No Alūksnes un Apes novadiem tajā pieteiktas piecas izglītības iestādes – Alūksnes novada vidusskola, Alūksnes pilsētas sākumskola, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola. Kopumā uz olimpiādi dosies 33 abu novadu skolēni, kas sacentīsies biatlonā, distanču slēpošanā, hokejā un slidošanā. Uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji saņems Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes medaļu, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas diplomu un piemiņas suvenīrus. Trīs labākās skolas saņems uzvarētāju kausu, diplomus un sertifikātus sporta inventāra iegādei. Pavisam plānots sadalīt 76 medaļu komplektus septiņos sporta veidos. Labākie tiks noskaidroti arī kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā un snovbordā.

Par to informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Brač­ka. “Laikam jūsu pusē dzīvo prātīgāki cilvēki, jo apsaldējumus parasti gūst tie, kuri neseko līdzi gaisa temperatūrai un atbilstoši nesaģērbjas, kā arī neseko, lai salā un vējā necieš ķermeņa atklātās daļas, kājas un rokas. Pagājušās nedēļas nogalē kājas apsaldēja kāds Gulbenes novada iedzīvotājs, bet uz Alūksnes vai Apes novadu šādu izsaukumu nav bijis,” secina S.Bračka.  Viņa norāda, ka aukstā laikā, kad ir arī vējš, apsaldējumu var gūt pat 10 minūšu laikā.

“Apes pilsētā un tās apkārtnē notiks pirmās “Sarmas” dienas rallija aktivitātes – Apes “Tiltacikužos” tiks izvietots servisa parks, kur intresenti varēs vērot, kā startam tiek sagatavotas sporta automašīnas. Arī rallija starts 11.februārī pulksten 15.00 tiks dots pie Apes novada domes ēkas,” informē rallija “Sarma” preses sekretārs Ģirts Avotiņš. Sacensību atbildīgais organizators Apē Sandris Janušs atklāj, ka Apē norisināsies divi ātrumposmi – “Grūbe – Hidro” un “Līvs AM”.Pirmajam starts tiks dots pulksten 15.12 Apes mototrasē. Tā finišs paredzēts Ķekšos, kas atrodas netālu no Pleskavas šosejas aiz pagrieziena uz Grūbi. Vakara starts šajā trasē plānots pulksten 18.00. Trase tiks slēgta pulksten 14.12. Otras trases sākums paredzēts netālu no pieturas “Noteskrogs”, bet finišs – Kalpakos. Sākums dienas startam noteikts pulksten 15.37, bet vakara startam – pulksten 18.25. Trase tiks slēgta pulksten 14.37. Abi ātrumposmi izveidoti attiecīgi deviņu un 10 kilometru garumā. Lai nepalaistu garām sacensību norisi, S.Janušs iesaka doties uz kādu no skatītāju punktiem. Kopskaitā tādi būšot apmēram 10. Ar tiem visiem var iepazīties mājas lapā “www.4rati.lv”, kur “Sarmai 2012” izveidota atsevišķa sadaļa. Kā skatītājiem izdevīgāko S.Janušs min skatītāju punktu netālu no “Grūbe – Hidro” ātrumposma starta. Tas atrodas nepilna kilometra attālumā no Apes, turklāt tam varēs piekļūt jebkurā laikā. Vairumā pārējo skatītāju punktu varēs piekļūt tikai pirms trases slēgšanas, turklāt tajos būs jāpaliek līdz sacensību beigām. Tādā ziņā intersanta izvēle varētu būt skatītāju vieta pie “Janku” mājām. Tās atrodas pirmās trases otrajā kilometrā, kur braucējus sagaidīs metošs tramplīns. Sacensības vienlaikus būs Latvijas čempionāta rallijsprintā, Latvijas čempionāta rallijā, Latvijas čempionāta rallijā – reidā, kā arī Baltijas Ziemas rallija kausa posmi. Līdz šim brīdim dalību pieteikušas 100 ekipāžas. “Ātrumposmi būs ļoti skatāmi. Tie atšķirsies no visiem līdzšinējiem – daudz tramplīniem un asiem līkumiem,” uzsver S.Janušs. “Interesanti būs arī sportistiem, jo pa tādiem ceļiem viņi nekad vēl nebūs braukuši.” Līdz sacensību atklāšanai Apes tautas namā notiks biedrības “Radošo ideju centrs” darbu tirdziņš. Tautas nama telpās tiks piedāvāta arī karsta zupa, kas ļaus sasildīties. Vairāk par sacensību norisi, kā arī iespējām iegādāties ieejas kartes vai biļetes var uzzināt mājas lapā “www.4rati.lv”.Savukārt laikraksta “Alūksnes Ziņas” portāls “aluksniesiem.lv” izsludina labākās rallija “Sarma 2012” fotogrāfijas konkursu. Spraigākā mirkļa fotogrāfijas autors balvā saņems kasti ar "Monster" enerģijas dzērieniem no veikala "Gatvepro". Foto var sūtīt ikviens autosporta fans līdz 15.februārim uz e-pastu info@aluksniesiem.lv klāt pievienojot uzņemšanas vietu un laiku, autoru, kā arī savu komentāru vai aprakstu. Konkursa uzvarētāju noteiks žūrija - portāla administrācija, fotogrāfs un veikala "Gatvepro" darbinieki. Konkursa noteikumi šeit .

Ar Latvijas Nedzirdīgo savienības palīdzību ir apzināta lielākā daļa vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku. Ir izveidota datu bāze, lai, saņemot īsziņu, 112 sakaru punkta dispečere uzreiz identificētu sūtītāju. Cilvēki, kuriem šis pakalpojums ir paredzēts, ir informēti, kas jāraksta īsziņā, lai, to saņemot, dienesti varētu atbilstoši reaģēt. Šis pakalpojums ir paredzēts tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri nevar piezvanīt un izstāstīt, kāda nelaime notikusi un kāda palīdzība nekavējoties nepieciešama. Saziņa ar īsziņu palīdzību notiek daudz lēnāk, jo dispečerēm ir jāprecizē informācija. Tādēļ cilvēkiem, kuriem nav valodas traucējumu, nav jāizmanto šis pakalpojums, jo operatīvos dienestus var izsaukt ar zvanu, brīdī, kad palīdzība nepieciešama nekavējoties.  Ikvienam ir jāsaprot, ka tajā brīdī, kamēr sniedzam nenozīmīgu informāciju dispečeriem, iespējams, tieši tajā laikā īsziņu sūta cilvēks, kurš savu saucienu pēc palīdzības nevar pateikt mutiski. Tādēļ ikviens tiek aicināts neizmantot ļaunprātīgi jaunizveidoto pakalpojumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

“Lai mums visu mūžu nebūtu jābaidās, ka atbrauks kāds dienests un uzliks sodu, mēs nolēmām rīkot bezmaksas semināru, kurā cilvēkiem saprotamā valodā tiktu izstāstīts, kas īsti vajadzīgs, lai mājās gatavoto produkciju varētu pārdot bez bažām,” saka Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra piedāvātais seminārs “Pārtikas mājražošanas nozare Latvijas laukos” plānots 16.februārī pulksten 10.00 Apes tautas nama telpās. Tajā piedalīties aicināts ikviens interesants, iepriekš piesakot savu dalību.Seminārā uzstāsies pārstāvji no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta. “Mūsu mājražotāji piedāvā ļoti daudzpusīgu sortimentu – sākot no maizes, sieriem un gaļas līdz pat dažādām kūkām un vīniem, kādus nevar atrast nekur citur. Ja vien mums izdotos atrast iespēju, kā visu šo produkciju piedāvāt, nebaidoties no sodiem, tad ar laiku mēs ceram iekļauties Vidzemes gardēžu maršrutā,” viņa saka.

Februāra teritoriālās komitejas sēdē deputāts un komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis informēja: Vidzemes plānošanas reģions izteicis priekšlikumus, kurās dienās autobuss varētu kursēt, minot otrdienu un trešdienu vai arī katru dienu. “Ņemot vērā, ka katru dienu ir apšaubāmi nodrošināt pietiekamu pasažieru plūsmu, Alūksnes novada dome atbalstīja priekšlikumu par kursēšanu otrdien un trešdien. Iecerēts, ka no Alūksnes autoostas autobuss atietu aptuveni pulksten 9.00, aizbraucot Gulbenē stāvētu ne mazāk kā trīs stundas un tad kursētu atpakaļ. Autobusa ietilpība nebūs lielāka par 16 sēdvietām - tad šis reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts varētu būt rentabls,” saka J.Nīkrencis.

Sacensības notiks no 20. līdz 26.februārim Somijas pilsētā Kontiolahti. Alūksnes biatlona treneris Sergejs Sverčkovs informē, ka L.Zēmelis Latviju pārstāvēs jauniešu konkurencē, bet K.Meirāns - junioru grupā. Sportisti sacentīsies  individuālajā distancē, stafetē, sprintā un iedzīšanā. Šobrīd puišiem sākusies treniņnometne Priekuļos. Kopā ar K.Meirānu un L.Zēmeli uz nometni devusies alūksniete Rasma Rudzīte. Iespējams, arī viņa startēs čempionātā, ja vien veiksmīgi sevi apliecinās pēdējā atlases kārtā, kas paredzēta rīt.

Čempionāts tika atklāts ar sieviešu komandu spēlēm. Pārliecinoši pārāka tajās bija komanda „Ape”. Lai gan apenietes bija vienīgās, kurām nācās aizvadīt divas spēles pēc kārtas, viņas izcīnīja uzvaras abās – gan pret „Gaujienu”, gan „Liepnu”. Ja „Gaujiena” pieveikta trīs setos, katrā no tiem gūstot vidēji 10 punktu pārsvaru, tad „Liepnu” apenietēm izdevās uzvarēt četros setos (25:14; 21:25; 25:20; 25:14). Šī komanda uzskatāma par „Apes” sīvāko pretinieci ceļā uz pērn izcīnītā čempionu titula noturēšanu. Pārējās spēles beidzās ar sekojošiem rezultātiem: „Liepna” – „Alūksne” 3:0 (25:13; 25:4; 25:19); „Gaujiena” – „Alūksne” 3:0 (25:18; 25:20; 25:12).Spēlē prieka pēcLai gan šogad konkurence ir mazāka, nekā pērn, dalībnieces pauda prieku par čempionāta sākšanos. „To jau varēja redzēt pēc mūsu ienākšanas zālē, ka mēs priecājamies te atkal būt,” uzsver komandas „Gaujiena” pārstāve Solvita Vāciete. Viņas nolēmušas piedalīties, jo volejbolu spēlē prieka pēc. Ne velti izskan apgalvojums, ka gaujienietes starp čempionāta dalībniecēm būtu pat tad, ja konkurence izrādītos krietni vien sīvāka vai tās nebūtu praktiski nemaz. Tā kā par turnīra atklāšanas datumu uzzināts pēdējā brīdī, daudzas spēlētājas nevarēja ierasties un komanda spēlēja minimālajā sastāvā. Neskatoties uz to, dalībnieces noskaņotas pozitīvi. „Tik slikti nemaz negāja,” uzskata S.Vāciete. „Savā starpā smejamies, ka mums nav par ko uztraukties, jo augstā 4.vieta mums jau ir garantēta.”Piedalīties par spīti visam apņēmušās arī komandas „Alūksne” spēlētājas. Komandas pārstāve Dzintra Andrejeva atklāj, ka pēdējos gados nākas saskarties ar spēlētāju trūkumu, tāpēc sastāvs ik reizi tiek veidots no jauna. Arī šogad tajā parādījušās jaunas spēlētājas – profesionālā dienesta karavīres. Viņu iekļaušana sastāvā notikusi likumsakarīgi. Tā kā vienīgā vieta, kur rasta iespēja trenēties, ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolas sporta zāle, tad licies tikai loģiski uzņemt komandā spēlētājas, ar kurām treniņi tiek aizvadīti ikdienā. Lai gan čempionāts sācies bez panākumiem, Dz.Andrejeva norāda, ka komandai ir lieli plāni. Marta sākumā viņas plāno startēt NBS čempionātā. Šī iemesla dēļ vietējais čempionāts kļūs par labu iespēju saspēlēties un gūt nepieciešamo spēļu praksi.Grib nosargāt tituluNo šādām problēmām pasargātas ir „Liepnas” un „Apes” spēlētājas, kuru komandas kodols palicis praktiski nemainīgs. „Esam pārsteigtas, ka šogad piedalās tik maz komandu,” pirmajos iespaidos dalās komandas „Liepna” pārstāve Evita Musule. Lai gan tas mazliet mazinājis čempionāta sākšanās prieku, viņa apgalvo, ka spēlētājas te ir, galvenokārt, tāpēc, ka volejbols ir meiteņu vaļasprieks. „Mēs volejbolu spēlējam pašas priekš sevis. Arī tad, ja čempionāta nebūtu, mēs turpinātu iet uz zāli un trenēties,” saka E.Musule. Gandrīz viss komandas sastāvs balstīts uz Liepnas pagasta meitenēm, no kurām daļa dzīvo uz vietas pagastā, bet pārējās studē Rīgā. Šī iemesla dēļ treniņi pilnā sastāvā nenotiek bieži. Neskatoties uz to, E.Musule cer, ka tas netraucēs pacīnīties par 1.vietu turnīrā.Savukārt komanda „Ape” čempionātā piedalās tikai ar vienu mērķi – aizstāvēt pērn izcīnīto čempionu titulu. „Mums tā ir goda lieta,” apgalvo komandas pārstāve Kristiāna Oto. Kaut gan ar visām sacensībās pieteiktajām komandām apenietes vairākkārt tikušās vienas dienas turnīros, K.Oto norāda, ka dalība čempionātā tomēr atšķiras no ikdienas sacensībām. „Čempionātam visi vairāk gatavojas. Ja uz turnīru atbrauc kā uz sadraudzības spēlēm, tad šeit ir lielāka motivācija uzvarēt,” viņa saka. Vērtējot sacensību kopējo līmeni, K.Oto spriež, ka tas laika gaitā ir audzis. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņa uzskata, ka nedrīkst novērtēt par zemu nevienu no pretiniecēm. „Mēs te neesam atnākušas ar domu, ka esam stiprākas par visām. Pret jebkuru no pretiniecēm cenšamies spēlēt ar vienādu attieksmi, lai sasniegtu optimālo rezultātu,” norāda K.Oto.AlūksneKomandā spēlē: Dzintra Andrejeva, Ieva Ašmane, Kristīne Lancmane, Liene Dadze, Ludmila Šerste, Marika ElstiņaApeKomandā spēlē: Aija Latika, Dana Uzkliņģe, Ieva Palkavniece, Ilze Latika, Kristiāna Oto, Laura Jaunzeme, Linda Fedotova, Madara Vorfolomejeva, Marika Magaziņa, Santa Sāre, Undīne Ābolkalne, Zane RepuleGaujienaKomandā spēlē: Dace Paiķena, Evija Leoska, Ieva Ģērmane, Krista Krūzmane, Sabīne Ģērmane, Solvita VācieteLiepnaKomandā spēlē: Agita Kozule, Diāna Voļnaga, Dina Vītola, Evita Grīnbauma, Evita Musule, Jana Indriķe, Kristija Fjodorova, Sabīne Jukša, Santa Musule, Signe Voilaka

No vienas puses ir apsveicami ir ķerties klāt ar tādu sparu kādas sen samilzušas problēmas risināšanai, jo ne jau vienas dienas laikā Eiropā, kā arī Latvijā radās problēmas ar jauniešu bezdarbu. No otras puses, Eiropas Savienībā šis nebūt nav pirmais gadījumus, ka tiek rakstītas programmas, algoti konsultanti, piešķirta nauda programmu īstenošanai, bet tā arī reāls problēmas risinājums netiek sasniegts, jo problēmu risināšanai neder kampaņas, bet gan vajadzīgs ilgs un pacietīgs darbs, būtiskas reformas izglītības jomā un nodarbinātības politikā. Tāpat būtu ļoti vēlams, lai valstī augtu ekonomika un rastos jaunas darbavietas. Tad, saasinoties konkurencei par darbarokām, darba devējs vairs nerauktu degunu, ka darbinieks pa jaunu. Gribas vien piebilst, ka ne tikai jaunieši ir bez darba. Darbu nevar atrast arī tās jaunās sievietes, kuras ir pārsniegušas 24 gadu jaunības slieksni, bet kurām dzimuši bērni un tā dēļ vajadzēja sēdēt mājās ilgu laiku, lai tos audzinātu. Tāpat ilgstoši bez darba ir cilvēki, kuri pārsnieguši 50 gadu vecumu vai kuriem strauji tuvojas pensijas gadi. Pašlaik Latvijā daudzi runā par nepieciešamību palielināt pensionēšanās vecumu, bet, kā šiem cilvēkiem saglabāt iespēju pelnīt sev iztiku, īpaši neviens nepiemin. Darba devēji patlaban īpaši nemīl ne jaunus, ne arī vecus cilvēkus. Bezdarbs tagad ir liels, un galvenais karalis ir darba devējs, kurš, lai arī nedrīkst nevienu diskriminēt ne pēc dzimuma, ne vecuma, to dara. Kā izveidot sistēmu, lai darba devējam būtu izdevīgi pieņemt darbā gan jaunus, gan vecus cilvēkus, nav nemaz tik viegli atbildams jautājums. Ļoti negribētos, lai Latvija, risinot jauniešu bezdarba problēmas, izvēlētos veidot tikai subsidētas darbavietas un uzņēmējiem piemaksāt vai sniegt nodokļu atlaides, ja tiek algots jaunietis. Subsīdijas parasti ir labs īstermiņa risinājums, bet ilgstoši tās kropļo tirgu, mazina efektivitāti un konkurētspēju.

Mērķis izmaiņām MK noteikumos ir cēls - veicināt lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšanu, tā ieekonomējot valsts līdzekļus. Tomēr daudziem pacientiem tā nav laba ziņa, jo faktiski nevis ārsts noteiks, kā labāk ārstēt, bet gan ierēdņi, kuru mērķis ir panākt maksimālu taupību kompensējamo zāļu jomā. Diemžēl no saskarsmes ar ārstiem noprotu, ka mediķiem nav skaidras izpratnes par to, kā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pareizi izrakstīt inkontinences līdzekļus. Tāpēc vēlos vērst ārstu un arī pacientu uzmanību uz to, kā rīkoties, lai izmaiņas minētajos MK noteikumos nepasliktina inkontinences pacientu iespējas saņemt kvalitatīvus, katra diagnozei un individuālajām vajadzībām atbilstošus inkontinences līdzekļus. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka ģimenes ārsti nepārkāpj likumu, ja tiem inkontinences pacientiem, kas uz vizīti ierodas atkārtoti un kuriem līdz šim izrakstītas konkrēta ražotāja autiņbikses, receptē tiek norādīts šis pats konkrētais izstrādājums. Tāpēc ārstam noteikti ir jāatceras pacientam pajautāt vai arī pacientam pašam ārstam ir jāatgādina, kādas autiņbikses cilvēks ir lietojis iepriekš un, ja konkrētais ražojums sniedz nepieciešamo komfortu, receptē tas arī jānorāda. Šādi rīkojoties, iegūst gan ārsts, gan pacients: ārsts pacientam izraksta kvalitatīvu, pacienta atzītu un novērtētu inkontinences līdzekli, savukārt ārstam atkrīt lieks darbs, ja, izrakstot varbūt lētākas, bet pacientam nepazīstamas autiņbikses, tās pēc laika cilvēkam radīs dažādas veselības problēmas – ādas iekaisumus, noplūdes, nepatīkamu aromātu u.c. Savukārt pacientiem, kuriem pirmo reizi tiks izrakstīti inkontinences līdzekļi, receptē noteikti jānorāda kāda tipa autiņbikses tiek izrakstītas: tradicionālās, ko parasti lieto tikai guloši pacienti, jostiņbikses, kuras piemērotas gan sociāli aktīviem cilvēkiem, gan gulošiem pacientiem, vai uzsūcošās biksītes, kas derēs gan vieniem, gan otriem. Nedrīkst aizmirst arī norādīt problēmas smagumam atbilstošu uzsūkšanas pakāpi un izmēru, lai farmaceits var izsniegt atbilstoša tipa un uzsūkšanas pakāpes inkontinences izstrādājumus, kuri būs lētākie grupā, kas tagad iedalās: autiņbikses, jostiņbikses, bikses. Ja pēc mēneša pacients ierodas izrakstīt jaunu recepti ar sūdzībām par nepiemērotu inkontinences līdzekli, kas radījis veselības problēmas (ādas iekaisums, infekcija u.c.), ģimenes ārsts, ambulatorajā kartē ierakstot šīs veselības problēmas, kas pacientam pasliktina veselības stāvokli un prasa papildus izmaksas ārstēšanā, ir tiesīgs izrakstīt jau citu inkontinences līdzekli, ne lētāko grupā. Jautājumu un neskaidrību gadījumā zvanīt, kā arī pierakstīties uz bezmaksas konsultāciju pa tālr. 67569696

Atbilstoši institūta aprēķiniem benzīna cenas pieaugums par 10-12 santīmiem pēdējos trīs gados novērots katru gadu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kas mēnesī patērē 50 litrus degvielas, nemainot savus braukšanas paradumus, pēc gada par benzīnu maksā par pieciem latiem mēnesī jeb 60 latiem gadā vairāk. Jau divus gadus pēc kārtas ikgadējā Institūta pētījumā par mājsaimniecību budžeta izmaiņām iedzīvotāji degvielas cenu kāpumu atzinuši par vienu no trīs notikumiem, kas gada laikā visbūtiskāk ietekmējis ģimenes finanses. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā autobraucēju aptauja jau pērnā gada vasarā atklāja, ka savus auto izmantošanas paradumus pēdējā gada laikā bija mainījušas divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurām pieder automašīna. Gandrīz puse autobraucēju norādīja, ka viņi pēdējā gada laikā ar savu auto bija sākuši braukt retāk vai mazākus attālumus, bet no atsevišķiem braucieniem atteikušies pilnībā. Tikai 15% apaujas dalībnieku norādīja, ka gadījumā, ja degvielas cena sasniegs vienu latu litrā, viņu ģimenes auto izmantošanas paradumi nemainītis. Divi no katriem trim iedzīvotājiem atzina, ka šādā gadījumā rūpīgāk izvērtēs katra brauciena nepieciešamību un no atsevišķiem braucieniem atteiksies pilnībā. Diezgan bieži iedzīvotāji arī norādīja, ka turpmāka degvielas cenu pieauguma gadījumā izvēlēsies alternatīvus pārvietošanās līdzekļus (sabiedriskais transports, vasarā - velosipēds). Tikpat daudzi norādīja, ka sāks iegādāties nelegālo degvielu.Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ģimenes, kas iegādājas degvielu pašas (izmaksas nesedz darba devējs), vidēji mēnesī tam tērē 76 latus, bet automašīnas uzturēšanai un apkopei (remontiem, apdrošināšanai, tehniskajai apskatei, stāvlaukumiem u.c.) tērē 358 latus gadā jeb aptuveni 30 latus mēnesī. Tātad Latvijas ģimenei, kurai pieder auto, izdevumi par to ir vidēji 106 lati mēnesī. Vēl 19% mājsaimniecību, kurām ir automašīna, veic arī līzinga maksājumus, vidēji - 129 latus mēnesī. Līdz ar to šīm ģimenēm mēneša izdevumi par auto vidēji sasniedz pat 235 latus.Aptauju 2011. gada maijā pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pasūtījumu veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Interneta aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, to starpā 684 respondenti, kuru mājsaimniecībās ir automašīnas.

Valdes sēdē piedalījās arī SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa un NVD direktors Māris Taube. M.Kauliņa viņam argumentēti izklāstīja šābrīža situāciju, pamatojot to ar viena pacienta ārstēšanas reālajām šābrīža izmaksām dažādām diagnozēm Alūksnes slimnīcā. “Šāda situācija ir izveidojusies, jo 2012.gada valsts budžetu nesastādīja pašreizējā valdība, bet iepriekšējā, līdz ar to šīs ir bijušā veselības ministra Jura Bārzdiņa iestrādes. Piedāvātie finanšu apjomi dažām slimnīcām ir ar mīnusu – tas vairāk attiecas uz daudzprofilu reģionālajām slimnīcām. Lokālās daudzprofilu slimnīcas tas šoreiz skar mazāk, jo mēs jau trīs gadus esam pieraduši pie šāda vārdzinājuma no valsts puses. Reģionālajām slimnīcām tas ir sāpīgāk, jo valstī notika tarifu izlīdzināšana. Šobrīd valstī terapeitiskā profila pacientu ar noteiktu diagnozi ārstē visu līmeņu slimnīcās par vienādu cenu – 115 latiem. Šajā summā ir iekļautas arī ēdināšanas izmaksas, ārstu, medicīnas māsu un sanitāru algas, apkure un pārējās izmaksas. Tarifā iekļauts, ka vidējais ārstēšanās laiks ir 6 dienas. Medikamentiem no šiem 115 latiem paredzēti vien 12 lati, kas vienā dienā ir tikai 2 lati,” skaidro M.Kauliņa. Viņa uzsver, ka tarifā iekļautās izmaksas ir neadekvāti zemas, tādēļ tiek rosināts tās pārskatīt. “Piemēram, akūta infarkta gadījumā pacienta ārstēšanai Alūksnes slimnīcas reanimācijas nodaļā reālās izmaksas ir 710 latu, bet valsts samaksā tikai 17 latus. Tikai medikamentiem vien ir nepieciešami 1100 lati, ja reanimācijas nodaļā jāārstē pacients ar delīriju un barības vada plīsumu ar asiņošanu,” saka M.Kauliņa.NVD direktors M.Taube paudis sapratni esošajai situācijai un lūdzis M.Kauliņai arī par citām diagnozēm sagatavot argumentētu izmaksu pamatojumu, lai varētu Ministru prezidentam un finanšu ministram pierādīt, ka tarifs jāpārskata. M.Kauliņai bijusi arī saruna ar veselības ministri Ingrīdu Circeni par šo problēmu, kura atzinusi: tiekot strādāts pie tā, lai terapeitisko tarifu palielina pirmo valsts budžeta grozījumu laikā. “Alūksnes slimnīcai šogad piedāvātais līgums no valsts nav sliktāks, kā pērn. 2011.gadā mums valsts maksāja par 1500 pacientu ārstēšanu. Tā kā 2011.gadu Alūk­snes slimnīca beidza ar ārstēto pacientu skaitu 3023, tad šogad valsts mūsu slimnīcai ir palielinājusi finansējumu pacientu ārstēšanai, paredzot to par 723 pacientiem vairāk jeb kopumā 2223 pacientiem. Protams, līdz ar esošo terapeitisko tarifu finansējuma ir mazāk, arī “sociālā spilvena” līdzekļu vairs nav, bet kopumā tas nepasliktina Alūksnes slimnīcas situāciju. Kad valstī palielinās terapeitiskā tarifa izmaksas, arī Alūksnes slimnīca saņems vēl papildu finansējumu,” saka M.Kauliņa.

Sacensības organizē hokeja klubs (HK) „Alūksne” un HK „Ape” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību un Apes novada domi. Organizatoru pārstāvis Andis Pops informē, ka čempionātā piedalīsies pa vienai komandai no abiem hokeja klubiem, kā arī Malienas „Vilki” un „Vecmeistari”, kurā apvienosies hokeja spēles cienītāji ar visilgāko pieredzi.Sākumā komandas izspēlēs pa vienai spēlei katra ar katru. Pusfinālā tiksies priekšsacīkšu uzvarētāji ar pēdējās vietas ieguvējiem, kā arī 2. un 3.vietas ieguvēji. Pusfināla spēles tiks aizvadītas dubultā. „Tā komanda, kas divu spēļu summā būs pārāka, tiks finālā. Savukārt zaudētāji spēlēs par 3.vietu,” skaidro A.Pops.Čempionāta atklāšana notiks sestdien, 11.februārī, pulksten 10.00 Alūksnes hokeja laukumā. Pirmo spēli aizvadīs „Vecmeistari” un Malienas „Vilki”. Savukārt pulksten 11.30 tiksies HK „Alūksne” ar HK „Api”.

“Šis bija pirmais gads, kad “Bērnu žūrijā” varēja iesaistīties arī vidusskolēni,” atklāj Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Ieva Račika. Grāmatas tika vērtētas četrās klašu grupās: 1. - 2.klase, 3. - 4.klase, 5. - 7.klase un 8. - 12.klase. Pēdējās divas skaitījās “Jauniešu žūrija”. Katrā klašu grupā tika piedāvātas piecas grāmatas, kas ekspertiem bija jāizlasa un jānovērtē.Visaktīvākie lasītāji bija 3. - 4.klašu grupā, kuru pārstāvēja 50 eksperti. Jaunākajā klašu grupā iesaistījās 25 dalībnieki, no 5. līdz 7.klasei – 21 dalībnieks, bet no 8. līdz 12.klasei – 10 dalībnieki. Pārējie eksperti bija Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” audzēkņi, kuriem 1. - 2.klasei paredzētās grāmatas lasīja priekšā audzinātāji.Starp dalībniekiem bija gan tādi, kas “Bērnu žūrijā” piedalās pastāvīgi, gan jauni eksperti. Daļa no iepriekšējo gadu lasītājiem šoreiz nepiedalījās. “Eksperti visu laiku mainās, tāpēc grūti spriest, cik efektīva ir “Bērnu žūrija”, lai veicinātu jaunajā paaudzē lasītprieku,” saka I.Račika. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ekspertu mazāk. “Šoreiz ar mums sadarbojās tikai viens bērnudārzs, tāpēc arī kopējais lasītāju skaits bija mazāks,” norāda bibliotekāre.Tiesa, ar katru gadu iesaistīties pasākumā kļūst arvien grūtāk. Ja sākumā grāmatas piedāvātas par brīvu, tad tagad tās jāiegādājas pašiem. Ne velti daļa bibliotēku “Bērnu žūrijā” vairs nepiedalās. Nozīmīgu atbalstu sniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības organizētā labdarības akcija “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa”. Tā rīkota ar mērķi atbalstīt lasīšanas veicināšanas programmu, ziedojot grāmatu iegādei. Daļa grāmatu atceļoja arī uz Alūksnes un Apes novadiem. No tiem šoreiz “Bērnu žūrijā” iesaistījās apmēram puse bibliotēku.Lai pateiktos ekspertiem par paveikto, “Bērnu žūrija” noslēgta ar pasākumu visčaklākajiem lasītājiem jeb 1. - 4.klašu audzēkņiem. Tajā viesos ieradies viens no grāmatu varoņiem – Ulda Ausekļa darba “Runcis Francis jeb pasaule sēd uz velosipēda” galvenais varonis. Kopā ar viņu minētas mīklas, dejotas dejas un dziedātas dziesmas. Pasākumā pārbaudīts, cik uzmanīgi bērni lasījuši, liekot atbildēt uz jautājumiem par notikumiem grāmatās. Zinošākie skolēni tika pie nelielām dāvaniņām.Grāmatu varoņi izmantoti par pamatu citām atrakcijām. Tā, piemēram, runcim Francim bijusi draudzene mince Munce. “Viņa mums atsūtīja vēstuli, kurā dalījās, kā viņai veicies ar “Bērnu žūrijas” grāmatu lasīšanu. Tā kā uz dažiem vārdiem bija uzsnidzis sniegs un tos izdzēsis, tad tukšumus aizpildījām ar pašu ierakstītām īpašībām. Beigās mums iznāca ļoti amizanta vēstule, kas izraisīja smieklus,” iepazīstina I.Račika. Runcis Francis ciemojies arī pie bērnudārza “Sprīdītis” audzēkņiem. Viņi šo viesošanos iemūžinājuši zīmējumos, kas šobrīd apskatāmi Bērnu literatūras nodaļas telpās.

Pirmreizējiem pacientiem, kuriem šogad konstatēta diagnoze, kuras ārstēšanā pilnībā vai daļēji zāles apmaksā valsts kompensēšanas sistēmā, izsniedz lētākās zāles. Kopš 1.februāra katrā zāļu grupā ir tikai vienas valsts apmaksātās lētākās zāles, ko apmaksā pirmreizējiem pacientiem, taču no 1.janvāra lētākās zāles vēl bija vairākas. Ja pacients vēlas citas - dārgākas zāles, tad viņam nevis jāpiemaksā starpība starp izrakstīto dārgāko zāļu cenu un lētāko zāļu cenu, kā bija līdz šim, bet gan jāmaksā pilna summa. Pacientiem, kuriem jau ir noteikta diagnoze un nozīmētas kompensējamās zāles, nekas nemainīsies - viņi varēs iegādāties un turpināt lietot tās pašas zāles. Veselības ministrija rēķina, ka jaunā kārtība ļaus ietaupīt 1,7 miljonus latu. Daļai medikamentu ir pazeminājušās cenas, jo starp farmācijas firmām bija sīva konkurence sacenšoties, kuras prece kļūs par vienīgo valsts kompensēto un pašu lētāko medikamentu. Nacionālās veselības dienests rēķina, ka vairāk nekā 600 zālēm, kas ir aptuveni puse no visām kompensējamajām zālēm, tagad ir zemākas cenas. Vairāk lasi laikraksta "Alūksnes Ziņas" 6.februāra numurā vai pērc maksas rakstu šeit . 

Diena no tiesas bija izdevusies skaista – lai gan bija auksts, debesis bija skaidras un vēja nebija. Izurbām pirmos āliņģus. Copes nebija, tāpēc devāmies meklēt zivju barus pie citiem āliņģiem. Tā, ejot pa  ledu,  atklājām vietas, kur copējuši citi amata brāļi. Diemžēl atstātās pēdas sniegā un saurbtais ledus nebija to vienīgās vizītkartes – sniegā mētājās gan izsmēķi, gan šokolādes batoniņu ietinamie papīri, kā arī pa kādai tukšai grādīgās dziras pudelei. Bonusā šīm drazām arī mazi, apledojuši asarīši, vai ķīši, kurus tur sēdējušais nav uzskatījis par gana lielu lomu, lai nest mājup. Vēl jo skumjāk, ka šis cilvēks izmakšķerētajām zivtiņām nav devis otru iespēju – augt lielākām. Nereti makšķernieku pulcēšanās vietas bija izrotātas ar dzelteniem iekrāsojumiem baltajā sniegā. Tā teikt – turpat ēd un turpat ķēzī. Diemžēl šādas makšķernieku pulcēšanās vietu “vizītkartes” ir ierasta parādība uz daudziem populāriem Latvijas ezeriem un upēm. Dažkārt pēc tām var redzēt kā zivju migrācijas ceļus, tā arī to pulcēšanās vietas. Piemēram, kad Lielupē ziemas laikā ienāk salakas, uz to ķeršanu pulcējas tūkstošiem makšķernieku, pēc kuru atstāto drazu kultūrslāņa vislabāk redzams, kāds bijis zivju migrācijas ceļš. Jāteic, ka makšķernieki nebūt nav vienīgie cūkmeņi. Tādi ir arī sēņotāji. Atceros, kādu gadījumu, kad kopā ar vienas iepriekšējās darba vietas kolēģi kopā devāmies sēņot kādā no Pierīgas mežiem. Bija vasaras beigas. Todien viņam nebija jāsēž pie auto stūres, tāpēc kolēģis nolēma veldzēt slāpes ar pudeli alus. Tā nu soļojām pa mežu, kurā atkal diemžēl netrūka sēņotāju un ogotāju atstāto drazu. Sodīdamies par cilvēkiem, kuri piecūkojuši mežu, mans bijušais kolēģis iztukšoja alus pudeli un iemeta to mežā. Uz manu jautājumu, kādēļ tā rīkojies, viņš nekavējās ar atbildi: “Kāpēc lai es tā nerīkotos? Viena pudele mežā vairāk vai mazāk...” Nespējot atrast neskartas, pareizāk sakot, nepiecūkotas un zivīm bagātas vietas Latvijā, daudzi makšķernieki tās meklē ārzemēs, dodoties, piemēram, uz Ālandu salām Somijā. Pagājušajā pavasarī turp vēlējos doties arī es, tomēr vēlāk pārdomāju, jo cits mans copes kolēģis, atbraucot no Ālandiem, zināja stāstīt, ka gan zivju palicis mazāk, gan apkārtne cūcīgāka. Peldošas “Cēsu alus” bundžas tur vairs nav retums. Te nu rodas jautājums gan makšķerniekiem, gan citiem atpūtas mīļotājiem kā mežā, tā pie ūdeņiem - vai tiešām jums patīk atpūsties tādā – pašu radītā miskastē? Vai tiešām atnestie pilnie šokolādes batoniņi un grādīgās dziras pudeles neizlietotas bijušas vieglākas, nekā tukšas, lai tās aiznestu līdz tuvākajai atkritumu kastei? Vai mēs – Latvijas makšķernieki tiešām ne ar ko neesam labāki par mūsu dienvidu kaimiņiem – lietuviešiem, kuru cūkošanās dēļ Liepājas pašvaldība savulaik ieviesa licencēto makšķerēšanu Liepājas kanālā? Vai tiešām mums patīk, ka pavasarī, izkūstot upju un ezeru ledum, gar to krastiem skalojas tukšas pudeles, cigarešu paciņas un citas drazas? Un galu galā – ja mēs tā rīkojamies, kāpēc mēs neķēzāmies paši savos mājokļos? Kā jau katru pavasari, ledus un sniegs nokusīs, atklājot visai neglītu drazu slāni. Darbīgi cilvēki lielo pavasara talku laikā tās savāks. Tiesa, talcinieki nekāps uz nedrošā pēdējā ledus, kur savas drazas būs atstājuši tūkstošiem makšķernieku. Šīs drazas, piesārņojot ezeru un upju ūdeņus, klusi nogrims. Bet varbūt laiks pienācis mainīties un šīs pārmaiņas sākt ar sevi. Var taču paņemt līdzi maisiņus atkritumiem, lai tos nenāktos atstāt uz ledus vai mežā. Ja reiz bijām tik stipri, lai pudeles vai šokolādes batoniņus atnestu, būsim gana spēcīgi, lai aizvāktu arī pašu radītos atkritumus. Tā rīkojoties, varēsim baudīt neskartu un nepiecūkotu dabu arī Latvijā, nebraucot uz ārzemēm.

"Izmaiņas paredz, ka turpmāk valsts līdzfinansējumu varēs piešķirt par jebkura tilpuma iepakojumā piegādātu termiski apstrādātu pienu pirmsskolas izglītības iestāžu un 1. līdz 4.klases skolēniem, ja skolēniem vai viņu vecākiem vai aizbildņiem par to nebūs jāmaksā. Tādējādi tiek dota iespēja, skolēniem par brīvu pasniegt arī atsevišķās porcijās fasētu pienu," komentē Zemkopības ministrijas speciāliste Viktorija Kalniņa. Līdz šim noteikumi par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādi, paredzēja, ka valsts līdzfinansējumu programmā var saņemt tikai par termiski apstrādātu pienu iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem. Izmaiņas atvieglos izlietotās produkcijas uzskaiti, kā arī piena izdalīšanu skolās.

Savukārt, 19. martā „Kaupēn, mans mīļais" rokopera viesosies Latvijas Nacionālajā operā, piedāvājot izrādi apmeklēt Rīgas skatītājiem. Jauniestudējuma „Kaupēn, mans mīļais" radošais ansamblis iezīmē spilgtu skatuves mākslas meistaru radošo ansambli. Rokoperas režisore - Ineses Mičule, Kaupēna lomu atveido Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, Mātes lomā -Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska. Ance Krauze - Vallija, Marts Kristiāns Kalniņš - Dzejnieks un Arnolds Osis, Inese Ramute, Dace Everss, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Inga Siliņa, Oskars Morozovs, Mārtiņš Liepa, Aigars Vilims, Baiba Neja, Terēza Lasmane, Kārlis Neimanis, Kārlis Freimanis, Andris Liseckis.Rokoperā piedalās mūziķu grupa komponista Jāņa Lūsēna vadībā. Iestudējuma scenogrāfs - Gints Sippo, kostīmu māksliniece - Ieva Veita, horeogrāfe - Inga Raudinga, gaismu mākslinieks - Egīls Kupčs, skaņu režisors - Andris Alviķis un izrādes producente - Anda Zadovska. Savukārt, pēdējo reizi šajā sezonā - 23. februārī plkst. 14.00 un 18.30 Valmieras drāmas teātrī Muzikālais teātris ARS NOVA aicina mazos skatītājus un ģimenes iepazīt Jāņa Lūsēna un Ineses Zanderes mūzikla „Sniega karaliene" ziemas pasakas varoņu piedzīvojumus. Šajā sezonā mūzikls „Sniega karaliene" atvadās no mazajiem skatītājiem, lai atkal tiktos gada nogalē sagaidot Ziemassvētkus līksmās rotaļās.Pasakas galvenie varoņi ir Gerda un Kajs. Meitene un zēns ziemas vakarā sastop skaisti mirdzošu ļaunuma vilinājumu - Sniega karalienes varenību un valstību. Kajs ļaujas Sniega karalienes varai un dodas tai līdzi uz Ledus pili. Gerda apņemas zēnu uzmeklēt un dodas ceļā. Gerdas mīlestība un labā griba ir stiprāka par grūtajiem pārbaudījumiem un pārdzīvojumiem, mīlestība dod ticību meitenei turpināt ceļu. Gerdas apņēmība, ceļā sastaptie pasakas varoņi un vecmāmiņas vēlējumi palīdz Gerdai rast no jauna drosmi un nepadoties. Meitene pēdējiem spēkiem uzmeklē Kaju ziemeļu valstībā un ar savu sirds lūgšanu spēj atkausēt Kaju. Sniega karalienes greizā spoguļa lauska, kas sasaldēja Kaja sirdi, nespēj uzveikt mīlestību.Izrādes režisore ir Inese Mičule, par skatuves scenogrāfiju gādājusi scenogrāfe Ieva Kauliņa un video projekciju māksliniece Ineta Sipunova, kostīmos pasakas varoņus ietērpusi māksliniece Ieva Veita, kustības un dejas iestudējusi horeogrāfe Inga Raudinga.Mūziklā lomas atveido:Sniega karaliene - Kristīne Zadovska, Gerda - Ieva Sutugova, Kajs - Andris Ērglis, vecmāmiņa - Andžella Goba, Puķu burve - Ieva Akuratere, kovārnis, balodis - Zigfrīds Muktupāvels, princese, Ziemeļburve - Amber/Aija Vītoliņa/, Laupītāju meitene - Ance Krauze, Ziemeļbriedis - Uģis Roze, vārna, balodis - Baiba Neja, princis - Kārlis Freimanis, Garkājis - Andris Liseckis. Visās izrādēs muzikālo skanējumu nodrošina mūziķu orķestris Jāņa Lūsēna vadībā un, kā stāsta mūzikla autors - skanēs dažādi sitamie instrumenti, perkusijas, akordeons, ģitāras un taustiņistrumenti, uzburot pasakas īpaši tēlainu un ziemeļniecisku skanējumu.

Foto ir V.Blūma vaļasprieks kopš sešdesmito gadu vidus. Viņa darbi ir publicēti dažādos laikrakstos un žurnālos („Alūksnes Ziņas" „Malienas Ziņas", „Mūsmājas"), kā arī sienas kalendāros. Mākslinieks piedalījies arī daudzās Alūksnes novadā rīkotajās fotoizstādēs. „Fotogrāfija nodrošina unikālu jaunatklājumu sistēmu - tā realitāti rāda mums parāda tādu, kādu to iepriekš neesam redzējuši," piebilst Vilnis Blūms. „Fotografēšana ir kā sekss - ja nav sajūtu, tehnika nepalīdzēs! Kopumā tas viss ir sirds + neprātīgs darbs, kuru dara tikai ķertie un parautie. Un visu laiku jāmācās..."Līdz 1990.gadam darbojies pašdarbībā, spēlējis ģitāru VIA „Binders", Alūksnē. Koncertējis kopā ar Ivaru Vīgneru (1983.-1990.) un Edgaru Liepiņu. Tieši Alūksnē uzsākās Edgara Liepiņa muzikāls uzvedums "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs!", kurš vēlāk Rīgā tika izvērsts plašāk, nu jau kopā ar J.Kulakova grupu.Deviņdesmitajos gados Vilnis aizrāvies arī ar filmēšanu. Īpašu azartu radot vēsturisku materiālu izpēte un dokumentālu filmu veidošana, kurās sižetu bagātina aculiecinieku stāstītais. 2010.gadā filmējis Alūksnes galvenās un garākās ielas - Pils ielas - vēstures lieciniekus un fotoarhīvus. Tur ietvertas liecības par Alūksni no 1920. līdz 1940. gadam. 2010.gadā tapusi filma par alūksnieti Lūciju Sāgamežu - Nāgeli. Sadarbojoties plašai Alūksnes puses radošo cilvēku komandai, tapusi arī spēlfilma „Pilnmēness naktis" pēc dzejnieces Vēsmas Kokles - Līviņas tāda paša nosaukuma stāsta motīviem. Šai filmai scenārija un mūzikas autore V.Kokle - Līviņa, operators - Vilnis Blūms.Par aktivitātēm vietējās kultūrvēstures saglabāšanā, dokumentējot, filmējot un fotografējot visu nozīmīgāko un tādējādi ar Alūksnes vēsturi iepazīstinot plašu sabiedrību, 2010.gadā V.Blūms apbalvots ar Alūksnes novada pašvaldības balvu „Sudraba zīle".Šis pasākums Gulbenes bibliotēkā notiek Vidzemes kultūras programmas projekta „Novadu literatūra un māksla - vērtība un vajadzība" ietvaros.

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg saimniecības ēka, kur zem viena jumta atrodas siena un malkas šķūnis. Ugunsgrēkā sadega vieglā automašīna, traktors ar piekabi, malka 15 kubikmetri un siena ruļļi. Ugunsgrēks tika lokalizēts 15:51. Šobrīd notiek konstrukciju liešanas darbi, kā arī pārkrāmēta degošā malka un izmētāts siens, lai varētu pilnībā nodzēst ugunsgrēku. Kopējā degšanas platība – 270 kvadrātmetri. Dzēšanas darbos piedalījās Alūksnes un Viļakas ugunsdzēsēji, kā arī Pededzes brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējums.