Netālu no Argentīnas esošais arhipelāgs ir Lielbritānijas kolonija, taču Buenosairesa to uzskata par savu teritoriju. Londona uz salām gatavojas nosūtīt savu modernāko karakuģi, bet Argentīna to uzskata par mēģinājumu militarizēt reģionu.

Diskusija par Pareizticīgo Ziemassvētku oficiālu atzīšanu Saeimā notiek vairāk nekā desmit gadu, un konkrētu lēmumu šajā jautājumā pieņemt vienmēr traucējis pārlieku politizētais fons.

Pārbaudot piešķirtās piemiņas zīmes numuru, izrādās, ka to 2010. gadā piemiņas zīmes valdes vārdā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piešķīra rīdziniekam Aleksejam Kvasovam.

Trešdien - tieši desmit dienas pirms referenduma par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tiek atvērti vēlēšanu iecirkņi.

No pirmdienas, 6.februāra, ir ierobežots braukšanas ātrums uz Dienvidu, Salu un Vanšu tilta. Par ierobežojumu atcelšanu lems, izskatot vēl citus atbildīgo departamentu priekšlikumus.

"Jaunā viļņa" organizētāji ne reizi vien jau draudējuši aiziet no Jūrmalas, jo viņus neapmierinot attieksme pret konkursu. Arī paziņojumā minēts, ka drīzumā tiks izskatītas citas pilsētas, tostarp Rīga, kur varētu organizēt pasākumu.

Sīrijas režīma spēki jau piekto dienu pēc kārtas turpina apšaudīt nemieru plosīto pilsētu Homsu, kas atrodas aptuveni 160 km attālumā no galvaspilsētas Damaskas. Homsā trešdien jau atkal nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju.

Deputāti pretrunīgi vērtē pētījumu "Latvijas lauku telpas attīstība un izaicinājumi": citi norāda, ka līdzekļu ir tik, cik ir, kamēr citi aicina laukos atgriezties uz ārzemēm izbraukušos latviešus.

Vēlēšanu iecirkņos, kas atvērti 10 dienas pirms referenduma, lielāku vēlētāju aktivitāti sagaida tikai nākamajā nedēļā. Rīgas 136. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Gita Leitāne stāsta, ka cilvēki lielākoties interesi izrāda par iecirkņu adresēm un darba laikiem, par balsošanas iespējām mājās.

Pēc Daniela Pavļuta teiktā, vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm. Tiek solīts arī iesaistīt tiesībsargu, novērtējot nolīguma ietekmi uz cilvēktiesībām.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka šī labā ziņa uzliks par pienākumu Baltijas valstīm kopā domāt, kā labāk uzņemt ārvalstu pilotus Šauļu bāzē un kā vairāk investēt citās aizsardzības jomās.

Muitniekiem nav ne jausmas, kādos apjomos, tomēr par to liek domāt pārmaiņas uz Austrumu robežas - samazinājušās automašīnu rindas un bez nodokļa nomaksas ievestās degvielas apjomi.

Islandē kādam vīrietim izdevies vietējā upītē nofilmēt radījumu, kas, pēc viņa domām, ir «radinieks» slavenajam Lohnesa briesmonim.

Naftas cenas pasaules tirgū trešdien turpināja kāpumu, tām pozitīvi reaģējot uz prognozēm par pasaules pieprasījuma kāpumu un cerībām, ka Grieķija spēs vienoties par starptautiskā aizdevuma saņemšanu.

6. un 7. februārī Tukuma policijas iecirknī reģistrēti 12 notikumi un noformēti 25 administratīvo pārkāpumu protokoli; tostarp 1 - par nelikumīga alkohola iegādāšanos. Reģistrēti divi ceļu transporta negadījumi bez cietušajiem. 6. februārī 12.06 Engurē, Jūras ielā, automašīnas PEUGEOT BOXER vadītājs izraisījis sadursmi ar automašīnu AUDI A4, kas brauca pa galveno ceļu. Cietušo nav. 15.48 Tukuma novada Zentenes pagastā kādai saimniecības ēkai un garāžai atlauztas durvis. Nozagti pieci elektromotori, divi akumulatori, divi ūdens sūkņi, dažādu vadu kabeļi, dažādas uzgriežņu atslēgas un citi metāla priekšmeti. Uzsākts kriminālprocess. 7. februārī 1.45 Tukuma novada Džūkstes pagastā, uzlaužot durvis, iekļūts veikalā, kur no tirdzniecības zāles nozagtas dažādas alkohola pudeles, cigaretes, kafija, šokolādes un nauda no inkasācijas somas. Uzsākts kriminālprocess. 16.00 Tukumā, Durbes ielā, kāds 1968. gadā dzimis vīrietis ar automašīnu BMW 320, noslīdot no brauktuves, iebraucis grāvī un uztriecies elektrosadales skapim. Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Ziņas sniedza VP ZRP Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas vecākā inspektore Diāna Purviņa; 

Cik zināms, domē iesniegta arī iedzīvotāju parakstīta vēstule. Kā skaidroja komunālinženiere Leonarda Koršunova, izrādījies, ka jau 2010. gada martā šis jautājums komisijā skatīts, taču nekāds lēmums nav pieņemts. Tiesa, pirms dažiem gadiem CSDD izstrādātajā ceļu drošības audita atzinumā par satiksmes organizāciju Kurzemes ielā, posmā no Tulpju līdz Raudas ielai, teikts, ka Kurzemes ielas labajā pusē (Raudas ielas virzienā) no Tulpju līdz Siltuma ielai jāierīko ietve. Vienlaikus daudz drošāka paliktu Kurzemes ielā (pie Aleksandra ielas) izveidotā ietve, kurai šobrīd pie Aleksandra ielas nav "gājēju uzkrāšanās laukuma". Audita slēdzienā teikts - ja nevar izveidot ietvi, tad būtu uzliekama drošības barjera un Aleksandra ielā būtu paredzams "gājēju uzkrāšanās laukums". L. Koršunova skaidroja, ka jautājums par divvirziena vai vienvirziena kustību jārisina, aptaujājot arī šajā ielā strādājošos uzņēmējus. Turklāt jāņem vērā, ka nevarot arī pārāk lielu slogu uzlikt Jāņa ielai, jo krustojumā ar Lauku ielu Jāņa iela ir ļoti šaura. Tā ka līdz nākamajai komisijas sēdei, kas notiks 6. martā, jātiek skaidrībā par visiem plusiem un mīnusiem.

Latvijas sportisti veiksmīgi startēja šajā pasākumā, kopumā izcīnot četras zelta, četras sudraba un četras bronzas godalgas. Visveiksmīgākās izrādījās meitenes pieaugušo konkurencē - viss goda pjedestāls latvietēm (jāpiebilst gan, ka šoreiz nestartēja Igaunijas labākā airētāja Kaisa Pajusalu, kura Spānijā gatavojas olimpiskās kvalifikācijas regatei). Zelta godalga dāmu konkurencē vāneniecei Elzai Gulbei - pagājušā gada Eiropas jaunatnes čempionei. Uzvara arīdzan tukumnieka Ginta Zundes kontā junioru «A» grupā (17 līdz 18 gadi). Atgādinām, ka abi jaunieši ir Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņi. Balsot par 2011. gada populārāko Tukuma novada sportistu vari ŠEIT!

Sanāksmē piedalījās novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, komunālās nodaļas speciālisti Ģirts Ruģelis un Santa Bumbure, SIA «Tukuma auto» valdes priekšsēdētājs Ilgvars Kalniņš un pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja Zanda Lorence, kā arī žurnālisti. Kā pirmo sanāksmē izskatīja no Veļķu iedzīvotājiem saņemto vēstuli, kuru parakstījuši vairāk nekā 60 Veļķu iedzīvotāji un kurā viņi bija lūguši iekļaut autobusu sarakstā papildu reisus no rīta, pēcpusdienā un vakarā. Kā skaidroja S. Bumbure, pēc konsultācijām ar SIA «Tukuma auto», nolemts pagarināt esošu reisu no Smilšu ielas uz Jauntukumu, iekļaujot tajā nelielu līkumu uz Veļķiem. Tādējādi autobuss no Veļķiem uz centru atietu 6.55 vai 7.00. Pa ceļam tas pieturētu arī stacijā, lai iedzīvotāji pagūtu uz rīta ekspresvilcienu. Kas attiecas uz otru rīta autobusu, kura atiešanas laiku lūgts noteikt agrāku - 7.35, lai bērni pagūtu uz skolu, esot problēmas. Proti, autobusam tad būtu no Veļķiem jāatiet 7.45, taču tas parasti nokavējas, tāpēc skolēni kavē skolu, bet pieaugušie - darbu. Z. Lorence skaidroja, ka tas ir "ķēdes" autobuss, kas uz Veļķiem brauc no Jauntukuma. 7.25 šis autobuss atiet no Jauntukuma, bet, tā kā tur ir ļoti daudz cilvēku, tad, izsniedzot biļetes, paiet ilgāks laiks nekā parasti. Tāpēc arī autobuss neienāk Veļķos 7.45. Tiesa, kā atzina J. Šulcs, ieliekot agrāku papildu autobusu no Veļķiem 6.55 vai 7.00, visiem ir iespēja nonākt līdz pilsētas centram 8.00. Atbalstīts arī iedzīvotāju ierosinājums paredzēt papildu reisu uz Veļķiem pēcpusdienā - šis autobuss no autoostas atietu 14.50, Veļķos būtu 15.05 un «Super Netto» - 15.15. 

Sporta kluba «Tukuma Brāļi» komandas sastāvā tika iekļauts Amirans Kavtaradze, Edijs Pizāns, Timofejs Agarkovs, Edgars Srīvers, Jurijs Dubatovka, Jānis Eisaks (viņi piedalījās Kato Agon jeb grappling kategorijā (cīņa uz zemes)), Dzintis Ilaķis, Elvis Zauls, Dāvis Celms (Pleris Agon jeb MMA), Gints Baldiņš, Lauris Leitāns (Pyx-Lax jeb kikbokss), Agnese Boža un Artūrs Novičenoks (Pigmahia jeb bokss).Pyx-Lax kategorijā (kikboksā + atļauti sitieni ar elkoņiem) «Tukuma brāļiem» medaļas nopelnīja Gints Baldiņš un Lauris Leitāns (abi no Saldus). G. Baldiņš izcīnīja sudraba medaļu, bet Leitāns ieņēma 3. vietu.Pleris Agon kategorijā (MMA) svarā līdz 75 kg zelta medaļu izcīnīja saldenieks Dzintis Ilaķis, tādejādi nodrošinot sev vietu Latvijas izlasē, bet 3. pozīcijā šajā pašā svara kategorijā palika Dāvis Celms (Saldus). Savukārt 2. pozīcijā svarā virs 82 kg palika Elvis Zauls.Pighmahia kategorijā (bokss, kur atļauti sitieni ar galvu un elkoņiem, galvā ķivere ar metāla vai plastmasa resti) sudraba medaļu sieviešu konkurencē izcīnīja Agnese Boža, kura pēc punktiem piekāpās savai audzēknei Norai Isadžanjanai. Bet jauniešu grupā no 15 līdz 17 gadiem svarā virs 70 kg piedalījās Artūrs Novičenoks, kurš, pārvarot kvalifikācijas cīņu, pusfinālā tikās ar Eiropas čempionu un traumas dēļ bija spiests piekāpties savam pieredzējušajam pretiniekam. Savainojuma dēļ Artūra komanda neļāva sportistam iziet cīņā par 3. vietu, līdz ar to tukumnieks bija spiests samierināties ar 4. pozīciju.Nākamās nozīmīgākās sacensības «Tukuma Brāļu» cīkstoņiem gaidāmas martā, kad «Arēnā Rīga» Edgars Skrīvers, Mārtiņš Kukulis un Mārtiņš Egle aizvadīs cīņas MMA (pēdējais cīnīsies par Baltijas čempiona titulu), bet Pāvels Lotahs un Jānis Černauskis aizvadīs cīņas boksā. P. Lotahs centīsies iegūt Latvijas čempiona titulu.

Aizvien esam dusmojušies uz ierēdņiem, kuri ievieš dažnedažādas nevajadzīgas prasības un noteikumus. Labi atceramies, kā bija ar mazajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kad tiem izvirzīja patiesībā jau neizpildāmas prasības. Toreiz daudzi centās vainu novelt uz Eiropas Savienību (ES) un tās īpašajām prasībām. Taču vēlāk izrādījās, ka pārstingro noteikumu autori meklējami tepat vien, Latvijā. Pašlaik lauksaimnieki uztraukušies par to, ka Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus par 2012. gada platībmaksājumiem. Iecerēts, ka zemniekam būs jāuzrāda dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz zemi. Jaunos noteikumus pieprasa Valsts kontrole, jo pašreizējā Lauku Atbalsta dienestā (LAD) izveidotā vienoto platībmaksājumu sistēma nenodrošinot pietiekamu kontroli. Prasība šķiet nedaudz dīvaina, jo LAD maksājumu administrēšanu ES institūcijas ir atzinušas par gana labu. Tieši ES institūcijas regulāri veic platībmaksājumu kontroles un nekādas papildprasības nav izvirzījušas. Var saprast nepieciešamību sakārtot nomas līgumus, taču to nevajadzētu darīt uz to rēķina, kuri ražo lauksaimniecības produkciju un maksā nodokļus. Daudzas zemnieku saimniecības nekādus nomas līgumus nav noslēgušas, un to pieļauj Civillikums. Situācijas ir visdažādākās - vienā gadījumā zemes īpašnieks atvēl dažus hektārus par to, ka kaimiņš uzar viņa piemājas zemīti, citā gadījumā zemes īpašnieks ir ārzemēs un ir priecīgs, ka kāds viņa zemi apstrādā un viņam nav jāmaksā paaugstināts zemes nodoklis. Cits ļauj apstrādāt viņam piederošos hektārus par zemes nodokļa tiesu, cits baidās no ilgtermiņa līgumiem. Un kur tad vēl birokrātija, jo ierēdņiem līgumi gan jāsagatavo, gan jāpārbauda! Varam sagaidīt, ja šīs prasības ieviesīs, palielināsies jau tā palielās nekoptās platības, arī kopējā nabadzība laukos. Un iespējams, ka zaudēsim gan zemi, gan cilvēkus...