Aktīvi turpinās balsojums par 2011. gada Eiropas Cilvēku Latvijā, ko organizē Eiropas Kustība Latvijā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Balsojums par cilvēku, kurš 2011. gadā ir visvairāk veicinājis Latvijas integrāciju Eiropā un Eiropas integrāciju Latvijā, jau ir guvis plašu popularitāti. Ikvienam ir iespēja izvirzīt vai nobalsot par savu kandidātu! Balsošana līdz 20. decembrim www.eiropaskustiba.lv vai rakstot info@eiropaskustiba.lv.

Eiropas Savienības (ES) mājā ceturtdien folkloriste Ilga Reizniece stāstīja par latviešu Ziemassvētku tradīcijām, kā arī iepazīstināja ar dažādām Ziemassvētku laikam atbilstošām latviešu dziesmām un rotaļām.

Tuvojoties  gada beigām jau trešo gadu pēc kārtas Rīgā pulcējas eksperti no Eiropas Savienības un Krievijas, lai apspriestu ES – Krievijas attiecību dinamiku aizejošajā gadā. Šogad konference „Eiropas Savienības – Krievijas attiecības 2011. gadā: skats no Baltijas” notiks 16. decembrī, no plkst. 12:00 līdz plkst. 16:00 ES mājā, 2. stāva zālē (Aspazijas bulvāris 28, Rīga). Konferenci organizē politikas centrs „EuroCivitas”, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Maskavas Karnegī centrs.

Patērētāju intereses Latvijā aizstāv vairākas valsts institūcijas un arī sabiedriskās organizācijas. Taču joprojām Latvijā patērētājs nebūt nejūtas kā karalis, bet bieži vien kā mazais nabadziņš. Viņam valsts iestādes mēģina garantēt tikai to, ka nopērkamās preces būs vismaz drošas, bez tiešas un ātras negatīvas iedarbības uz veselību. Taču par to, ko pirkt, lai dzīvotu ne tikai droši, bet arī veselīgi, bieži vien cilvēkiem Latvijā trūkst zināšanu. Jo īpaši akūti tas redzams, iegādājoties pārtiku.

Jaunieši Eiropas Savienības (ES) mājā piedalījās simulācijas spēlē par Eiropas Parlamenta darbu – strādājot partiju grupās un pārstāvot visas ES dalībvalstis, studenti apsprieda vairākus Eiropas Komisijas priekšlikumus ES daudzgadu budžetam un, izvērtējot tos, izteica savus priekšlikumus.

Lai arī brīvprātīgo darbs lielākoties asociējas ar jauniešiem, kas uz kādu laiku dodas iepazīt dzīvi citās Eiropas Savienības valstīs un palīdzēt kādam, arī Latvijā aktīvi darbojas brīvprātīgie. Viņu darbs sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, taču gandarījums, kuru cilvēki iegūst, palīdzot citiem, visticamāk, ir nenovērtējams.

24.novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Jelgavā, norisināsies diskusiju cikls „Pārtikas drošība un Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotne: Eiropas Parlamenta skatījums”. Pirmajā daļā tiks apspriesti jautājumi par drošas pārtikas jēdzienu un iespēju sasniegt līdzsvaru starp ekoloģisku un ekonomiski izdevīgu ražošanu. Savukārt otrā daļa būs veltīta jautājumiem par Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni un ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem.

Ekonomikas eksperti, kas šodien Rīgā pulcējušies konferencē „Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES”, prognozē, ka, neskatoties uz pašreizējām aktualitātēm finanšu pasaulē, Baltiju gaidāmais krīzes „otrais vilnis” ietekmēs ievērojami mazāk nekā ekonomiskā krīze, kādu piedzīvojām pavisam nesen. Kā konferences atklāšanā atzina Igaunijas Republikas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kopš iepriekšējā krīzes posma mūsu valstis ir paveikušas milzīgu darbu un spējušas parādīt ievērojamu gribasspēku, ne tikai mācoties no savām kļūdām, bet arī praksē paveicot ļoti daudz, tādēļ patlaban esam vairāk norūdīti nekā citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Vairāki nozares speciālisti no Latvijas un Igaunijas ceturtdien Eiropas Savienības (ES) mājā Rīgā seminārā “Enerģijas kaitīgie izmeši. Vides riski” klātesošos informēja par pašreizējo situāciju vides aizsardzības jomā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kā arī norādīja uz lietām, kas darāmas situācijas uzlabošanai.

Aicinām Jūs piedalīties sabiedriskās politikas portāla politika.lv rīkotajā diskusijā „ES daudzgadu budžets, nacionālās pozīcijas veidošana un aizstāvība”. Diskusija tiek rīkota sadarbībā ar Eiropas Savienības māju ES naudas tematiskā mēneša ietvaros.

Baltijas valstis un Rietumeiropas dzelzceļa sistēmu savienojošais projekts “Rail Baltica 2” ir svarīgs ne vien no ekonomiskā, bet arī ģeopolitiskā aspekta, jo pēc ilga pārtraukuma Baltijas valstu dzelzceļu sistēma atkal tiks savienota ar Rietumeiropu, paverot iespējas pārtraukt vienpusējo atkarību no kravu pārvadājumiem austrumu–rietumu virzienā, piektdien ES mājā notikušajā diskusijā atzina politiķi un transporta nozares speciālisti.

Lai panāktu taisnīgus tiešmaksājumus lauksaimniekiem, Latvijai sava pozīcija ir argumentēti jāpamato, piektdien Eiropas Parlamenta Latvijas deputātu un ekspertu diskusijā par Eiropas Savienības (ES) budžetu un lauksaimniecības politikas reformu biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Viņa klātesošos iepazīstināja ar Latvijas pozīciju un pašreizējo situāciju cīņā par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem.

Lai arī diskusijas par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ir tikai sākušās un līdz 2014.-2020.gada budžeta gala apstiprināšanai vēl ir laiks, jau tagad skaidrs, ka strīdi starp dalībvalstīm būs karsti. Turklāt tie ne tik daudz būs par Eiropas kopējiem mērķiem, ko finansēt no lielā ES naudas maka, cik par katras ES valsts nacionālajām interesēm, kuras tās ļoti vēlēsies realizēt ar šo līdzekļu palīdzību, atzina vairums ekspertu, kuri piedalījās ES mājā organizētajā diskusijā „ES daudzgadu budžets  -  kā tiek veidota nacionālā pozīcija un vai macēsim to aizstāvēt?”.

Zem vārdiem „zaļā būvniecība” varētu slēpties jebkas, sākot no ēkas, kas viscaur apaudzēta ar zaļajiem augiem, līdz pat tādai ēkai, kas patērē ļoti maz enerģijas un līdz ar to ir draudzīgāka videi. Manā izpratnē zaļa būvniecība ir ilgstpējīga būvniecība – ēkas būvniecības procesā un to izmantojot, tiek panākts videi un cilvēkam draudzīgākais risinājums. Ilgtspējīga ēka pamatā balstās uz trīs principiem jeb tā saucamajiem trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāriem – tā ir videi draudzīga, tā ir ērta cilvēkam un tā ir ekonomiski izdevīga.

Vairāki desmiti, lielākoties sievietes, ceturtdien bija pulcējušies Eiropas Savienības mājā uz Radošās iniciatīvas centra organizēto semināru „Dekupāža apvieno pasauli”, kur varēja ne tikai aplūkot šajā tehnikā pārveidotus priekšmetus, bet arī iemēģināt roku šajā mākslā.

Rotaslietu izgatavošana ir kļuvusi par daudzu Latvijas iedzīvotāju aizraušanos. Turklāt mūsdienu inovatīvie materiāli ļauj sasniegt rezultātu viegli un visvienkāršākajos mājas apstākļos. Veidot rotas no viena šāda materiāla – polimērmāla – sestdien „ES mājā” visus interesentus mācīja Beļģijas māksliniece Veronika Bastjēna (Veronique Bastien).

Mūsdienu sabiedrība lielā mērā ir patērētāju sabiedrība. Tajā veidojas arī tērēti indivīdi. Tērēšana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Sabiedrībā netrūkst izpravītāju, kas gatavi tiesāties par visu, kaut nereti viņiem nav taisnība. Tomēr mūsdienu indivīds ne vienmēr apzinās savas tiesības. Tāpēc pastāv visdažādākās institūcijas, kas sakās viņu aizstāvam un šādi pamato savu pastāvēšanu. Nav noliedzams pozitīvais veikums, taču nereti risinājums ir tikai iedomu pasaules risinājums.

Lielā pasaules tautu staigāšana Latviju sāk skart arvien tiešāk. No vienas puses, daļa Latvijas iedzīvotāju izmanto Eiropas Savienības (ES) sniegtās brīvās pārvietošanās iespējas un paši emigrē uz citām valstīm labākas dzīves un darba meklējumos. No otras puses, Latvijā pēdējos gados būtiski pieaug arī patvēruma meklētāju skaits no trešajām valstīm. Eksperti norāda – Latvijā trūkst situācijai atbilstošas migrācijas un integrācijas politikas. Sabiedrība un politiķi vēl mēģina norobežoties no globālās migrācijas tendencēm, kuras jau tuvākajā laikā, visticamāk, skars arī Latviju.

Otrdien ES mājā notikušajā diskusijā par zaļo arhitektūru, būvniecību un tās esamību vai neesamību Latvijas galvaspilsētā sanākušie nozares speciālisti un arī citi ieinteresētie nenonāca pie vienota secinājuma, vai Rīgā pastāv videi draudzīga jeb zaļā arhitektūra.

Ceturtdien, 8.decembrī Ventspilī notiks apaļā galda diskusija par finanšu krīzes pārvarēšanas un stabilizācijas perspektīvām, reģionālās un ostu attīstības, kā arī nodarbinātības jautājumiem. Ventspils pilsētas domes pārstāvji un uzņēmēji diskutēs un izteiks viedokli Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem.