25.05.2012. Latvijas Bankas prezidenta preses konference
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.
Tautsaimniecības izaugsme
Ekonomikas pakāpenisku atkopšanos no krīzes atspoguļo iekšzemes kopprodukta izaugsmes cipari. 6.8% (!) pieaugumu rāda CSP ātrais novērtējums gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo periodu pērn - es domāju, tas bija patīkams pārsteigums mums visiem. Tik strauju izaugsmi gan daļēji noteicis garā gada efekts, palielinot pirmā ceturkšņa darba dienu skaitu. Tomēr arī izslēdzot sezonas un kalendāros efektus, saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas IKP pieaugums minētajā periodā sasniedzis 5.5%, un tas bijis straujākais Eiropas Savienības valstu grupā.
Situācijas attīstība Latvijas eksporta tirgos izrādījusies veiksmīgāka par iepriekš prognozēto. Nozīmīga loma tajā bijusi ECB veiktajiem ārkārtas likviditātes pasākumiem – aizdodot bankām uz trim gadiem triljonu (!) eiro par vienu procentu, ko neviens no analītiķiem nevarēja prognozēt. Tas ļāva eiro zonai izvairīties no dziļākas recesijas un finanšu krīzes. Un sniedza zināmu atelpas brīdi Eiropas tautsaimniecībai, kā arī mazināja spriedzi eiro zonas banku sistēmā un finanšu tirgos pērnā gada beigās/šī gada sākumā. Rezultātā gan ražotāju, gan patērētāju konfidence Eiropas valstīs stabilizējās un līdz ar to arī pieprasījums pēc Latvijas produkcijas eksporta tirgos bija lielāks par iepriekš gaidīto.
ES lielākajā ekonomikā Vācijā, arī citās valstīs, ieskaitot mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, importa izaugsme jūtami pārsniedza pat viņu pašu prognozēto, kur sākotnēji sagaidītais sniegums bija daudz niecīgāks.
Latvijas eksporta izaugsme [attēls] - lai gan tā ir palēninājusies -, manis nupat minēto faktoru iespaidā tomēr tā ir bijusi strauja. Šī gada pirmajā ceturksnī preču eksporta gada pieauguma temps sasniedza 13%. Tas deva pozitīvu impulsu arī iekšējā pieprasījuma attīstībā – to redzam salīdzinoši pozitīvā ražotāju un patērētāju noskaņojumā Latvijā, kuru vēl vairāk sekmēja pērnā gada ažiotāža ap banku sistēmas drošību, cilvēki izņēma savu naudu, kā rezultātā pieauga skaidrās naudas daudzums apgrozībā, un daļa acīmredzot tika novirzīta tēriņiem.
Tādējādi - gan ECB veiktie pasākumi, gan pozitīvāks noskaņojums ražotājos un patērētājos kopumā ir palīdzējis, taču neziņa un neskaidrība par tālāko tautsaimniecības attīstību gan eirozonā, gan Latvijā joprojām ir pietiekami augsta. [attēls] Tas skaidri liecina, ka pieauguma tempi nākamajos ceturkšņos turpinās samazināties – nebūs tik strauji, kā 1.ceturkšņa 6.8%, jo sagaidāmais ekonomikas palēninājums nav izgaisis, bet pārcēlies iespējams par vienu vai diviem ceturkšņiem uz priekšu. Skaidri redzam, ka Itālijas, Spānijas un Portugāles izaugsme atrodas negatīvā teritorijā - tajās ir recesija.
Tādēļ arī Latvijas ekonomikas attīstības temps turpmāk palēnināsies - tas jau šobrīd ir iezīmējies gan eksporta, gan rūpniecības rādītājos. Turklāt jāņem vērā, ka pirmā ceturkšņa straujo IKP izaugsmes rādītāju noteikuši arī vairāki vienas reizes faktori – sezonas un kalendārie efekti, kā arī skaidrās naudas pieaugums, tādēļ šogad kopumā IKP izaugsme būs zemāka par 1. ceturkšņa rādītāju, un arī zemāka par pērn sasniegto izaugsmi 5.5% apmērā. Tomēr labā ziņa protams ir – izaugsme būs augstāka par iepriekš prognozēto, un gadā kopumā pārsniegs 3%. Uz Eiropā valdošās parādu krīzes fona tas ir atzīstams rezultāts! Mēs, protams, zinājām, ka krīzes pārvarēšanai veiktie konsolidācijas pasākumi dos rezultātus, bet nevarējām stādīties priekšā, ka atgūtā konkurētspēja būs tik liela un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās būs tik spēcīga – to nevarēja paredzēt neviens.
Tomēr vienlaicīgi arī jāpiebilst, ka neskatoties uz labāku gada sākuma sniegumu, nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, jo īpaši Eiropas valstīs, saglabājas augsti. To realizēšanās vai nerealizēšanās var atstāt nozīmīgu iespaidu arī uz Latvijas tautsaimniecību. Ar aktualizētu prognozi kā vienmēr - kā zināms, to darām janvārī un jūlijā - nāksim klajā pēc kārtējās padomes sēdes jūlijā, kad būsim tajā iestrādājuši jūnijā publicējamos šī gada pirmā ceturkšņa IKP izlietojuma datus.
Cenu dinamika
Pārejot pie cenu dinamikas – uzreiz jāsaka, ka esam priecīgi par to, ka inflācija attīstās iepriekš prognozētajā gultnē [attēls]. Kā iepriekš prognozēts, aizvadītajos divos mēnešos gada inflācija turpināja samazināties, aprīlī noslīdot līdz 2.8%. Martā būtiski nemainījās ārējo faktoru ietekme uz energoresursu cenām, bet gada inflācijas kritumu galvenokārt noteica pamatinflācijas samazināšanās, kā arī mērenākas pasaules pārtikas cenu svārstības. Savukārt aprīlī, kā jau iepriekš paredzēts, inflācijas kritumu noteica galvenokārt pērn paaugstināto elektroenerģijas tarifu bāzes efekta izzušana, mēneša inflācijai saglabājoties mērenai.
Savukārt mēneša inflāciju martā un aprīlī (katrā mēnesī 0.6%) galvenokārt ietekmēja ārējie faktori, saglabājoties pirmāmkārtām augstām - es pat teiktu negaidīti augstām - naftas cenām. Arī sezonas faktori noteica cenu svārstības tādās preču grupās kā apģērbs, apavi un atsevišķi pārtikas produkti. Bija vērojama arī ažiotāža pārtikas tirgū saistībā ar olu cenām Lieldienu laikā.
Jāsaka tā, ka naftas cenas, kopš marta maksimuma, kad tās tuvojās 130 ASV dolāriem par barelu, šobrīd jau samazinājušās par aptuveni 16%. Tas vēl neatspoguļojās aprīļa inflācijas rādītājā, jo degvielas cenas pret norisēm pasaules naftas tirgū reaģē ar nelielu laika nobīdi, un aprīlī tās joprojām par 3% pārsniedza marta līmeni. Tomēr jau kopš aprīļa beigām/maija sākuma skaidrs, ka degvielas cenas ir būtiski samazinājušās, kas turpmāk atspoguļosies zemākā maija inflācijas rādītājā. Arī pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos šobrīd ir Latvijai labvēlīga – martā pasaules cenu spiediens uz pārtikas cenām Latvijā nepalielinājās.
Minētās norises liecina, ka inflācijas samazinājuma tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos, un Latvijas Bankas pērnā gada nogalē izdarītā inflācijas prognoze – 2.4% - joprojām ir spēkā, jo bažas, ko iepriekš radīja naftas cenu pieaugums gada sākumā pagaidām ir mitējušās; arī gada vidējā inflācija, kas ir Māstrihtas kritērija pamatā, ir gājusi uz leju. Cik šobrīd redzams iespējamais Māstrihtas kritērija lielums, Latvija inflācijas kritēriju izpilda ar uzviju. Latvijai nevajadzētu bažīties par to izpildīšanu, protams, jānodzīvo līdz gada beigām/nākamā gada sākumam, bet šobrīd nesagaidām nekādus pārsteigumus: Latvija spēs izpildīt šo kritēriju.
Maksājumu bilances tekošais konts
Pakāpeniski pieaugot arī iekšējam pieprasījumam, īpaši investīcijām, kas pērn palielinājās par teju par ceturto daļu, kā arī mazinoties krīzes gadu laikā vērojamajiem zaudējumiem un uzņēmumiem atsākot pelnīt, pakāpeniski sarucis arī krīzes gados vērojamais tekošā konta pārpalikums un pērn izveidojies pavisam neliels tekošā konta deficīts 1.2% apjomā no IKP. Arī šī gada sākumā, turpinoties investīciju aktivitātēm, tekošajā kontā bija vērojams neliels deficīts, kas nedaudz mazinājies šī gada martā. Atšķirībā no "trekno gadu" pieredzes, kad tekošā konta deficīts atsevišķos ceturkšņos sasniedza pat 25% no IKP, šāds mērens deficīts nerada draudus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tieši otrādi, tas atspoguļo tautsaimniecības atveseļošanos un investīciju aktivitāšu pieaugumu, kas daļēji tikušas finansētas ar ārvalstu kapitāla ieplūdi. Piemēram, pērn ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes sasniegušas 5.5% no IKP, kas vairāk kā kompensē nelielo tekošā konta deficītu.
Kreditēšanas attīstība
Un visbeidzot par norisēm kreditēšanas jomā. Lai gan banku kredītportfelis joprojām turpināja samazināties gada griezumā, arī šajā jomā bija saskatāmas vairākas pozitīvas norises. Kredītu kopējais atlikums aprīlī samazinājās tikai par 20 milj. latu, toties skaidri redzams tas, ka pieauga uzņēmumu kreditēšana. Raugoties tautsaimniecības nozaru dalījumā, pozitīvās uzņēmumu kreditēšanas tendences atjaunošanos atbalstīja pēdējā gada laikā augušā kredītu ieplūde mūsu ekonomikai nozīmīgajās pārtikas un koksnes ražošanas nozarēs, ieskaitot arī aizdevumus jaunām investīcijām, kas nākotnē noteikti palielinās Latvijas ražošanas kapacitāti. Neliels samazinājums bija vērojams vien eiro izsniegto kredītu portfelī, toties auga kreditēšana gan latos, gan pārējās valūtās. Arī kredītu gada sarukuma temps, koriģējot to ar martā notikušā kredītiestāžu skaita samazinājuma ietekmi (Parex bankas kredītiestādes licences anulēšanas dēļ), uzlabojās līdz -6.8%, kas ir lēnākais kredītportfeļa gada sarukuma temps kopš 2009. gada.
Par Latvijas Bankas padomes pieņemtajiem lēmumiem
Ņemot vērā augstāk minētās norises un manis aprakstīto situāciju - proti, labāku nekā gaidīts ekonomikas izaugsmi un pakāpenisko uzlabojumu kreditēšanas jomā, kā arī joprojām ierobežotos riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, Latvijas Bankas padome novērtēja monetārās politikas pašreizējos nosacījumus kā atbilstošus ekonomiskajai situācijai un pieņēma lēmumu atstāt nemainīgas Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju prasības banku sektoram.