Pēdējā laikā parādās arvien vairāk runas par to, ka jaunajam iPhone būs lielāks ekrāns. Protams, tās visas ir baumas, jo kā jau parasti, nekādu apstiprinājumu vai pat netiešu norāžu no Apple nav. Tomēr runas virmo, un kā teica Grūbers - ir tik daudz dūmu, ka jābūt ugunij. Varianti ir divi. Pirmais un šībrīža baumās populārākais - izmainīt ekrāna attiecību "izstiepjot" to uz 16:9, kas nozīmē atstāt esošo platumu, bet augstumā pieaudzēt papildus pikseļus. Otrais variants būtu saglabāt attiecību, saglabāt izšķirtspēju, bet visu ekrānu fiziski pastiept nedaudz lielāku. Man nepatīk abi varianti. === Pirmais izstieptais variants radītu baiso sajukumu aplikācijās. Šobrīd iPhone aplikācijām ir viena izšķirtspēja (divas - otra ir tieši 2x mazāka vecākiem modeļiem). Tas ir viens no milzu plusiem salīdzinot ar Android - aplikācija ir jāpielāgo tikai vienai ierīcei, vienai malu attiecībai. Ieviešot jaunu 16:9 standartu rastos milzu putra, jo visiem izstrādātājiem nāktos pārtaisīt savas aplikācijas un turpmāk jāiekļauj divas versijas. Un tas viss kāpēc? Lai mēs iegūtu papildus 176 pikseļus? Negribas ticēt, ka ir vērts VISIEM likt pārtaisīt aplikācijas, tikai lai DAŽI novērtētu papildus 176 pikseļus. Otrais variants - saglabājot attiecību un izšķirtspēju, bet palielinot fizisko izmēru, ekrāns zaudētu savu kolosālo pikseļu blīvumu, kuram par godu tas ir nosaukts par Retina ekrānu. Tiesa, pastiepjot nedaudz, būtiskas izmaiņas nebūšot manāmas. Galu galā, jaunā iPad ekrāna pikseļu blīvums ir krietni mazāks par iPhone (264 pret 330 ppi), bet tas joprojām ir Retina. Šajā gadījumā aplikācijas nebūtu jāpārtaisa, un apmierināti būtu tie, kas alkst lielāka ekrāna. Un te mēs nonākam līdz tam, kas man nepatīk. Lielāks ekrāns telefonā ir pilnīgi lieks. Jā, jā, netrūkst mums XL telefonu lietotāju, kas uzstāj, ka lielāks ir labāks, taču nestāstiet man, ka jūs turot telefonu rokā varat ar īkšķi aizsniegt pretējo augšējo stūri. Tas nav iespējams, un tas padara telefonu neērtu ikdienā. Nesen apskatīju jaunos HTC One aparātiņus. Lai cik smalks būtu One S korpuss, lai cik jaudīgi būtu One X 4-kodoli, man vislabāk patika tieši One V - jo tas ir normāla izmēra telefons, kuru var ērti satvert un lietot. Telefonam nav jābūt planšetdatoram. Mans oficiālais minējums par jauno iPhone? Ekrāna izmērs un izšķirtspēja saglabāsies; dizains būs ļoti līdzīgs esošajam; klāt nāks LTE un niknāka baterija; konektors paliks esošais (ir baumas par mini-dock); nebūs NFC; pieejams būs rudenī. Tagad atvainojiet, man jāiet iemarinēt cepuri, lai būtu vieglāk to apēst, ja minējumi nepiepildīsies.

Ir forši. Nē nopietni. Visā tajā pasākumā ir mīnusi un nepilnības, bet fakts pats par sevi ir foršs. Varam iegūt kaut kādu ainu par to, kas notiek Latvijas internetos. Kas mani pārsteidza - daudzi vīpsnā par absolūtajiem datiem. Tie esot smieklīgi mazi. Es nepiekritīšu. Būtu absurdi salīdzināt privātos blogus ar kaut kādiem portāliem (pat ne Lielajiem). Kā gan viena cilvēka privātā lapele var būt salīdzināma ar uzņēmumu? (Latvijā! Nepiesauciet pasaules piemērus, tas ir pilnīgi cits stāsts) Attiecīgi, ir lieki spriest par to, ka tādi blogi ir ar zemu ietekmi. Loģiski. Viens gan - blogi bieži spēj piesaistīt ļoti koncentrētu mērķauditoriju, jo autori parasti raksta par kādu konkrētu tēmu. Vai arī muld par visu kas pagadās, kā es to daru šeit… === Ok, atgriežoties pie cipariem - tie ir tādi kādi ir un galvenais šobrīd ir nevis tas, vai tie ir lieli vai mazi, bet tas, ka tie vispār ir. Tie rada kaut kādu priekšstatu un var kalpot kā daudzmaz objektīvs atskaites punkts. Mēs tagad zinām, ka Kristapu lasa desmit tūkstoši, Krišu pāris simti. Visi topā iekļautie un neiekļautie gūst priekšstatu par to kur viņi ir un attiecīgi var domāt ko tas viņiem nozīmē. Un nestāstiet man, ka tas neko nenozīmē. Neticēšu. Visi grib būt viens par otru populārāki! Un tas ir labi, jo tas nozīmē, ka cilvēki piedomās pie kvalitatīvāka, saistošāka satura. Lasītājiem labi un arī paši autori varbūt atradīs jaunas iespējas dzīvē. Par to, kas būs tālāk. Es ceru, ka Gemius turpinās laiku pa laikam šādu blogu mērīšanos - kaut reizi gadā - un mēs varēsim sekot kas notiek tā sauktajā Latvijas blogosfērā. Un es ceru, ka turpmāk iesaistīsies arī citi blogeri, kas šoreiz dažādu iemeslu dēļ palika aiz borta. Neesiet snobi, iesaistieties! P.S. Uz personīgās nots - ja tā pavisam, pavisam godīgi, man mazliet kremt, ka topa rezultātos netika iekļauts Kakao.lv, bet ir, piemēram, Andorids.lv. Abi ir vairāku autoru tehno blogi. Zinot skaitļus mani priecē, ka Kakao joprojām ir relevants. Pēdējā laikā mums gan iet kā pa celmiem - ir grūti. Kakao pastāv nu jau septiņus gadus un entuziasms, protams, ir izšauts. Ir ļoti jāsaņemas, lai to uzturētu. Vairākreiz ir bijusi doma mest mieru, bet kaut kā mazliet žēl. Un jā, tas ienes arī kādu kapeiku. Bet mēs vēl darbosimies. Varbūt mazliet savādākā formātā. Katrā ziņā Gemius skaitļi deva papildus iedvesmu turpināt. Paldies visiem kas lasa! Tweet

Sarkans. Parasti ir tā, tu iekāp jaunā mašīnā, pabrauc kādu laiku un tad saproti - šis ir jocīgi; tas kaitina; tas ir forši; utt. Ar up! ir savādāk - brauc, bet nekas. Viss ir tā kā tam ir jābūt. Viss ir tā, kā tu sagaidi. Nav nekādu brēcošu likstu vai pārsteidzošu labumu. up! ir - lai cik arī nodrāzta šī frāze nebūtu, tā joprojām ir patiesa - vācu garā perfekti izskaitļots auto. === Vienīgi pietrūkst jestruma. Ne tā, ka jaudas - ir skaidrs, ka viena litra trīscilindru motoriņš nelutinās ar zirgspēkiem un ņūtonmetriem, bet kopējā uzvedībā mazliet pietrūkst nenopietnības. Piemēram, Renault Twingo ir draisks auto. Tāpat Fiat Panda, Toyota Aygo. up! uzvedas kā pieaugušais. Vairāk par iespaidiem lasiet jūnija FHM un vēlāk Kakao.lv. Patēriņš pilsētā Patēriņš uz šosejas Tweet

Redz kā! Es savā "izlaistā slaista" pozā izrādās sēžu pareizi. Nu vismaz cik tas attiecas uz muguru. Visiem izlaisties marš! === Tweet

Kur pa dienu dzīvo tavs telefons? Guļ uz galda? Atvilktnē? Kabatā vai somā? Manējais līdz šim gulēja uz blociņa blakus klaviatūrai, tomēr mani jau sen nomocīja doma par to, ka vajag kādu statīvu. Telefons man ir galvenais komunikācijas rīks uz kuru es saņemu epastus, ziņojumus un citu info, tāpēc uz to skatīties sanāk visai bieži (vidēji pasaulē cilvēki uz savu telefonu skatās 150 reižu dienā). Bieži vien man pietiek ar to info, kas redzama notifikācijās uz slēgtā ekrāna. Piemēram redzu, ka pienācis epasts uz kuru jāreaģē (vai gluži pretēji - to var šobrīd ignorēt). Bet skatīties uz tādu gulošu telefonu nav ērti - skata leņķis ir pārāk slīps, lai brīvi salasītu un bieži vien nākas aparātu ņemt rokās. Tas, protams, mūsdienu cilvēku apgrūtina. Tāpēc sāku meklēt kādu statīvu. === Ar tiem izrādās ir liela problēma, jo visi ir nejēdzīgi. Vai nu superlēti draņķi, vai superdārgi draņķi. Parasti tie ir pārāk viegli, cieti un neglīti. Savukārt lielākā daļa glīto ir arī doki - ar sinhronizācijas/lādēšanas konektoru, kurš man galīgi nav vajadzīgs. Un tad es atradu vedžu. The Wedge. Tas ir "pupu maiss" telefonam. Veidots prizmas formā ar mazu apakšlūpu. Mīksts. Un - loģiski - saderīgs ar jebkuru telefonu. Perfekti. Jāņem ciet! Laimīgas sakritības gadījumā ķīli saņēmu kā dāvanu. Paldies! :) Tas ir šūts no mīksta blīva auduma, tam vēderā ir kaut kas, kas tam ļauj saglabāt formu, savukārt "apakšlūpā" ir iešūts "zīmulis", kas veido perfektu maliņu, pār kuru neviens telefons nespēs nejauši pāršļūkt. Telefonu tajā var turēt gan vertikāli, gan horizontāli. Var netraucēti pieslēgt arī lādēšanas vadu (horizontālā stāvoklī, protams). Un pats galvenais - telefons atrodas ļoti ērti pārredzamā stāvoklī. Īsāk sakot, The Wedge ir lielisks rīks. Plēš par viņu 10 mārciņas, kas liekas mazliet par daudz par drānas ķīlīti, tomēr ja vien pašam nav mājās šūšanas darbnīca, tad ieguldījums ir katra santīma vērts. Tweet

Noskatījos šo pirms nedēļas. Neticēju. Nolēmu pamēģināt. Bet vienmēr sanāca par to atcerēties jau tikai pēc trešās salvetes. Līdz beidzot piespiedu sevi atcerēties. Ziniet, darbojas! === Nu, ne perfekti. Ar vienu salveti tomēr sausas rokas nedabūt. Bet var dabūt pietiekoši sausas, lai komfortabli dotos tālāk. Taupīsim papīru! Tweet

Vispirms jau viegli sarkstot ir jāatzīst, ka esmu sācis to lietot. Ilgi nevarēju saprast cilvēku apsēstību ar to, bet kaut kā nesen pamēģināju. Iepatikās. Kāpēc? Īsti nezinu. Kāda ir jēga no Instagram? To, manuprāt, neviens nezin. Bet ir forši. Tas ir tāds kā tviteris, tikai vispār bez teksta. Ar bildēm. Izrādi savas emocijas, piedzīvoto, apkārtējo ar vienu bildi. Ko es daru Instagramā? Vidēji reizi dienā ieliku kādu bildīti ar kaut ko emocionāli vai vizuāli foršu. Un tad ik pa laikam apskatos ko ir ielikuši citi. Ja kaut kas īpaši iepatīkas, atzīmēju ar patikšanu. Reizēm iekomentēju. Un… nu, tas būtībā ir viss. "Spēles elements" ir ielikt pēc iespējas labāku bildīti, kuru ar "like" atzīmē pēc iespējas vairāk lietotāju. Tas silda ego. === Jāsaka gan, ka es mazliet šmaucos. Es, šķiet, vēl neesmu ielicis nevienu bildi, kas būtu uzņemta un apstrādāta ar pašu Instagram. Es nezinu kāpēc. Ok, es zinu kāpēc - jo mani līdz galam neapmierina rezultāts. "Vintidž" filtri ir forši, bet pietrūkst asuma, piesātinājuma. Es bildes uzņemu ar parasto kameras apu vai Hipstamatic un pēc tam apstrādāju ar CameraBag un Snapseed. Tagad par ziloni istabā. Par Androīdistiem. Kad aprīļa sākumā Instagram kļuva pieejams Android, internetos paklīda snobisku aifonistu vaimanas, ka nu viņu elitārajā klubiņā parādīsies Tās bildes. Es, protams, arī esmu aifonists un droši vien snobisks, bet nu tik absurdām vaimanām es nepievienojos. Tomēr zināma daļa taisnības tajā visā ir. Tas gan nekādi nav attiecināms tikai uz Androīdistiem, bet gan jaunajiem lietotājiem kopumā. Ir tādi, kas uzskata - nu vai vismaz uzvedās tā, it kā viņi uzskatītu - ka Instagram ir vēl viens bilžu hostēšanas serviss, līdzīgi kā TwitPic, Yfrog, Lockerz utt. Tā nav. Jā, Instagram bildes var pa tiešo nosūtīt uz Tviteri, Feisbuku u.c., taču Instagram pats par sevi ir sociālais tīkls, nevis bilžu novietne. Rezultātā plūsmā parādās bildes, kurām tur īsti nebūtu jābūt. Protams, definīcija tam "kam tur ir jābūt" ir ļoti neskaidra. Paši Instagram (nu jau Facebook) noteikti grib, lai mēs to izmantotu pēc iespējas vairāk, neskatoties uz to, ka joprojām nav skaidrs kā to monetizēt. Savukārt aktīvākie lietotāji to uzskata par vietu, kur padalīties ar īpašām bildītēm. Tādām, kuras pašam prieks apskatīties. Nevis vienkārši rokā nobildētu telefonu, izdemolētu trolejbusa pieturu, un pavisam noteiki, kategoriski, obligāti, nekad un nekādos apstākļos, ne bildi ar mājās atrastu zirnekli pustumsā (Marek!). Tāpat diez vai vajadzētu tur sakraut iekšā visas ceļojuma vai vienkārši vakara pastaigas bildes. Sabildē daudz, atrodi vienu, kas vislabāk izsaka to kur tu esi un kā tu jūties un nopublicē to. Labs treniņš, kā izvēlēties labāko bildi ko publicēt ir ierobežot sevi uz vienu bildi dienā. Katru reizi, kad uzņem kaut ko, ko gribi nopublicēt Instagram, apskati to kārtīgi un padomā, vai šī būs labākā bilde šodien? Vai tā citiem patiks? Vai tā ir saturiski un vizuāli interesanta? Ja ir, bliez iekšā, un tiksi pie daudz laikiem. Un, protams, fotogrāfijas likumi joprojām nav atcelti. Kompozīcija, gaisma, fons. Nebildē obligātās pavasara puķītes kaut kur no gurnu augstuma - pietupies, aizpildi kadru, padomā par fonu. Ak jā, vēl par to kāpēc Facebook nopirka Instagram (par miljardu dolāru). Vai feisbuks grib integrēt stilīgas bildītes savā plūsmā? Vai grib nosmelt naudiņu kuru pelna Instagram (viņi neko nepelna)? Nē. Viņi vienkārši grib laicīgi novākt potenciālo konkurentu. Instagram popularitāte aug sprādzienveidā, piesaistot arvien vairāk lietotāju miljonus. Turklāt tie visi ir tikai un vienīgi mobilajā vidē - tur, kur pats Feisbuks vēl nejūtas īsti droši. Tā kā interneta nākotne pieder mobilajām ierīcēm, tad jo ātrāk un plašāk tu tajās tiksi iekšā, jo lielākas izredzes ir izdzīvot/dzīvot zaļi. Miljards par to, iespējams, ir zema cena. Tweet

Paldies Top Gear Latvija žurnālam par bloga atbalstu maijā! Kā jau zināms, Top Gear Latvija ir slavenā BBC auto žurnāla Latvijas versija, kas pirmizrādi piedzīvoja februārī. Arī man bija tas gods piedalīties žurnāla tapšanā, un pazīstot tā veidotājus esmu drošs, ka saturs neliks vilties. Maija numurā lasiet par Lamborghini krosoveru Urus, 750 zirgspēku Pagani ar neizrunājamo nosaukumu (Huayra), avantūrisko ekspedīciju džungļos ar Reindžroveriem, un, protams, trīs pompozo Top Gear TV raidījuma vadītāju pārdomu slejas. Starp citu, tieši šobrīd trīs mēnešu abonements pieejams par puscenu.

Nu tā mūs uzrunā Microsoft. Citiem vārdiem sakot, mākoņu cīņas ir sākušās. Tiesa, iCloud tā īsti nemaz nav mākonis ierastajā izpratnē. Tajā neko apzināti nevar glabāt kā Dropboxā vai SkyDrive. iCloud ir datu un uzstādījumu sinhronizācijai. === Tweet

2007. gadā Google eksperimentēja ar mobilo platformu tā sauktajam G-Phone. Tas bija vidēja izmēra telefoniņš (liels pēc tā laika standartiem, mazs šodien) ar pilno QWERTY klaviatūru un horizontālo ekrānu bez skārienjutīgās virsmas. Visa vadība notika ar kursorsviru un klaviatūru. Interesants tāds verķītis. Ļoti līdzīgs E-sērijas Nokia "biznesa" aparātiem. Sākotnēji Android nepavisam nebija radīts kā liela, skārienjutīgā ekrāna OS. Kā jau visi - sākot ar Symbian un beidzot ar Blackberry. === Un tad nāca iPhone. Pārējais, kā saka, ir vēsture. Šeit visai sīks "antīkā" Androīda apskats. Zemāk video, kurā Google mūs iepazīstina ar šo rīku, sauktu par Google Sooner.

Kā jau droši vien manījāt, man bija tā iespēja klātienē sagaidīt un aptaustīt jauno Galaksiju. Ilgi gan nesanāca to paņurcīt rokās, tomēr pirmie iespaidi ir radušies. Tajos arī padalīšos. Vispirms par to kas ir kas. Galaxy S ir Samsung viedtālruņu flagmanis. Lielākais, jaudīgākais, vislabāk aprīkotais. Un dārgākais. (Šobrīd nedomāsim par planšettelefonu Galaxy Note, jo tas ir mazliet citā kategorijā) Galaxy S izcēla Samsung viedtālruņu saulītē, savukārt S2 iekaroja arvien plašāku teritoriju zem saules, kļūstot par vienu no populārākajiem telefoniem pasaulē. Tātad uz S3 pleciem ir visai smaga atbildības nasta - tam ir jākļūst vismaz tikpat iekārotam kā priekšgājējam. Tomēr arī konkurence nesnauž, tāpēc šis uzdevums ar katru gadu kļūst arvien grūtāks. === Būtiskākie dati: 4.8" HD Super AMOLED (1280x720), Android 4.0 ICS, 8MP kamera ar izgaismoto sensoru, 1.9MP frontālā kamera, GPS, GLONASS, 1.4GHz QuadCore, Bluetooth 4.0, NFC, 2100mAh. Kuri no tiem ir interesanti? NFC - jo nodrošina ērtu pārošanu lai pārsūtītu liela apjoma datus. 2100mAh - jo ir viena no ietilpīgākajām viedtālruņu baterijām. Kas vēl interesanti - baterija ir maināma; absolūts retums mūsdienu viedtālruņu pasaulē. GLONASS - Krievijas GPS analogs; tiek ieviests nevis papildus precizitātei/stabilitātei, bet gan lai nebūtu Krievijā jāmaksā papildus nodeva. HD Super AMOLED - par šo ir karstākā diskusija apspriežot Galaxy S3. Displeja nosaukumā iztrūkst vārdiņš "Plus", kas nozīmē, ka ekrāns ir ar PenTile pikseļu sistēmu. "Normāli" ekrāna pikselis sastāv no trim apakšpikseļiem - sarkanā, zaļā un zilā. PenTile mazliet "šmaucas", jo divi pikseļi koplieto vienu zaļo apakšpikseli. Ko tas nozīmē praksē: 1) gīki bezgalīgi cepsies par to, ka pikseļu blīvums ir mazāks nekā pienāktos; 2) cilvēki "parastie" vispār neaizdomāsies par kaut kādiem pikseļiem ja vien bilde ir laba. Un tā ir laba. Tā nav labākā šobrīd iespējamā, taču pilnīgi apmierinoša, lai pikseļi "nelektu" acīs. Ok, atpakaļ pie paša aparāta. Kad tas korejiešu kungs - lai nu man piedod, bet neatminos viņa vārdu un titulu - izvilka no kabatas jauno Galaxy S3, kurš uzreiz tika parādīts uz milzīgā ekrāna, nešauboties bija skaidrs, ka šis ir Samsung telefons. Daudz kašķu pasaulē ir bijis par to, ka Samsung esot aizņēmies dizaina elementus no citiem ražotājiem, tomēr laika gaitā Samsung aparāti ir ieguvuši savu seju, kas nepārprotami ir redzama arī S3. Slaids profils, noapaļoti stūri, viena fiziskā poga zem ekrāna. Dizains ir glīts, viendabīgs un vienkāršs. Forši, bet… Bet kaut kā pietrūkst. Kāda akcentēta līnija, kāds metāla rāmis. Kaut kas, kas S3 izceltu pārējo aparātu vidū. Šis tomēr ir flagmanis - jaudīgākais un dārgākais no Samsung viedtālruņu klāsta, tomēr to nevar ne redzēt, ne sajust. Priekš sava lielā izmēra Galaxy S3 ir ļoti viegls. Tas neapgrūtinās paņemts līdz kabatā un gūs mazāk traumas nokrītot, taču vieglums arī laupa kvalitātes sajūtu. Galaxy S3 maksās teju 500 latu, taču "uz tausti" var just labi ja kādus 150… Salīdzinājumam, galvenais konkurents HTC ONE S ir ietērpts īpaši apstrādātā viengabala metāla korpusā un tas uzreiz rada kvalitatīva premium produkta sajūtu. Es negribu teikt, ka S3 ir lēts draņķis, tomēr tam pietrūkst tās premium sajūtas. Par iekšām. Kā jau ierasts standarta Android ir ietērpts Samsung izstrādātajā TouchWiz "ādiņā", tomēr tās klātbūtne nav tik uzmācoša kā citos aparātos. Daudzviet var sastapt "īsto" Android, kas, protams, priecē. Pirmā pieskaršanās ekrānam ir "ūdeņaina". Slēgtā stāvoklī ekrāns uzvedās kā krāsaina peļķe un iebakstot tajā ar pirkstu "ūdens" saviļņojas. Efekts ir ļoti glīts un animācija darbojas raiti. Tomēr tas nekādi neļauj nojaust kā ekrānu var atbloķēt. Kur un cik ilgi ir jāplikšķina pa ekrānu līdz tas atveras? Izrādās, vienkārši jāpavelk pirkstu pa ūdeni kādu gabaliņu. Vienkārši, bet neintuitīvi. Iekšā viss izskatās mazliet savādāk kā iepriekš. Apakšējā rindā tagad ir piecas ikonas, no kurām viena ir saīsne uz aplikāciju sarakstu. Runājot par interfeisu ir divas ziņas - labā un sliktā. Labā ir tā, ka beidzot ir atrasts veids kā automātiski ritināt sarakstu uz augšu. Šis man vienmēr ir pietrūcis Android telefonos - uzstādījumu sarakstā, weblapā vai jebkurā citā vietā nav iespējams ātri nonākt atpakaļ augšā (iPhone ritina uz augšu pieskaroties statusa joslai/pulkstenim). Beidzot tas ir arī šeit pieejams - divreiz uzsitot telefonam pa augšējo malu. Varbūt nav pats ērtākais risinājums, tomēr krietni ērtāk nekā ritināt garu sarakstu. Sliktā ziņa ir tā, ka nav nekādas vizualizācijas sasniedzot saraksta/lapas apakšu. Ritināšana vienkārši bezceremoniāli apstājas. HTC One aparātos saraksts elastīgi izstiepjas norādot, ka ir sasnniegta apakša vai augša. Par citām foršām lietām. NFC. Diemžēl nav ziņu par kādu plašāku pielietojumu (piemēram maksājumiem) taču vismaz minimālo programmu NFC nodrošina - ātru savienojumu ar citu ierīci. Saliekot cieši kopā divus S3 telefonus tie ātri "iepazīstas" viens ar otru izmantojot NFC un pēc tam var pārsūtīt datus jau izmantojot Wifi. Nekāda piņķerēšanās ar ierīču skenēšanu, pinkodiem utt. Vienīgais ierobežojums - otram telefonam arī jābūt Galaxy S3. Ar laiku, cerams, šī tehnoloģija tiks iestrādāta visos [Samsung] aparātos. Bezvadu lādēšana arī ir ilgi gaidīta lieta. Vienkārši uzliec telefonu uz lādētāja pamatnes un tas lādējas. Ja pēkšņi telefons ir vajadzīgs, nav jāpiņķerējas ar štepseļa atslēgšanu. Pagaidām gan nav skaidrības vai tas būs pieejams visiem aparātiem vai jāpērk atsevišķi. Vēl viena interesanta lietiņa ir AllShare Dongle - ierīce, kas ļauj dublēt telefona ekrānu televizorā. Kaut kas nosacīti līdzīgs AppleTV un AirPlay. Viennozīmīgi forša lieta (rādīt bildes, video, spēlēt spēles utt), jautājums tikai cik tā maksās. Ak jā, un Samsung varētu šo AllShare iestrādāt savos SmartTV televizoros, lai nav jākabina klāt vēl viena papildus ierīce. Fotokamerai ir interesants Best Photo režīms - tā automātiski uzņem 8 attēlus pēc kārtas un izvēlas vienu labāko. Pārējie tiek dzēsti. Līdzīga sistēma ir arī HTC One aparātiem. Es labprāt telefonos redzētu arī Worst Photo - funkciju, kas automātiski noskenē visus [pēdējos] uzņemtos attēlus un piedāvā izdzēst sliktas kvalitātes bildes. Būtu krietni vieglāk organizēt bilžu krātuves un netiktu aizņemta vieta ar nekam nederīgiem failiem. Ok, savelkot galus - Samsung Galaxy S3 ir loģisks priekšgājēju turpinājums. Lielāks, jaudīgāks, ērtāks. Lai arī manai gaumei tas ir par lielu, šādi telefoni šobrīd ir modē un ir daudzi, kam tie patīk. Katrā ziņā, flagmanis nevar būt maziņš… Tiem, kam patīk Samsung viedtālruņi izvēle būs viegla - S3 ir tas kurš jāņem. Savukārt tiem, kas grib labāko Android viedtālruni nāksies pamatīgi palauzīt galvu starp Galaxy S3 un HTC One S/X. Vienīgais, kas man liktu domāt divreiz par Galaxy S3 izvēli ir tā dizains. Vizuālais un tehniskais. Tomēr pietrūkst sajūtas, ka šis ir flagmanis. Pietrūkst tās monolītās sajūtas, kādu ir jārada teju 500 latu vērtai ierīcei. No otras puses, šis ir viens no retajiem viedtālruņiem, kuram var mainīt bateriju. Tātad nopērkot rezerves bateriju, var droši doties garā dienā nebaidoties par to, ka nāksies meklēt rozeti. Īsāk sakot - ir forši, tomēr kaut kā pietrūkst. Vairāk iespaidu būs kaut kad vēlāk, kad būs pieejami testa aparāti. Tweet

Šodien dodamies prom sagaidīt jauno galaksiju. Tiesa, šķiet viss par to jau ir zināms - interneti ir pilni ar noplūdušu info un bildēm, tomēr sagaidīt to dzīve smalkā pasākumā nekad nenāk par skādi. Par visu kas un kā ziņošu tviterī - @janitors, un droši vien arī šeit pat blogā. To pašu darīs arī Krizdabz un, nu, viss pārējais internets. Garām nepalaidīsiet. === P.S. Mākoņstūmēji varētu pagrūstīt Londonas debesis, lai tur šodien nav tik auksts un lietains kā prognozē. Tweet

Runa, protams, ir par mazo melno kastīti nevis lielo televizoru, par kuru klīst dažnedažādas baumas. Apple TV ir tāds kā media centrs, datora "pagarinājums", lai multimediju saturu varētu ērti patērēt pie lielā ekrāna. Filmas, TV seriāli, mūzika, foto, Youtube utt - viss ir vienkārša interfeisa pāris klikšķu attālumā. Klik, klik, skaties! Klik, klik, klausies! Par tehniku. Kastīte ir smieklīgi maziņa, krietni mazāka (bet biezāka) par CD vāciņu. Tai nav pilnīgi nekādu pogu vai slēdžu un vienīgais indikators ir maza balta lampiņa, kas iedegas, kad aparāts ir ieslēgts (pamodināts). Aizmugurē ir pāris pieslēgvietas - barošana, LAN, HDMI un Toslink (optiskais audio). Vēl ir miniUSB, bet tas ir tikai instalēšanai un lietotājam nav pieejams. Vēderā aTV ir kaut kāds procesors un kaut kāda operatīvā atmiņa. Es, protams, varu iedot arī precīzus datus, taču tam nav pilnīgi nekādas nozīmes. Tehnika ir adekvāta, lai pilnībā tiktu galā ar savu uzdevumu. === Atmiņas (diska) kā tāda tam nav. Tur nevar neko apzināti ierakstīt un glabāt. aTV ir tikai izpildītājs, nevis glabātājs. Šeit uzreiz rodas jautājums - bet kur tad viņš ņem saturu, ja pats neko neglabā un arī USB disku nevar pieslēgt? Atbilde ir vienkārša un daudzus biedējoša - saturs glabājas datorā, kurš ar aTV var būt sasaistīs vai nu ar LAN vai Wifi palīdzību. Savukārt pašā datorā viss ir smuki un kārtīgi salikts… iTunes. Daudzi no iTunes bīstās, taču lieki. Pirmajā brīdī ir grūti pierast ka viss ir vienuviet, taču kad pierodi, saproti kas un kā - ir ērti. Nē, nopietni. Sīkāk par to zemāk. Apple TV lietošana. Visa vadība notiek ar mazu, vienkāršu pulti. Menu, Play un četrvirzienu kursors. Interfeiss ir absolūti vienkāršs un nekādus paskaidrojumus neprasa. Klikšķini pa labi/pa kreisi, uz augšu/uz leju un spied Play, lai atskaņotu vai Menu, lai atgrieztos atpakaļ. Galvenajā logā mūs sagaida četras ikonas (izvēlnes): Movies, Music, Computers un Settings. Pabraucot zemāk ir pieejamas vēl divas rindas ar ikonām: MLB.com (beisbola TV), Trailers (filmu treileri), WSJ (Wall Street Journal TV), Youtube, Vimeo, Podcasts, Radio, Photo Stream, MobileMe un Flickr. "Baltajiem cilvēkiem" rietumos pirmajā rindā būtu vēl piektā ikona TV shows. Diemžēl mūsu pusē sarežģītās autortiesību situācijas dēļ tie nav pieejami (nelamājiet uzreiz AKKA/LAA, šī ir globālāka problēma). Mazliet par katru no izvēlnēm: Movies - šīs ir Apple Store piedāvātās filmas, kuras var tiešsaistē izīrēt un uzreiz noskatīties. Tas arī notiek ar vienu pults klikšķi (iepriekš ievadot savus iTunes konta datus un piekrītot nosacījumiem). Ir pieejamas gan jaunas, gan vecas filmas, gan parastajā, gan HD versijā (var izvēlēties 720 vai 1080 izmēru). Lai arī filmu ir diezgan daudz, to klāsts ir pašķidrs. "Lielās" filmas parādās ar apmēram 3 gadu aizkavēšanos. Savukārt tādus mēslus, kā Hangover 2 var dabūt bez problēmām. Šeit atkal problēma ir ar autortiesībām (viņu galā) un nevēlēšanos saspringt meklējot risinājumu tik mazam tirgum kā Latvija. Music - šī nav mūzika datorā! Šeit dzīvo mūzika no jūsu iTunes Match mākoņa, kas tiek strīmota tiešsaistē. Computers - nu tad beidzot esam pie galvenā satura. Šeit uzrādās visi mājsaimniecībā esošie datori, kas piereģistrēti ar iTunes Home Sharing. Zem katra ir atrodamas sadaļas Music, Movies, TV Shows, Podcasts, iTunes U, Photos. Šis tad ir tas saturs, kas droši vien interesē visvairāk. Settings - uzstādījumi. Nav daudz, bet ieteicams iziet visam cauri, lai būtu skaidrs, kas ir kas. Šeit var [arī] izvēlēties skrīnseiveri (slaidšovus) un piesaistīt (apmācīt) citu pulti - piemēram televizora pulti, ja tai ir liekas pogas. Kā tas viss izskatās lietošanā? Būtībā viss ir atkarīgs no tā, kas ir tavā iTunes. Ja fonotēka ir sakārtota, satagota, ar visiem datiem un bildītēm, tad viss būs ļoti skaisti un ērti. Ja saturs ir samests krustu šķērsu, tad tā pati biezputra būs arī aTV ekrānā. Tas pats attiecas arī uz filmām un TV seriāliem. Ja tie ir pareizi formatēti un satagoti, tad aTV tos tā arī smuki parādīs. Seriāli tiks sakārtoti pa sezonām un skatāmo atrast nav nekādu problēmu. Neskatītie video tiks atzīmēti ar zilu punktiņu, noskatītie būs bez marķējuma, bet tie, kas iesākti skatīties ar puspunktiņu. Uzskatāmi un saprotami, tāpēc nebūs jādomā kuru sēriju tu jau esi redzējis un kuru vēl nē. Ko Apple TV spēj parādīt? Kā jau iepriekš noskaidrojām - visu, kas ir pieejams iTunes. MP3, AAC audio un M4V video jebkurā izšķirtspējā līdz pat - protams - 1080 full HD. Šis būtībā ir viens no iemesliem kāpēc es nolēmu aprīkoties ar Apple TV. Man nu dikti patīk skatīties lieliskas kvalitātes video. Diemžēl mans nu jau 5 gadus vecais makbuks nespēj pavilkt augsta bitreita video, kas nozīmē, ka par 1080 HD es varēju aizmirst. Taču tagad to pašu video no tā paša makbuka aTV rāda griezdamies bez jebkādām problēmām. Protams, datoram slodze ir niecīga, jo tam ir tikai jāstrīmo fails, nevis jāatskaņo milzu video. Šeit vēl viena piebilde - ja izmantojat Wifi, tad vajag gana jaudīgu signālu, lai strīmošana notiktu bez problēmām. Es savu rūteri turu priekšnamā, un bliežot caur sienu signāls pamatīgi krītas. Tāpēc nomainīju savu veco G rūteri pret N standarta AP un process notiek bez aizķeršanās arī caur sienu. Ko vēl var iesākt ar aTV? Klausīties mūziku. Vai nu caur televizoru, vai pieslēdzot audiosistēmai. Turklāt to var vadīt arī ar iPhone aplikāciju, tāpēc pats televizors nemaz nav vajadzīgs. Skatīties bildes. Apple TV ir fantastisks rīks, lai skatītos pats un rādītu citiem savas bildes. Tas darbojas ļoti raiti (nesalīdzināmi labāk kā mans makbuks) un lietošana ir vienkārša. Turklāt izmantojot AirPlay uz lielā ekrāna var skatīties bildes arī no iPhone (un iPad un datora). Viens pieskāriens un bildes smuki pārlec uz televizoru. Ekselents pasākums. Tas pats ar video - paša uzņemtu vai jebkur internetos atrastu. Skatīties/klausīties podkāstus. Piemēram TED runas vai Krizdabz radio raidījumus. Nu un visādus Youtube, Vimeo utt. Rezumē. Apple TV ir supervienkāršs un ērts rīks, datora satura baudīšanai uz lielā ekrāna. Mūzika, filmas, video, bildes - viss ir pāris klikšķu attālumā. Filmu īre arī ir viena klikšķa jautājums - izvēlies, apstiprini un sāc skatīties - šeit gan jāpiebilst, ka atkarībā no interneta ātruma var nākties mazliet uzgaidīt kamēr ielādē pietiekami lielu filmas fragmentu, lai skatoties nesanāk noķert ielādi. Tiem, kam optika par to nav jāuztraucas, bet tie, kas tāpat kā es ir spiesti sēdēt uz mājas DSL, īrējot 1080 HD filmu, būs spiesti ieturēt kādu 15-20 minūšu pauzi pirms sākt skatīties. (viena 1080 HD filma iTunes veikalā "sver" ap 9GB). AirPlay ļauj uz lielā ekrāna skatīties visu, kas ir telefonā, savukārt "skrīnseiveris" ļaus izbaudīt visus savus foto krājumus. Forši. Bet… Bet kā gan dabūt visu savu saturu tajā iTunes?? Īsts, rūdīts "vidējais latvietis" visu glabā kaut kur mapītēs uz ārējā diska un skatās ar VLC. Turklāt pārsvarā tie ir kaut kādi AVI un MKV, kurus tāds iTunes snobiski ignorē. Tad kā ar to visu tikt galā? Vienkārši. Sarežģīti, bet vienkārši. Kā sagatavot video, lai tas būtu pieejams iTunes/AppleTV? Ar mūziku pārsvarā viss ir skaidrs - lielākā daļa lieto MP3 vai AAC un ar tiem iTunes draudzējas. Bet video gan nāksies konvertēt. Izklausās skarbi, bet tas ir tikai daļēji tā. Šeit maza atkāpe. Kur jūs ņemat savus video, lai paliek uz jūsu sirdsapziņas. Es apskatīšu vispārīgu gadījumu kurā filmas/seriāla video izcelsmei nav nozīmes. Tātad. Video ir jākonvertē uz M4V/H.264. Labā ziņa - tiem, kas kā avotu izvēlas MKV formātu, konvertācija būs ļoti ātra un nesāpīga, jo pats video jau ir H.264 kodējumā un to nav jātranskodē. Konvertē tikai audio un konteineri, kas parasti aizņem no pārdesmit sekundēm līdz pāris minūtēm atkarībā no faila lieluma. Sliktā ziņa tiem, kas joprojām sēž uz AVI - šos video nāksies pilnībā transkodēt un tas būs ilgi. Tāpēc ieteikums jau sākotnēji izvēlēties MKV formāta video. Konvertēšanu var veikt ar savu iemīļoto video konvertieri, galvenais, lai tas atbalsta "video passthru" - tātad, lai video netiek transkodēts. Audio savukārt vajag AAC, AC3 formātā. Viens no šādiem rīkiem kuru varu ieteikt ir iFlicks. Tas ir iesakāms divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas konvertē video vajadzīgajā formātā un automātiski to pievieno iTunes. Otrkārt, un varbūt pat galvenokārt, tas atrod attiecīgā faila informāciju un pievieno tam vajadzīgos metadatus - nosaukumu, sērijas/sezonas numuru, sērijas nosaukumu, aktierus, gadu, žanru, formātu utt. Ieskaitot bildīti. Izlaižot caur iFlicks "jebkādas izcelsmes" video, kuram ir zināms nosaukums un sērijas numurs, tas tiks smuki nokonvertēts un perfekti iekļausies iTunes un Apple TV. Nebūs jāskatās uz bezgalīgu sarakstu ar failiem bez ikonām un ar bezjēdzīgiem nosaukumiem - viss filmu un seriālu krājums tiks korekti sakārtots gluži kā veikala plauktā. Īsāk sakot iFlicks ir zelta manta, ja jums patīk kārtība. Konvertējot MKV (MOV, MP4) jāizvēlas iTunes Compatible, bet konvertējot AVI - Universal vai Apple TV. Otrajā gadījumā, kā jau teicu, konvertācija būs ilga un efektīvāk ir salikt vairākus video reizē un atstāt uz nakti. Diemžēl nemācēšu pateikt par alternatīvu Windows lietotājiem. Ko darīt, ja datorā maz vietas, bet video krājumi ir lieli? Nekādu problēmu! Ievelkot video iTunes logā jātur nospiestu ALT - video tiks pievienots iTunes sarakstam, bet netiks fiziski pārkopēts - tas joprojām var atrasties uz ārējā diska. Šādi video bez problēmām būs pieejami no Apple TV. Galvenais atcerēties pieslēgt/ieslēgt attiecīgo ārējo disku. Džeilbreiks? Jā, ir tāda lieta. Apple TV tāpat kā citas iOS ierīces var džeilbreikot. Tam var uzlikt modificētu OS, kas paplašina tā iespējas un ļauj skatīties nekonvertētus video pa tiešo no datora mapēm. Tiesa, cik zinu tad jaunajam Apple TV džeilbreiks vēl nav pieejams. Iepriekšējai paaudzei var dabūt fireCore flash. Tas gan ir par maksu - apmēram tieši tikpat lielu kā iFlicks, tāpēc es labāk izvēlos pēdējo un iztieku bez aTV "laušanas". Vairāk par laušanu zinās Ingus. Rezumē Nr2, jeb vai tev vajag Apple TV? Būtībā visu izsaka tas, vai tu esi Apple ekosistēmā. Tev nav obligāti jālieto Mac dators vai iPhone, bet tev ir jābūt iTunes un iTunes kontam. Ja tas tev ir, un ja tev ir apnicis slēgt datoru pie televizora (un, ja esi gatavs mazliet padarboties ar video pielāgošanu), tad Apple TV būs tieši laikā. Ja savukārt tevi biedē iTunes un viss ar to saistītais, vai gluži vienkārši gribas lielāku brīvību, tad aTV var ignorēt. Ir pieejami daudz dažādi Media centri, kas būs piemērotāki. iFlicks Tweet

Perfekti! :) ===

Obama atkal plēš jokus ikgadējā Baltā nama žurnālistu pasākumā. Lieliski :) === Mēģinu iztēloties kā mūsu bēvē prezidents jokotu...

Izgāju sabildēt mocīšus. Ojohaidī, cik viņu ir daudz! Tad, kad man likās, ka nupat jau ir daudz par daudz, bija nobraukusi apmēram trešdaļa. Piezīme sev: izvēloties vietu fotografēšanai jāpadomā par iespēju elpot. Miljons lēni braucošu un uz vietas purkšķinošu moču nogalina elpošanai draudzīgu gaisu. Stiepu t-kreklu pār degunu :) === Šeit viss albums ar daudz bildītēm. Tweet

Beidzot ir pieejami visu lielo ražotāju pārdošanas dati 1. ceturksnī. Ir divi lieli notikumi - 1) Samsung ir ieņēmis pirmo vietu un kļuvis par top mobilo telefonu ražotāju. 2) Pēc 14 gadiem pirmo vietu kā populārākais telefonu ražotājs zaudē Nokia. Arī viedtālruņu segmentā cīņas turpinās. 2011. gadā pirmo vietu uz maiņām iekaroja Apple un Samsung. Šīgada 1. ceturksnī ar visai lielu izrāvienu priekšā ir tikuši korejieši. Tādējādi Samsung svin dubultuzvaru - populārākie telefoni kopumā un populārākie viedtālruņi. 2012. gada 1. ceturkšņa viedtālruņu aptuvenie rezultāti: === 1) Samsung 44.5M, 28% 2) Apple 35.1M, 22% 3) Nokia 11.9M, 7% 4) RIM 11.1M, 7% 5) pārējie 57.4M Mani pārsteidz RIM (Blackberry). Vai tiešām tos joprojām pērk tādos kvantumos? Kāpēc? Nokia. Ak, Nokia. Ļoti grūti laiki. Ļoti pretrunīga stratēģija. Starp citu, 15. maijā Latvijā oficiāli ienāks pirmie Nokia Lumia telefoni. Vēlam veiksmi! Samsung. Pamatīgi nobliezts. Turklāt bez jaunā flagmaņa. Droši vien flagmaņa lomu uz šo laiku ieņēma planšettelefons Galaxy Note. Starp citu, jaunais Galaxy S3 tiks prezentēts 3. maijā un man būs tā iespēja būt klāt pasākumā Londonā. Noteikti ziņošu kā tur ies gan šeit, gan tviterī. HTC. Kāpēc tik vāji rezultāti? Vēl pērnajā gadā viss izskatījās tik smuki, taču pēdējā laikā kritums. Cerams jaunie One sērijas aparāti atgriezīs interesi par taivāniešiem. Apple. Iespējams, ka tirgus jau ir sasniedzis piesātinājumu, un turpināt izaugsmi iPhone paliek arvien grūtāk. Bet visticamāk Apple vienkārši maksimāli koncentrējas uz iPad, lai noturētu maksimāli lielu planšetdatoru tirgus daļu. Pagaidām izdodas. (Dati no Tomi Ahonen Consulting) Tweet

Ik pa laikam man sanāk kaut ko uzrakstīt. Reizēm blogā, reizēm portālā, reizēm žurnālā. Bet tas nepavisam nav viegli. Pirmais, protams, ir atrast vajadzīgo informāciju, bet pēc tam to ir jāsavirknē vārdos. Kur arī sākas lielākā problēma - kā koncentrēties, lai nekas netraucētu. Vienkāršākā teksta aplikācijā Macā ir TextEdit. Bet kaut kā tas nav īsti tas. Vienmēr jāpiedomā cik lielu logu izstiept, kādu fontu lietot utt. Nākamais solis ir Pages (Word ekvivalents), taču tam vispār ir miljons iespēju, un - es nepārspīlēju - katru reizi rakstot kaut ko ar Pages, es pāris minūtes pavadu izvēloties fontu. Un tad protams visa tā biezputra ap logu - pogas augšā, norādes apakšā, Inspector lodziņš papildus opcijām utt. No tā visa var tikt vaļā izvēloties Full Screen režīmu, kurā Pages pārvēršas par pliku baltu lapu uz melna fona. Forši, bet tas savukārt liedz pārskatīt citus logus. Parasti blakus rakstāmā teksta logam ir kaut kāds informācijas avots, relīze, Vikipēdija vai vienkārši produkta bilde iedvesmai. Slēgties šurpu turpu ir traki, galva noreibst. Tad nu sāku meklēt kas varētu palīdzēt. === Izrādās, ir vesela gūzma dažādu rakstīšanas aplikāciju, kas palīdz koncentrēties tieši uz tekstu. Pirms pāris gadiem milzu popularitāti ieguva OMM Writer, kas ir vienkārši liela, smuka, neuzkrītoša fona bilde un teksta laukums ekrāna vidū. Bet tas atkal nav īsti tas, jo jālieto pilna ekrāna režīmā. Turklāt man ir svarīgi, lai aplikācija būtu pieejama arī telefonā, tāpēc meklēju tās, kas pieejamas gan Mac, gan iOS. Izrādās, ka tādas ir divas - Byword un IA Writer. Abas ir ļoti, ļoti līdzīgas. Abām ir viens vienkāršs logs, kas darbojas gan parastajā, gan fullscreen režīmā. Abām ir gan DropBox, gan iCloud sinhronizācija (lai visi rakstāmie gabali vienmēr būtu pieejami visās ierīcēs). Un abas ir pieejamas gan Mac, gan iOS. Lieliski. Tikai viena problēma - kuru izvēlēties? Sāku lasīt apskatus internetos. Domas dalās. Galvenā (vienīgā?) atšķirība ir uzstādījumos. Byword ir daži, lietotājam maināmi uzstādījumi, savukārt IA Writer uzstādījumu nav vispār. Nekādas iespējas neko mainīt izņemot loga izmēru. Fonts ir viens, izmērs ir viens. Un viss. Argh, dilemma! Kuru ņemt? Tad es uzdūros apskatam, kas mani pārliecināja. Pareizāk sakot, mani pārliecināja tikai viens punkts: I spent the first 15 minutes trying to decide between the two custom fonts. 15 minutes. 2 fonts. Just imagine if I could change the background color? Ar to arī man bija skaidrs, ka ja es paņemšu Byword, es visu laiku domāšu par to, vai esmu izvēlējies pareizos (no ļoti dažiem) uzstādījumus. "Varbūt tomēr otru fontu"? "Varbūt pelēko fonu?" Un tā nu es izvēlējos IA Writer. Neesmu nožēlojis ne mirkli un ne santīmu. Absolūti lielisks rīks, kas ļauj koncentrēties rakstīšanai, tajā pat laikā neatraujot no pārējās pasaules. Tam ir būtībā tikai viena maināma opcija - fokusa režīms. Ja tas ir izslēgts, viss ir kā parasti teksta redaktorā, bet ja ieslēgts - kursora rindiņa vienmēr atrodas ekrāna vidū (gluži kā rakstāmmašīna) un pilnībā "izgaismots" ir tikai pašreizējais teikums. Viss iepriekš (un tālāk) rakstītais tiek padarīts blāvāks - tas papildus ļauj koncentrēties uz šobrīd rakstīto. Kad lasīju aprakstu es domāju, ka tas droši vien ir tāds stilīgs knifiņš bez reālas vērtības, bet kopš to pamēģināju - neesmu atslēdzis. Absolūti perfekts risinājums. Viena maza problēma - manā gadījumā - ir ar failu sinhronizāciju. Ja izvēlas Dropbox, tad faili dzīvo attiecīgajā mapītē, bet ja izvēlas iCloud, tad faili kā tādi nekur nemētājas, bet to saraksts ir pieejams pašas aplikācijas izvēlnē. Šis variants man patīk labāk, jo tad atverot aplikāciju es uzreiz redzu kādi rakstu darbi mani gaida. Bet, ak vai, tā kā darbā izmantoju Snow Leopard, kuram iCloud nav pieejams (šo es Apple nespēju piedot - totāla bezkaunība spiest lietot jaunāko OS) tad tomēr pārgāju uz Dropbox mapi (kuru izvilku dokā, lai faili vienmēr būtu redzami). Starp citu, es atslēdzu arī spelčekeri IA Writer logā, lai sarkanās līnijas netraucē koncentrēties. Drukas kļūdas var izlabot pēc tam. Tiktāl par rakstīšanu datorā, bet kā ar aifonu? Nu, protams, aifonā nav nekāda nopietnā rakstīšana, taču iespēja lasīt uzrakstīto un pieknibināt kaut kādas piezīmes ir absolūti pietiekoša. Turklāt vajadzības gadījumā (piemēram ceļojumā/komandējumā) var paņemt līdz mazo Bluetooth klaviatūru un rakstīt ar to aifonā. Īsumā (ha, IA Writer man saka, ka šis teksts jums būs jālasa 3 minūtes un 21 sekundi) tas arī viss. Iesaku nomēģināt arī citiem rakstītājiem. Ak jā, vēl kas - IA Writer izmanto *markdown* formatējumu - vizuāli nav nekādu boldu vai italiku utt. Viss tiek iemarķēts ar vienkāršiem "tagiem". Piemēram, **bold** tiek atzīmēts ar divām zvaigznītēm, *italic* ar vienu, #header ar haštagu, citāts ar >. Šāds teksts, protams, pēc tam ir jāpārkonvertē uz HTML tagiem, ko visērtāk var izdarīt (ja to neatbalsta jūsu bloga platforma) pie Grūbera. P.S. Iesaku apskatīt arī Ingus risinājumus, lai maksimāli fokusētos darbam. Rakstot pazūd rīkjoslas iPhone versija Tweet

Šodien Krizdabz norādīja uz ierakstu Buldozers blogā - "10 iemesli, kāpēc Android telefons ir labāks par iPhone". Kā jau nojaušat, es tiem īsti nepiekrītu. Uzreiz gan teikšu, ka es negribu pierādīt, ka viens vai otrs ir labāks vai sliktāks. Tikai norādīt kāpēc šie konkrētie iemesli nav īsti korekti. === 1. Telefona integrācija dažādos sociālajos tīkos un tiešsaistes pakalpojumos. Visās iOS 5 ierīcēs ir iestrādāts Twitter atbalsts. Savukārt visās aplikācijās, kur tas ir nepieciešams ir iespēja dalīties visos aktuālajos tīklos. 2. Android telefons labāk spēj veikt vairākuzdevumu apstrādi. Kā tiek runāts Interneta plašumos, tad iPhone vairākuzdevumu režīms ir diezgan sliktā stāvoklī. Aplamības. iPhone multitaskings pilnībā nodrošina fona uzdevumu izpildi visām aplikācijām, kam tas ir vajadzīgs. Par šo jau esmu rakstījis iepriekš. 3. Iespēja izvēlēties noklusēto aplikāciju e-pastiem, tīmekļa pārlūkošanai, kalendāram un citām lietām. Piekrītu par faktu, taču tas ir lieki, jo iebūvētās aplikācijas darbojas lieliski un nodrošina pilnu integrāciju ar cietiem Apple produktiem un servisiem. 4. Integrācija ar Google pakalpojumiem jeb tiešsaistes pakalpojumiem. Nekorekts apgalvojums. Tikpat labi pie Android mīnusiem var pieskaitīt iCloud neesamību. Katrai OS ir savs mākonis. Turklāt iPhone pilnībā atbalsta visu Google servisu integrāciju un sinhronizāciju. 5. Pielāgojami ekrāni Ikonas var kārtot kā vien tīk. iPhone nav pieejami vidžeti, jo tie ir baterijas rijēji. 6. Jaunāko mobilo tehnoloģiju ieviešana telefonos. Kā jau zināms, augstās klases Android telefonos vispirms tiek ieviestas jaunākās mobilās tehnoloģijas. iPhone šajā ziņā no Android telefoniem pamatīgi atpaliek. Kuras tieši tehnoloģijas nav iPhone? LTE, kurš izēd bateriju pāris stundās? Savukārt iPhone-līdzīgs augstas izšķirtspējas ekrāns joprojām ir retums Android pasaulē. 7. Nav ierobežojumu uz aplikācijām, kuras vēlies instalēt. Jo 500 tūkstoši aplikāciju ierobežo?… Ak jā, un Android izvēles brīvība maksā. 8. Iespēja izvēlēties iekārtu, kas atbilst Tavām vajadzībām un iespējām. Apple šobrīd piedāvā trīs modeļus - dārgāko 4S, lēto 4 un bezmaksas 3GS. Visi ir savulaik bijuši top modeļi, nevis ražoti kā lēti budžeta aparāti. Lai paceļ roku tas, kurš iPhone 3GS vietā izvēlētos Vodafone 858... 9. Iebūvēta navigācija. Piekrītu. 10. Paplašināma datu glabātuve. Daļēji piekrītu. iPhone neizmanto failu sistēmu (kādu mēs to pazīstam) tādēļ papildus atmiņas karte nav iespējama. Savukārt Android atmiņas kartes galvenokārt izmanto tādēļ, ka iebūvētā atmiņa ir niecīga. Turklāt jaunie Android top modeļi arī ir bez atmiņas kartēm. Es negribu apgalvot, ka Android nav vismaz 10 iemeslu, ar ko tas ir labāks par iPhone. Tāpat es nepavisam neapgalvošu pretējo. Katram ir savas lietas, iespējas, niķi un stiķi. Neskatoties uz vizuālo līdzību tie ir veidoti principiāli atšķirīgi. Tweet