika pavadīšanas un izklaides vietas, un kopā apmeklē LLU kultūras pasākumus, ko viesstudenti ļoti novērtē. Jāatzīmē, ka aktīva darbošanās tūtoru kustībā konkursā uz „Erasmus” studijām vai praksi ārzemēs tiek ieskaitīta kā papildu bonuss,” atklāj G.Kasparinskis. Par tūtora ētiku seminārā stāstīja TF pasniedzēja Inita Soika. „Tūtoriem ir jādomā sociodinamiski, respektīvi, viņiem ir jābūt cilvēcīgai vēlmei palīdzēt un būt līdzās. Studentam-konsultantam ir jābūt bez aizspriedumiem, pacietīgam, jāizrāda cieņa un jāspēj paskatīties uz situāciju no otras personas skatu punkta,” norāda lektore. „Konsultēšana kā ētiskā prakse mazina neziņu un iedrošina, palīdz studentam virzīties uz viņa izvēlēto mērķu sasniegšanu un sniedz viņam atbalstu un emocionālo drošību,” tūtoru kustības nozīmīgumu akcentē I.Soika. Šodien esošie un topošie LLU tūtori dosies izbraukumā uz Tērveti, kur attīstīs savas sociālās prasmes un dalīsies pieredzē, veicot dažādas ar tūtoringu saistītas aktivitātes. LLU tūtoru kustība aizsākās 2011.gadā, kad seši TF studenti pieredzes apmaiņas braucienā Igaunijas Dabaszinātņu universitātē pārliecinājās par šādas tūtoru kustības lietderību un nepieciešamību LLU. Vēlāk kustībai pievienojās deviņi Lauku inženieru fakultātes (LIF) studenti un arī citās fakultātēs studējošie. Ja arī Tu vēlies kļūt par tūtoru un palīdzēt pirmkursniekiem un ārzemju studentiem iejusties LLU, raksti uz e-pastiem: llu_tutor2011@inbox.lv vai gatis.kasparinskis@llu.lv.

Preses apskatā apkopotas Latvijas masu medijos publicētās ziņas. Šoreiz minēti: LLU projekti, Kristīna Rozīte, LLU VMF studentu gatavotie skeleti.LLU īsteno daudzus projektus studiju vides modernizēšanai Jelgavas Vēstnesis, 10.05.2012., Ritma Gaidamoviča Sākas jātnieku kausa izcīņas sacensības iejādē nra.lv, 13.05.2012. LLU Zirgkopības mācību centra „Mušķi” jātniece Kristīna Rozīte ar zirgu Brodoru izcīnījusi otro vietu Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas sacensībās iejādes disciplīnā. http://nra.lv/sports/71812-sakas-jatnieku-kausa-izcinas-sacensibas-iejade.htm Vēstures nakts Rīgas zoodārzā Rīgas Zooloģiskā dārza 100.jubilejai veltītajā izstādē "Osteo stāsti Zoodārzā" varēs apskatīt LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studentu veidotos dzīvnieku skeletus. http://www.apollo.lv/portal/life/articles/274695/0

Jelgavas pilī no 16. līdz 18.maijam norisinājās 18.Starptautiskā zinātniskā konference „Zinātne lauku attīstībai”, kurā ar ziņojumiem uzstājās 114 topošie un grādu jau ieguvušie doktori no desmit dažādām pasaules valstīm.LLU Doktorantūras daļas vadītāja Ausma Markevica informē: „Šogad īpaši akcentēts ir tas, ka šī vairs nav tikai doktorantu konference, un tajā ar referātiem uzstājās arī jau doktora grādu ieguvušie zinātnieki, pie kam bija gadījumi, kad uzstājās doktoranti un viņu promocijas darbu vadītāji katrs ar savu tēmu. ” Konferencē darbs noritēja vairākās sekcijās. Piemēram, Lauksaimniecības zinātņu sekcijā uzstājās dalībnieki no Latvijas un Igaunijas ar referātiem kultūraugu zinātnēs un lopkopības zinātnēs. Referātu prezentēšanas laikā un arī diskusijās tika apspriestas dažādu faktoru, tai skaitā, mēslošanas līdzekļu, sēšanas laiku un apputeksnētāju klātbūtnes, ietekme uz kultūraugiem.  „Visas sekcijas bija interesantas un apmeklēšanas vērtas. Es nevēlētos teikt, ka kāda no sekcijām bija nozīmīgāka par pārējām, turklāt ne vienmēr tās lielākās sekcijas ir tās interesantākās, jo arī mazajās ir labi vadītāji un tajās izvēršas saistošas diskusijas,” atzīmē A.Markevica. Pirmajā konferences dienā bija iespējams apmeklēt mežkopības un kokapstrādes, vides inženieru un ainavu arhitektūras, kā arī pārtikas zinātnes sekcijas. Šodien dalībnieki ar ziņojumiem uzstājās ekonomikas, izglītības, agrotehnikas, ūdens apsaimniekošanas, lauku inženierijas, lauksaimniecības zinātnes un veterinārmedicīnas sekcijās. Rīt – konferences noslēguma dienā – dalībnieki dosies izbraukumā uz „Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centru” Rīgā. Lai gan pieteikti tika 114 referāti, kopā konferencē uzstājās aptuveni 150 dalībnieku no Turcijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Nepālas, Tunisijas, Dienvidāfrikas un Latvijas.  Visvairāk dalībnieku bija ieradušies no Baltijas valstīm. Sagatavoja Elisona Jurkovska.

19.maijā plkst.16. Rīgas Zooloģiskā dārza Ziloņu mājā notiks parka 100.jubilejai veltītās izstādes „Osteo stāsti Zoodārzā” atklāšana, kurā varēs apskatīt LLU Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) studentu veidotos dzīvnieku skeletus.„Bijušie dārza iemītnieki ir atgriezušies, lai dzīvotu otru dzīvi. Visiem interesentiem izstādē dota iespēja pētīt un izzināt dzīvnieku uzbūves līdzības un atšķirības. 19.maijā no plkst.18 līdz 23 izstādes eksponātu noslēpumus apmeklētājiem palīdzēs atklāt un izprast arī Zoodārza darbinieki,” informē Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas dienests. "Rīgas Zooloģiskais dārzs dibināts 1912.gadā un šogad svin apaļu jubileju, tāpēc par godu šiem svētkiem tika izveidota ekspozīcija, kurā apmeklētāji varēs apskatīt dzīvniekus arī no cita skatu punkta, ne tikai, kā tie skrien voljēros. Izstāde gandrīz pilnībā komplektēta ar VMF studentu sagatavotajiem skeletiem – uz Rīgu pārvesti lauvas, ziloņa, tīģera, leoparda, kamieļa, bizona, roņa, un citu dzīvnieku kauli," atklāj VMF Preklīnikas institūta vecākā laborante Biruta Rižeščenoka. Īpašs stāsts, lai arī skumjš, ir VMF muzeja ziloņa galvaskausam. "20.gadsimta sākumā Zoodārzā dzīvoja divi ziloņi – Meri un Joma. 1917.gadā kara dēļ dārzu slēdza un lielāko daļu dzīvnieku aizveda uz citām valstīm, taču, kā vēlāk noskaidrojies, ziloņi nošauti lopkautuvē, kā dēļ abu galvaskausu pakaušus rotā ložu caurumi," stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības metodiķe Daiga Leimane. Viņa arī atzīmē, ka līdz mūsdienām saglabājušies vien atsevišķi ziloņu skeleta kauli, bet VMF to ir krietni vairāk nekā Latvijas Universitātē (LU), kur meklējams vien galvaskauss. Savukārt izstādes eksponāts nīlzirgs Jonss ir īpašs ar to, ka šis dzīvnieks savā dzīvē izaudzinājis 11 mazuļus, tostarp vienu, kas arī šobrīd apskatāms Zoodārzā. "Diemžēl Jonss dzīvi beidza, apēdot bumbiņu, kas iesprūda viņa iekšējos orgānos," atklāj D.Leimane. Izstāde tapusi sadarbībā ar LLU VMF Osteoloģijas muzeju un LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas muzeju. Tā organizēta Rīgas Zooloģiskā dārza 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros. Jubilejas noslēguma pasākums notiks šī gada 14.oktobrī.

19.maijā Muzeju nakts Jelgavas pilī apmeklētājus plkst.24 ar „vēsturiskās 19.gadsimta uguņošanas” priekšnesumu pārsteigs uguņošanas mākslas meistars Jānis Teterovskis.„Priekšnesumā, kas veidots speciāli Jelgavas pilij un nav demonstrēts nekur citur, skatītāji varēs vērot „vēsturisko 19.gadsimta uguņošanu”, kurā visas figūras un elementi precīzi veidoti pēc zīmējumiem, kuros attēlota uguņošana Eiropā 19.gadsimtā. Tiks izmantoti arī šādai uguņošanai raksturīgie instrumenti,” atklāj vides mākslinieks, ķīmiķis un pirotehniķis J.Teterovskis, kurš ar uguņošanu nodarbojas jau 25 gadus. „Man vienmēr ir bijusi liela interese par „vēsturisko uguņošanu”, un līdzīgus priekšnesumus esmu demonstrējis jau vairāku Latvijas piļu pagalmos. Šis uguņošanas veids senajām celtnēm ir arī piemērotākais, jo pils arhitektūra un apkārtējā vide pieprasa atšķirīgu uguņošanu. Tāpat Eiropas "vēsturiskā uguņošana" no citiem uguņošanas veidiem atšķiras ar ideoloģisko platformu – tā ir skaista vides māksla, nevis tikai iespaidīgi zibšņi un skaļi blīkšķi,” stāsta mākslinieks. Uguņošanas priekšnesums ir J.Teterovska un SIA „Aldi” dāvinājums Jelgavas pilij un tās muzejam, kā arī ikvienam Muzeju nakts apmeklētājam.

Turpinot zinātnes izpētes braucienu Baltijas reģionā, 16.maijā LLU, iepazīstinot ar pētījumiem par kviešu glutēnu, kartupeļu pārstrādes produktu kvalitāti, laktozes pārstrādi un iesala ražošanas procesu izpēti, viesojās 24 zinātnieku grupa no Vāgeningenas Universitātes Nīderlandē.Nīderlandes zinātnieki galvenokārt interesējās par LLU pētījumiem, kas saistīti ar antioksidantu dinamiku miežu pārstrādes procesos, dažādu kaltēšanas veidu ietekmi uz diļļu un dzērveņu kvalitāti, šķidruma hromatogrāfijas metodēm un dažādiem ekonomiskiem aspektiem. Projekta laikā tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar izejvielu izpēti (ķīmiskā sastāva, fizikāli-ķīmiskie rādītāji, sensorie), jaunu produktu izveidi, kuros ir bioloģiski aktīvas vielas, meklēti risinājumi jaunu iepakojuma materiālu (dabai draudzīgu, aktīvo) izmantošanai. Līdzīgi pētījumu virzieni ir aktuāli arī citviet pasaulē, tāpēc pētniekiem īpaši aktuāli un interesanti ir uzzināt par katras valsts jaunākajiem pētījumiem šajās jomās. Vāgeningenas Universitātes profesors Remko Booms (Remko Boom) norāda, ka Somijā zinātnes attīstības process norisinājies jau ilgus gadus, tāpēc zinātnei šajā valstī ir spēcīgas saknes. Savukārt Baltijas valstīs, t.sk. Latvijā, zinātne piedzīvojusi strauju izaugsmi tikai pēdējos gados. «Latvija pašlaik ir ļoti labā izaugsmes pozīcijā, ir ieguldīti līdzekļi tehnoloģiskās bāzes pilnveidei. Ja šāds attīstības ceļš tiks turpināts, domāju, ka pēc pieciem desmit gadiem Latvija zinātnes jomā panāks Eiropas attīstītākās valstis,» uzskata holandiešu profesors. Kā vērtē Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta «Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide» vadītāja Evita Straumīte, šādas savstarpējās pieredzes apmaiņas ir nozīmīgas ikvienai iesaistītajai pusei. «Tā ir iespēja gan parādīt sevi, iepazīstināt ar mūsu pētījumu virzieniem un galvenajiem rezultātiem, ko esam ieguvuši, gan uzzināt par aktualitātēm citās valstīs. Mēs visi strādājam ar līdzīgām modernām metodēm, laboratoriskām iekārtām, un tomēr pētījumu specifika bieži vien atšķiras,» tā E.Straumīte. Viesiem tika sniegta iespēja ieskatīties arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijās. Piebilstams, ka Nīderlandes zinātnieku grupa no Vāgeningenas Universitātes šī gada maijā ir devusies 2 nedēļu ilgā izpētes vizītē Baltijas reģionā. Pētnieki līdz šim jau iepazinušies ar pētnieciskajiem institūtiem Somijā un Igaunijā, bet izpētes braucienu noslēgs ar vizīti Lietuvā. Informāciju sagatavoja: Ligita Lapiņa, Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta "Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide" koordinatore publicitātes jautājumos