Sacensību pirmajā dienā, sacenšoties 1,2 kilometru sprintā, viņš ieguva 3.vietu, no uzvarētāja atpaliekot par 1,38 sekundēm. Savukārt otrajā dienā slēpotāji sacentās 20 kilometru distancē. O.Muižnieks finiša taisni šķērsoja 56:14,10 minūtēs, sacensību uzvarētājam piekāpjoties par 2:10,46 minūtēm. Šis rezultāts ļāva iegūt augsto 4.vietu vairāk nekā 30 dalībnieku konkurencē. No labāko trijnieka viņu šķīra gandrīz 40 sekundes.

Sacensību organizators Juris Ozoliņš atklāj, ka kuplajā dalībnieku pulkā bijuši vairāki Latvijas čempioni un rekordisti. Sacensību gaitā tika laboti vairāki personīgie un novada rekordi. Par spīti spēcīgajai konkurencei medaļnieku lokā dominēja Alūksnes un Apes novadu pārstāvji.J.Ozoliņš informē, ka spēcīgākie dalībnieki noskaidroti astoņās svara kategorijās. Labākos rezultātus no pašmāju pārstāvjiem uzrādīja Haralds Ulass (1.vieta svara kategorijā līdz 66 kilogramiem), Jānis Zvaigžņons (2.vieta svara kategorijā līdz 74 kilogramiem), Andris Naļimovs (1.vieta svara kategorijā līdz 83 kilogramiem), Gatis Zvejnieks (1.vieta svara kategorijā līdz 93 kilogramiem), Gatis Pētersons (1.vieta svara kategorijā līdz 105 kilogramiem), Sandis Andersons (2.vieta svara kategorijā līdz 120 kilogramiem) un Ainārs Pētersons (2.vieta svara kategorijā virs 120 kilogramiem).Sieviešu konkurencē par spēcīgāko pašmāju sportisti kļuva Ilzīte Kārkliņa no Apes, jauniešu konkurencē – Armands Priede no Jaunannas, bet senioru konkurencē – A.Pētersons (40 – 49 gadu grupā), Māris Neiders (50 – 59 gadu grupā) un Ēriks Dumārovs (vecuma grupā virs 60 gadiem). Šiem sportistiem sacensības bija svarīgas, lai sagatavotos Latvijas pašvaldību sporta veterānu 49. sporta spēlēm, kas notiks sestdien, 17.martā, Ventspilī. J.Ozoliņš atklāj, ka bez I.Kārkliņas, A.Pētersona, M.Neidera, Ē.Dumārova un viņa paša komandā iekļauts Sandis Andersons, Bruno Grabis, Dailis Lazdiņš un Lāsma Kalniņa.Komentējot pārējo apeniešu sniegumu, J.Ozoliņš pauž gandarījumu par kopējo izaugsmi. “Ja cilvēks regulāri ikdienā trenējas, tad ir arī rezultāti,” viņš uzsver. Lai gan skatītāju un līdzjutēju nebija tik daudz, cik gaidīts, priecē daudzveidīgais dalībnieku sastāvs. “Šogad, visticamāk, Apē vairs sacensības nerīkosim, toties nākamajā gadā gan piedāvāsim ne tikai pašmāju čempionātu, bet arī Latvijas kausa izcīņas posmu,” viņš saka.Apes novada 2012.gada atklāto čempionātu svaru stieņa spiešanā guļus organizēja Apes sporta kompleksa administrācija ar Apes novada domes atbalstu. Vairāk foto šeit . 

Pērn decembrī Alūksnes novada dome pārtrauca nekustamā īpašuma Alūksnē, Jāņkalna ielā 51, jeb tautā sauktās Igauņu biedrības ēkas atsavināšanu un vienojās uzsākt dokumentācijas kārtošanu, lai ēkai noņemtu vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Tas bija viens no priekšnoteikumiem, kādēļ neviens nepieteicās izsolei, jo statuss uzliek daudzus ierobežojumus ēkas remontdarbu veikšanā un ekspluatācijā. Tagad pašvaldība ir konsultējusies ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras nodaļas vadītājas vietnieci Marinu Levinu, kura atzinusi – noņemt statusu nav iespējams. “M.Levina ļoti labi pārzina Alūksnes novada kultūras pieminekļus un atzina, ka statusa noņemšana  ēkai nekādi nav iespējama. Jāņkalna ielas 51.ēka ir vienīgā jūgendstila ēka Alūksnē, tā ir viena no pirmajām dzelzceļa viesnīcām pie dzelzceļa līnijas Stukmaņi – Valka, ēka ir relatīvi labā stāvoklī, tai nesen ir uzlikts jauns jumts un jau gandrīz izstrādāts projekts,” stāsta Alūksnes novada domes ainavu arhitekts Agris Veismanis. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībai būtu jāsagatavo dokumenti par īpašuma izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta, kā arī pamatojums, kādēļ to vajag, bet, ņemot vērā minētos argumentus, pašvaldībai pamatojuma nebūtu.

No ieejas maksas muzeja ekspozīcijās, izstādēs un izglītojošās nodarbībās ir atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni, invalīdi (uzrādot apliecību), bērnu nama audzēkņi, bet kā jauninājums ieviesta kategorija “divi apmeklētāju grupas vadītāji”. I.Veismane skaidro – tas domāts Alūksnes novada organizēto pasākumu ietvaros. Jauns pakalpojums ir muzeja ekspozīcijas vai izstādes fotografēšana, filmēšana muzeja popularizēšanai bez maksas. Pieaugušajiem par to jāmaksā 50 santīmu, bet skolēniem, studentiem un pensionāriem – 20 santīmu. “Šobrīd Alūksnes muzejs piedāvā dažādus komercpasākumus – izstāžu, lekciju, demonstrējumu un citu aktivitāšu apmeklējumu, tādēļ tiem turpmāk ieejas maksas apmēru noteiks atsevišķi ar rīkojumu, jo tiem maksa ir augstāka nekā citās muzeja izstādēs vai ekspozīcijās. Ja līdz šim nomai varējām piedāvāt tikai konferenču zāli, tad tagad – arī citas izstāžu telpas, kam arī tagad noteikti izcenojumi. Bet ja izstādes eksponēšanas laikā tiks pārdoti mākslas darbi, amatnieku izstrādājumi, tad turpmāk Alūksnes muzejam paliks 7 procenti no priekšmeta pārdošanas cenas,” saka I.Veismane. Trīs jauni maksas pakalpojumi radīti sadaļā par muzeja rīkoto pasākumu, lekciju un citu nodarbību apmeklējumu. Par maksu muzeja speciālisti piedāvās izglītojošas nodarbības ārpus muzeja ar pieteicēja nodrošinātu transportu; izglītojošas nodarbības pēc īpaša pieteikuma muzejā vai ārpus tā; mācību stundas muzejā vai izstāžu zālē. Par brīvu būs krājuma materiālu skenēšana, bet 20 santīmu būs jāmaksā, ja savā datu nesējā vēlēsies digitālā formātā saglabāt materiāla ierakstu.

Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte atklāja, ka tas galvenokārt noticis ar pašvaldības atbalstu. 2010.gadā pašvaldība tautas namu darbībai piešķīra 338 000, bet pērn - 351 000 latu. Pērn organizēti 766 pasākumi (apmēram par 100 pasākumiem vairāk nekā gadu iepriekš). Trešdaļa bija maksas pasākumi. S.Eglīte pieļauj, ka arī tālākajā nākotnē vairums pasākumu tiks piedāvāti par brīvu, jo tā ir primārā tautas namu funkcija. Palielinājies arī izbraukuma pasākuma skaits, kuros tautas nami cits citam piedāvā savus pakalpojumus. Sarucis vienīgi citu organizāciju rīkoto pasākumu skaits. Pērn deputāti uzmanību pievērsa tautas namu lietderībai, jo apmeklētāju skaits bija neadekvāts mazs piešķirtajam finansējumam.Gada laikā tautas namos ikdienā iegriezušies 142 000 iedzīvotāju. Iepriekšējā gadā daļai tautas namu vispār nebija ienākumu, bet tagad ienākumus guvušas visas iestādes. Visā novadā tautas nami no biļešu pārdošanas ieguvuši apmēram 25 000 latu (par gandrīz 10 000 vairāk nekā gadu iepriekš). Kopā ar ienākumiem no citiem pakalpojumiem, kā, piemēram, telpu īre, šī summa tuvojas 30 000 latu.Kaut gan darbinieku skaits palicis nemainīgs, vairāk ir strādājošo ar augstāko izglītību. Daļa kultūras darbinieku izmantoja tālākizglītības kursus, apgūstot kultūras menedžmenta un kultūras vadības kursu. Stabilitāte vērojama amatiermākslas kolektīvu un to dalībnieku skaita ziņā. Izmaiņas skārušas vienīgi interešu klubus, kuru  skaits samazinājies apmēram uz pusi.Tiesa gan, Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova vērsa uzmanību, ka atsevišķos gadījumos pasākumu un apmeklētāju skaits sarucis. Viņa pauda neizpratni, kāpēc, piemēram, tik lielos pagastos kā Ziemera un Liepnas pagasts trūkst iedzīvotāju skaitam atbilstoša piedāvājuma un pasākumi nav apmeklēti. Līdzīga situācija esot arī Annas un Mārkalnes pagastā. S.Eglīte paskaidroja, ka par to plānots runāt tuvākajā kultūras darbinieku seminārā, kas paredzēts 14.martā.

Tās ir “Alsviķi”, “Alūksne”, “Ape” un “BJSS”. Pirmās spēles paredzētas sestdien, 17.martā. Pulksten 10.00 laukumā dosies “BJSS” un “Alūksne”, 11.15 – “Alviķi” un “Ape”, 15.00 – “BJSS” un “Ape”, bet 16.15 – “Alsviķi” un “Alūksne”. Spēļu starplaikos notiks trīspunktu metienu un “slam – dunk” konkursi vīriešu komandu pārstāvjiem (no pulksten 13.00 līdz 14.30). Priekšsacīkšu līderi – “Lave” Abi konkursi kalpos kā atslodze starp priekšsacīkšu beigām un ceturtdaļfināla sākumu. Pēdējās priekšsacīkšu spēles notika aizvadītajā nedēļas nogalē. Tās turnīra tabulā ieviesa minimālas izmaiņas. Joprojām līderos atrodas “Lave”, kas nav piedzīvojusi nevienu zaudējumu. Pēdējās spēlēs uzvaras gūtas pār “4plus” un “Trapeni”, kas pieveikti ar 114:36 un 90:64. Vēl labāko trijniekā iekļuvusi “Ideja” un “Rūsiņš”. “Ideja” pēdējās spēlēs uzvarēja “Api” (110:47) un “Rūsiņu” (103:78), bet “Rūsiņš” izrādījās pārāks par “Alsviķiem”, kas pieveikti ar 84:47. Pārējās spēles beidzās ar sekojošiem rezultātiem: “Trapene” – “Standarts” 108:46; “MCD” – “BJSS'94” 81:77; “MCD” – “Standarts” 99:81; “Alsviķi” – “BJSS'94” 87:71; “4plus” – “Ape” 81:59. Ceturtdaļfināls – pēc divām nedēļām Tā kā dalību turnīrā var turpināt tikai astoņas labākās komandas, tad ārpus ceturtdaļfināla palikuši “Standarts” un “Ape” – komandas, kas turnīra tabulā ieņem pēdējās divas vietas. Pārējās cīņu par čempionu titulu atsāks pēc nepilnām divām nedēļām, spēlējot šādos pāros: “Lave” – “4plus”, “Ideja” – “BJSS'94”, “Rūsiņš” – “Trapene” un “MCD” – “Alsviķi”. Par komandu rezultatīvākajiem spēlētājiem pēc vidēji vienā spēlē gūto punktu skaita kļuvuši Valters Šelders (“Lave”), Kristaps Mediss (“Ideja”), Agris Kazāks (“Rūsiņš”), Gints Barinskis (“MCD”), Reinis Brūveris (“Alsviķi”), Matīss Mežulis (“Trapene”), Artūrs Kļaviņš (“BJSS'94”), Reinis Mednis (“4plus”), Rihards Zvejnieks (“Standarts”) un Rinalds Ratenieks (“Ape”).Turnīra noslēguma tabula Vieta Komanda Iemesto/ zaudēto grozu attiecība Uzvaras/ zaudējumi Punkti 1 “Lave” 874 – 517 9 – 0 18 2 “Ideja” 796 – 579 7 – 2 16 3 “Rūsiņš” 778 – 625 7 – 2 16 4 “MCD” 736 – 642 7 – 2 16 5 “Alsviķi” 698 – 655 5 – 4 14 6 “Trapene” 691 – 573 4 – 5 13 7 “BJSS'94” 636 – 736 3 – 6 12 8 “4plus” 582 – 845 2 – 7 11 9 “Standarts” 531 – 808 1 – 8 10 10 “Ape” 476 – 818 0 – 9 9  Priekšsacīkšu spēlu rezultāti Nr.p.k. Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 1 “Lave” 89:85 99:62 110:54 83:62 90:64 83:50 114:36 115:51 91:53 2 “Ideja” 85:89 103:78 64:68 67:46 71:66 105:60 124:62 67:63 110:47 3 “Rūsiņš” 62:99 78:103 85:81 84:47 73:62 108:65 103:74 82:39 103:55 4 “MCD” 54:110 68:64 81:85 87:55 77:68 81:77 99:53 99:81 90:49 5 “Alsviķi” 62:83 46:67 47:84 55:87 79:77 87:71 109:71 96:64 117:51 6 “Trapene” 64:90 66:71 62:73 68:77 77:79 85:45 100:52 108:46 61:40 7 “BJSS'94” 50:83 60:105 65:108 77:81 71:87 45:85 78:61 92:61 98:65 8 “4plus” 36:114 62:124 74:103 53:99 71:109 52:100 61:78 92:59 81:59 9 “Standarts” 51:115 63:67 39:82 81:99 64:96 46:108 61:92 59:92 67:57 10 “Ape” 53:91 47:110 55:103 49:90 51:117 40:61 65:98 59:81 57:67

Kāds tad šosezon ir padevies Latvijas populārākās sporta komandas perējums? Vieni teiks – izgāšanās! Komanda jau pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā dabūja pa mizu no pretiniekiem, kurus nekādi nevar pieskaitīt Kontinentālās hokeja līgas (KHL) grandiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējām divām sezonām patiesi sperts solis atpakaļ. Optimisti turpretī kliegs – viss ir kārtībā, komanda ar jaunu galveno treneri nospēlēja savu spēju robežās, vietu Gagarina kausa izcīņā nodrošināja, bet lielās uzvaras vēl ir priekšā, jo daļa spēlētāju tikai tuvojas saviem hokejista brieduma gadiem.Hokeja gudrība māca, ka, trenerim ķeroties pie komandas spēles veidošanas, augļu raža nogatavojas un ienākas tikai trešajā sezonā. Tātad Peka Rautakallio spēris vien pirmo soli, un cik noprotams, kluba vadība viņam neliks šķēršļus arī nākamajiem. Soms uzticības kredītu pirmajā darba gadā Rīgā nav pazaudējis, lai arī kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis vēl nesen televīzijā sūkstījās, ka ne viss Pekas darbā viņu apmierinot. Tomēr, atceroties Šuplera laikus, tagad ir skaidri redzams, ka “Dinamo” vada speciālists, kurš skaidri zina, kādu vēlas redzēt komandu un tās spēli. Stingru un nelokāmu aizsardzībā, agresīvu uzbrukumā. Diemžēl tieši uzbrukums šosezon bija rīdzinieku lielākais klupšanas akmens, jo bez pirmās maiņas pārējiem ar pretinieku vārtu apdraudēšanu īsti nevedās. Tātad tā ir pozīcija, kur klubs var progresēt.Pie šīs sezonas plusiem noteikti minama Rautakallio nebaidīšanās komandā iesaistīt jaunos puišus, piedevām dodot viņiem iespēju arī kārtīgi spēlēt, ne tikai aizlāpīt robus. Pēc šīs sezonas ir skaidrs, ka Latvijas hokejā turpmāk nepazudīs Māris Bičevskis un Juris Upītis, par augsta līmeņa vārtsargu veidojas Māris Jučers. Arī citi HK “Rīga” spēlētāji ir atzinuši, ka redz perspektīvu un iespēju tikt uz “Dinamo”, kas iepriekš bija stipri nosacīta.Savukārt šīs sezonas lielākais mīnuss bija leģionāru izvēle. Te akmens krīt ģenerālmenedžera Normunda Sējēja dārziņā. Skaidrs, ka, veidojot komandu, no kļūdām neizvairīties, jo īpaši ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, ar kādiem jārīkojas Sējējam. Tomēr nevienā no iepriekšējām trim sezonām nebija tik daudz tukšo šāvienu kā šoreiz. Turpinot vistu un cāļu terminoloģijā – vanckaru šosezon bija nepieklājīgi daudz. Melins, Šindels, Nieminens par vanagu upuri kļuva salīdzinoši ātri, arī Lundmarks tāds savus labākos gadus jau pārdzīvojis gailēns vien izrādījās. Vargam pietrūka stabilitātes un beigās veselības, Luceniusam – pieredzes un vārtu gūšanas prasmes. Savu būšanu komandā pilnībā attaisnoja tikai Holts, bet Sējējs no pilnīga fiasko leģionāru lauciņā izkļuva, tikai sezonas otrajā pusē veikli iegūstot Hosu.Arī labu leģionāru piesaistīšana ir joma, kurā “Dinamo” ir iespējas progresēt, taču, domājot par nākotni, ārzemnieku meklēšana Sējējam vismaz pagaidām jāatstāj otrajā plānā, jo galvenais – noturēt komandā šīs sezonas līderus. Līgumi beidzas visai pirmajai “Dinamo” maiņai. Nav noslēpums, ka Miķelim Rēdliham jau sezonas laikā bija izteikts vilinošs piedāvājums no Krievijas. Arī pārējie pašlaik nav pēdējie cilvēki hokejistu tirgū, un viņus visus noturēt būs grūti. Taču tas ir vitāli svarīgi, ja arī nākamsezon kluba vadība par uzdevumu vēlas izvirzīt īsti neizprotamo frāzi – “cīnīties par visaugstākajiem mērķiem”. Šoreiz tie augstie mērķi ātri beidzās, bet būs jau arī nākamās sezonas.

Koncerta organizatore Zane Vēciņa, kura šobrīd apgūst zinības Latvija Kultūras koledžā, savai dzimtajai pilsētai sarūpējusi krāšņu un neizmirstamu koncertu – kaislīgas čigānu dejas, liegas un jutekliskas vēderdejas, ugunīgas flamenko dejas eksotisko deju centra “Alegria” izpildījumā, bet indiešu deju rimtiem ļausies studijas “Bharata” dejotāji no Rīgas. Koncertā deja tiks parādīta visā tās krāšņumā. Lai arī koncerta nosaukums mierīgos apeniešus varētu biedēt, Z.Vēciņa mierina, ka uztraukumam un bailēm nav pamata. “Šī ir lieliska iespēja iepazīt dažādu kultūru dejas un sajust katra žanra burvību,” viņa saka. Lai arī Zane pati dejo indiešu dejas, šajā koncertā dejai viņa neļausies, jo uzņēmusies ne vien organizēt, bet arī vadīt koncertu. Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre norāda, ka tautas nams ir atvērts jauniem cilvēkiem un viņu iniciatīvām. “Priecājos par ikvienu studentu, kas pirmās praktiskās iemaņas kultūras darbā gūst tieši Apes tautas namā. Mans uzdevums ir ļaut izpausties, apliecināt sevi un dot praktiskus norādījumus, jo ne vienmēr grāmatās lasītais atbilst dzīvei,” stāsta I.Sāre un mudina apeniešus un viesus izmantot iespēju un koncertā iepazīt dažādās kultūras. Z.Vēciņa atklāj, ka nākotni noteikti saistīs ar darbu kultūras jomā, iespējams, tieši ar dejām un to mācīšanu, tāpēc atzinīgi novērtē I.Sāres dotos padomus un iespēju sevi apliecināt. Līdztekus šim koncertam Zane arī izstrādā šīgada Rīgas svētku deju programmu.

 To izskaņā turnīra tabulas augšgalā izvirzījusies “Zeltiņi/ KRK Vidzeme” komanda, kurai uz pēdām seko “Trapene” un “Gaujiena”. Pārējās komandas sarindojās sekojošā secībā: “Very berry”, “Liepna”, “Mālupe” un “Zeltiņi/ Lainre”. Pēdējās vietas ieguvēji no tālākās dalības turnīrā izstājās. Savukārt 3. - 6.vietu ieguvēji aizvadīja ceturtdaļfināla spēles par iekļūšanu pusfinālā. Iespēju turpināt cīņu par uzvaru turnīrā ieguva “Very berry”, kas četros setos pieveica “Liepnu” (17:25; 25:23; 25:15; 25:19), un “Gaujiena”, kas trīs setos uzvarēja “Mālupi” (25:19; 25:21; 25:22). Abas uzvaru izcīnījušās komandas sacentīsies ar priekšsacīkšu līderiem pusfinālā, kas paredzēts sestdien, 24.martā. Tajā “Very berry” tiksies ar “Zeltiņi/ KRK Vidzeme” komandu, bet “Gaujiena” – ar “Trapeni”. Šajā dienā plānotas arī izšķirošās spēles, sadalot šīgada čempionāta medaļas.  Turnīra noslēguma tabula Vieta Komanda Uzvaras/ zaudējumi Setu attiecība Punkti 1 “Zeltiņi/ KRK Vidzeme” 5 – 1 16 – 4 15 2 “Trapene” 5 – 1 15 – 4 15 3 “Gaujiena” 5 – 1 15 – 6 14 4 “Very berry” 3 – 3 12 – 9 10 5 “Liepna” 2 – 4 6 – 13 6 6 “Mālupe” 1 – 5 5 – 15 3 7 “Zeltiņi/ Lainre” 0 – 6 0 – 18 0

Pēc neklātienes izšķirošās kārtas būs zināma tikai viena katra reģiona komanda, kas dosies aizstāvēt savu godu un mērosies zināšanās LNT tiešraidē maija sākumā, lai iegūtu 2012. gada erudītu titulu un galveno balvu – ceļojumu uz kādu saulainu zemi. Zināšanu cīņa notiks starp Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes reģiona un Rīgas pilsētas komandām, informē Inga Cīrule, konkursa “eXperiments” koordinatore.Līdz šim skolēni ir atbildējuši uz divdesmit “Iesildīšanās testa” jautājumiem un darbojušies “Eksperimentālajā izaicinājumā” - sagatavojot paši savus fizikas, enerģētikas un elektrodrošības uzdevumus, kā arī atrisinot 127 ekspertu un konkurentu sarūpētos uzdevumus. Sāncensība par iekļūšanu neklātienes noslēdzošajā kārtā ritēja spraigi un intriģējoši, tikai daži punkti noteica vai komanda kvalificēsies nākamajai konkursa kārtai. Turklāt konkursa noteikumi bija stingri un komplicēti, nākamajā kārtā varēja iekļūt tikai tās komandas, kurām bija visaugstākais punktu skaits un kuras bija ieguvušas apstiprinājumu pašu sagatavotajam uzdevumam.Tagad ir sākusies konkursa nākamā kārta jeb neklātienes fināls, kas risināsies līdz pat 2. aprīlim. Tā laikā dalībnieki varēs parādīt savas prasmes, potenciālu un talantus. Komandu uzdevums būs atrast atbildes uz teorētiski un praktiski risināmiem uzdevumiem, kā arī izpaust savu radošo enerģiju un izdomāt veidu, kā tradicionālas un klasiskas profesijas padarīt daudz modernākas un inovatīvākas.

Novada budžetā ieņēmumi plānoti 11 843 716 latu apmērā, izdevumi - 11 843 446 latu. Kārtējā gada ieņēmumi ir 8 776 950 lati. Gada laikā pašvaldība aizdevumos saņems 839 502 latus. Izdevumu segšanai novirzīts arī pašvaldības budžeta līdzekļu atlikumu uz 2012.gada sākumu 2 226 994 latu apmērā. Savukārt izdevumi atbilstoši valdības funkcijām un ekonomiskajām kategorijām ir 10 724 233 lati. Gada laikā aizdevumu pamatsummu atmaksa veido 699 875 latus. Pašvaldības kapitālsabiedrībās gada laikā novada dome ieguldīs 299 338 latus, bet kases apgrozāmie līdzekļi uz gada beigām plānoti 120 000 latu apmērā. Arī šogad pašvaldība ar savu līdzfinansējumu piedalīsies daudzu projektu īstenošanā, apgūstot Eiropas fondu līdzekļus. Apjomīgākais pašvaldības līdzfinansējums būs nepieciešams ERAF projekta “Tranzīta maršruta “Pils iela” rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” īstenošanai 261 850 latu apmērā. ERAF projektam “Izglītības iestāžu informatizācija” - 149 473 lati, KPFI projektam “Alūksnes novada pašvaldības izglītības iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšana, izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus un izstrādājumus” - 129 685 lati, ERAF projektam “Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” - 110 828 lati, bet ERAF projektam “Skolēniem droša pārvietošanās Alūksnes pilsētā” - 85 964 lati. Savukārt citiem projektiem un mērķiem budžetā paredzēti vēl 1 399 068 lati.Vairāk lasi laikraksta "Alūksnes Ziņas" 12.marta numurā vai pērc maksas rakstu šeit . 

10. martā ap sešiem pēcpusdienā „spraigi notikumi” risinājušies Alojas novada Braslavas pagastā, kur vairāki vietējie iedzīvotāji pamatīgā alkohola reibumā pārvietojušies ar ekskluzīvu transportlīdzekli ZAZ 968. Policijas darbinieki 17: 54 apturējuši automašīnu ZAZ 968 autoceļa Ainaži- Matīši 43.kilometrā. Konstatēts, ka automašīnas vadītājs, 1989. gadā dzimis Vilzēnu iedzīvotājs, ir 2,27 promiļu alkohola reibumā un pie stūres sēdies bez transporta līdzekļa vadītāja tiesībām. Policijas darbinieki devuši norādījumu  novietot automašīnu ceļa malā, bet vadītājam pārsēsties policijas automašīnā. Liels bijis policijas darbinieku izbrīns, kad jau pēc dažām minūtēm 17:57 automašīnu, kurai nav bijušas pat aizdedzes atslēgas, sparīgi „ stūrējis” jau cits vīrietis, 1987. gadā dzimis Braslavas pagasta iedzīvotājs, kas iepriekš automašīnā atradies kā pasažieris. Automašīnu viņš bija iedarbinājis, savienojot aizdedzes vadus. Konstatēts, ka vadītājs ir 2,91 promļu reibumā un, tāpat kā „kolēģis”, nav varējis uzrādīt atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības. Par abiem gadījumiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli un tiks lemts par atbildību.

Tā paredz, ka bez ikdienas pienākumiem, kas “Spodrai” saistās ar Alūksnes ielu, ietvju un zaļās zonas apsaimniekošanu, uzkopšanas darbiem pilsētā, pašvaldības īpašumu uzturēšanu un apsaimniekošanu (Dārza ielā 11, Brūža ielā 1, Pils ielā 58, O.Vācieša ielā 2A, Pils ielā 72A, Ošu ielā 5), kapsētu uzturēšanu, aģentūra iecerējusi savā darbā ieviest jaunas tehnoloģijas. No jauna iecerēts izveidot pasūtījuma izpildes laika kontroles sistēmu. Aģentūras transportlīdzekļi un traktortehnika būs apgādāti ar speciālo tehnikas kontroles sistēmu GPSR, kura izmanto GPS un GPRS tehnoloģijas un sniedz informāciju par tehnikas atrašanās vietu, braukšanas ātrumu, stāvēšanas laiku, degvielas patēriņu un citus datus. Visa informācija tiks kontrolēta no dispečeru centra. Būs pabeigts darbs pie digitālās datu bāzes par Alūksnes Lielo kapu un Alūksnes Mazo kapu teritorijām un apbedījumu datiem.

Koncertā skanēs fragmenti no pasaulslaveniem mūzikliem “Operas spoks”, “Kaķi”, “Jēzus Kristus Superzvaigzne”, “Parīzes Dievmātes katedrāle”, ne mazāk slavenām operetēm “Silva”, “Jautrā atraitne”, “Sikspārnis” un operām “Traviata”, “Rigoleto”, kā arī dziesmas no latviešu kinofilmām un dziesmu spēlēm, kas iestudētas dažādos Latvijas teātros un kļuvušas nemirstīgas radio ierakstos.Koncertprogrammā būs iespēja dzirdēt jauno dziedātāju Daini Skuteli, Ievu Sutugovu, Endiju Rezgali un Oranžā kora dalībnieces Olgu Stupiņu, Anitu Levšu un Intu Ļaksu, kā arī dziedātāju Andri Ērgli. Par instrumentālo pavadījumu koncertā gādās mūziķis un producents Atis Auzāns, dziesmu stāsta režisors - Valdis Pavlovskis.Koncertprogrammu veido „Izklaides producentu apvienība 7”, kura pērnajā pavasarī Latviju apceļoja un nedalītu skatītāju mīlestību guva ar pirmo šī cikla koncertsēriju „Mīlas melodija”.„Turpinām pērn aizsākto koncertu ciklu un klausītājiem dāvāsim reibinošas mūzikas kokteili, kas spirdzinās kā šampanietis, noderēs kā laba dāvana un sniegs prieku jebkuram, kurš mīl dzīvi, novērtē mīlestības spēku un ir gatavs pavasarim sirdī un dabā,” aicina „Izklaides producentu apvienības 7” vadītājs Aigars Dinsbergs.   Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Alūksnes pilsētas tautas nama kasē un “bilesuparadize.lv”. Savukārt, piedaloties konkursā portālā “aluksniesiem.lv”, līdz 20.martam ir iespēja laimēt koncerta ielūgumus uz koncertu. Konkurss šeit .

Sacensības organizē Latvijas Biatlona federācija sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību un sporta biedrību “Dinamo EG”. Organizatori informē, ka uz starta līnijas stāsies jaunieši, kas dzimuši laika posmā no 1991. līdz 1998.gadam ieskaitot. Sestdien, 17.martā, pulksten 12.00 dalībnieki dosies individuālajā distancē. Katras grupas divdesmit labākie kvalificēsies nākamajā dienā paredzētajam masu startam. Tā sākums plānots pulksten 11.00. Alūksnieši – savu grupu līderi Dalībnieku vidū varēs redzēt spēcīgākos jaunākās paaudzes biatlonistus, tajā skaitā arī alūksniešus. Alūksnes biatlona treneris Sergejs Sverčkovs atklāj, ka ar panākumiem jaunieši aizvadījuši Latvijas čempionāta 1.kārtu. “Esam savu grupu līderi,” viņš apgalvo. To apliecina izcīnītās vietas. Vienīgais junioru grupas pārstāvis Krišjānis Meirāns sprintā finišēja otrais, bet iedzīšanā uzvarēja, tuvāko sekotāju apsteidzot par vairāk nekā trīs minūtēm. Nepārspēti “B” grupā ir alūksnieši Ingus Deksnis, Vladislavs Ņedaivodins un Linards Zēmelis. Lai gan šajā grupā konkurenci veidoja vairāk nekā 20 biatlonisti, kuru vidū bija arī lietuvieši, goda pjedestālu praktiski aizņēma tikai Alūksnes pārstāvji. Sprintā ātrākais bija I.Deksnis, bet L.Zēmelis un V.Ņedaivodins ieguva attiecīgi 2. un 4.vietu. Iedzīšanā pirmais finišēja V.Ņedaivodins, bet tūlīt aiz viņa abi pārējie alūksnieši – I.Deksnis (2.vieta) un L.Zēmelis (3.vieta). Savukārt Rasma Rudzīte, kas parasti startē “B” grupā, šoreiz spēkus izmēģināja ar gados vecākām konkurentēm. Par spīti vecuma starpībai viņa abās disciplīnās izcīnīja pārliecinošas uzvaras. Sprintā tuvākā konkurente apsteigta par 2:43, bet iedzīšanā – vairāk nekā sešām minūtēm. Jaunākajā jeb “C” grupā startēja Regīna Rudzīte un Kristaps Deksnis. R.Rudzīte abās dienās finišēja ceturtā, bet K.Deksnis, kurš sacentās tikai sprintā – 21.vietā. Kaļ nākamās sezonas plānus S.Sverčkovs atklāj, ka Alūksnē plānotā Latvijas čempionāta 2.kārta kļūs par sezonas pēdējo startu. Parādīt sevi no labākās puses alūksniešiem ir svarīgi gan tāpēc, ka individuālajā distancē tiks izcīnīta Jāņa Gulbja piemiņas balva, gan arī nākotnes plānu dēļ. “Nākamajā sezonā notiks kaut kas līdzīgs Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm, uz kurām šosezon devās Linards. Šoreiz to sauks par festivālu. No Latvijas sacensībās varēs piedalīties trīs puiši un trīs meitenes, no kurām daļu vietu gribam iegūt sev,” norāda treneris.