Bieži vien dzirdam novēlējumus pirms burājuma – septiņas pēdas zem ķīļa, bet nekad tā īsti neapzināmies, kas tad ir zem tā ķīļa, ko tad īsti jūra slēpj savos plašumos un dziļumos. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daļa Baltijas jūras bija mīnēta. Aptuveni 28000 mīnu un citu sprādzienbīstamu objektu vēl atrodas jūrā. No tiem aptuveni 15000–tieši Irbes šaurumā, kur ved kuģu ceļi. Militārās mācības, kuru laikā tiek meklēti sprādzienbīstamie priekšmeti jūrā, nenotiek tādēļ, lai kara jūrnieki izklaidētos. Pērn starptautiskās konferences laikā tika pētīti vecie dokumenti. Tieši pateicoties tiem, tika atklāts mīnētais rajons pie Kolkas. Lai uzlabotu kuģošanas drošību un atmīnētu jūru, kopš 1997.gada notiek mīnu meklēšanas operācijas. Operācija "MCOPLAT" pirmo reizi noritēja 1997.gadā. Pavisam šīs operācijas laikā atrasti un iznīcināti 170 sprādzienbīstami priekšmeti. Taču tas ir tikai piliens jūrā – atmīnētājiem darba pietiks vēl 10 – 15 gadiem. Sprādzienbīstami priekšmeti atrodas ne tikai atklātā jūrā, bet arī piemēram, Liepājas ostā un tās akvatorijā. Liepājnieki
Bieži vien dzirdam novēlējumus pirms burājuma – septiņas pēdas zem ķīļa, bet nekad tā īsti neapzināmies, kas tad ir zem tā ķīļa, ko tad īsti jūra slēpj savos plašumos un dziļumos. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daļa Baltijas jūras bija mīnēta. Aptuveni 28000 mīnu un citu sprādzienbīstamu objektu vēl atrodas jūrā. No tiem aptuveni 15000–tieši Irbes šaurumā, kur ved kuģu ceļi. Militārās mācības, kuru laikā tiek meklēti sprādzienbīstamie priekšmeti jūrā, nenotiek tādēļ, lai kara jūrnieki izklaidētos.